Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸŽ° lietuvietim džekpots ā€“ 81 miljons eiro!

Vēstule #
178
11/10/2024

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Lietuvas pilsētā Ķēdaiņos iegādāta skaitļu loterijas "Eurojackpot" biļete kādu lietuvieti ir padarÄ«jusi par miljonāru. ViņŔ uzminējis visus piecus skaitļus un vēl divus papildskaitļus, laimējot 80,98 miljonus eiro. Tas ir lielākais laimests vēsturē, ko jebkad izdevies iegÅ«t kādam Baltijas valstu iedzÄ«votājam. Iespēja uzminēt Ŕādu skaitļu kombināciju ir viena pret simts miljoniem. LÄ«dz Å”im lielākais guvums loterijā Lietuvā bija 2022. gadā, kad kāds iedzÄ«votājs tika pie 22 miljoniem eiro.

Latvijā Å”ogad augustā kādam loterijas "Eurojackpot" dalÄ«bniekam izdevās uzminēt piecus skaitļus ā€“ viņŔ tika pie gandrÄ«z 760 tÅ«kstoÅ”iem eiro. Ja toreiz kāds bÅ«tu uzminējis visus septiņus skaitļus, tad bÅ«tu varējis tikt pie 57 miljoniem eiro, jo tāds bija tā brīža uzkrājums.

Te bÅ«tu vietā piebilst, ka azartspēles var radÄ«t postoÅ”u atkarÄ«bu. Lietuva var lepoties gan ar lielāko laimestu skaitļu loterijā, gan arÄ« lielāko azartspēlēs nospēlēto naudas summu, ko notriecis viens spēlētājs. Lietuvas tiesā Å”obrÄ«d ir vairāku uzņēmumu prasÄ«ba pret "BaltCap" bijuÅ”o InfrastruktÅ«ras fonda partneri Å arÅ«nas Stepukoni (Sarunas Stepukonis), kurÅ” azartspēlēs varētu bÅ«t nospēlējis apmēram 27 miljonus eiro. Tiesa Å”o lietu skatÄ«s oktobra beigās. Ir aizdomas, ka spēļu zālēs "pazudusÄ«" summa varētu bÅ«t lielāka un sasniegt pat 40 miljonus eiro.

Å onedēļ azartspēļu tēmas postu atkal aktualizēja arÄ« "Re:Baltica", publicējot pētÄ«jumu par azartspēļu reklāmu ā€“ par spÄ«ti aizliegumam, iedzÄ«votājiem joprojām nākas ar to sastapties apkārtējā vidē. Te raksts "Re:Baltica" portālā un te raidieraksta epizode sabiedrisko mediju portālā. Savukārt "The Guardian" pagājuÅ”ajā nedēļā publicēja stāstu par Lielbritānijas bagātāko sievieti DenÄ«zi Koutu (Denise Coates). Viņa ir uzbÅ«vējusi tieÅ”saistes azartspēļu uzņēmumu "Bet365". D. Koutas vērtÄ«ba tiek lēsta 7,5 miljardu britu mārciņu apmērā.

Å onedēļ arÄ« kļuva skaidrs, ka izložu un azartspēļu organizētājiem par darbÄ«bu Latvijā turpmāk bÅ«s jāmaksā vairāk. Ministru Kabinets akceptējis grozÄ«jumus likumā, kas paredz celt atseviŔķas nodokļa likmes no 2025. gada un 2027. gada.

ā€

ā€NEDĒĻAS ZIŅA

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reÄ£istrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft IT" pētÄ«juma dati. SalÄ«dzinot ar 2023. gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arÄ« nodokļu parāda apjoms. "Lursoft IT" arÄ« publicējis lielākos nodokļu parādniekus ā€“ lÄ«deris ir metāla ražoÅ”anas nozares uzņēmums SIA "Bebriko" ar nodokļos nenomaksātu 14,01 miljonu eiro. Interesanti, ka top10 sākotnēji iekļuva arÄ« ēdināŔanas uzņēmums AS "Lido". Vēlāk "Lursoft IT" Å”o informāciju atsauca, skaidrojot, ka tehnisku iemeslu dēļ Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajos datos konkrētā laika periodā par nodokļu parādiem, kam pieŔķirts termiņa pagarinājums, varēja tikt atspoguļota nekorekta informācija. Problēma esot apzināta un tiekot risināta.

NEDĒĻAS FOTO

Jelgavā uzstādÄ«ts Latvijā Å”obrÄ«d vienÄ«gais kapu sveču automāts, kas sociālajos tÄ«klos jau ieguvis nosaukumu "svečomāts". Tur kapu sveces tagad var iegādāties tirdzniecÄ«bas automātā, kādos ierasts redzēt dzērienus vai uzkodas.

ā€

SIEVIETE BIZNESĀ - sadarbībā ar "Novatore"

Ineta Done, AS "Signet Bank" valdes locekle

InvestÄ«ciju bankas esoÅ”ajai valdei pievienojusies bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecÄ«bu un apkalpoÅ”anas pārvaldes vadÄ«tāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu. I. Done bÅ«s atbildÄ«ga par korporatÄ«vo klientu apkalpoÅ”anu un "Signet Bank" grupas zÄ«mola attÄ«stÄ«bu, turpinot stiprināt bankas pozÄ«cijas korporatÄ«vo klientu finansÄ“Å”anas un apkalpoÅ”anas jomā.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

šŸ’°

2023. gadā Latvijas eksports sasniedza 26,5 miljardus eiro, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2022. gadā. Lielāko apgrozījumu eksportā uzrādījuŔas tādas nozares kā tirdzniecība, rūpniecība, transports un uzglabāŔana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare.

šŸ’Š

Valsts policijas pagājuÅ”ajā nedēļā uzietā narkotiku ražotne AlÅ«ksnes pusē ir Latvijā lielākā lÄ«dz Å”im atklātā sintētisko narkotisko vielu ražoÅ”anas laboratorija. Kopumā ražotnē atrasta vairāk nekā tonna nelegālās vielas, kuras tirgus vērtÄ«ba ir vismaz 400 miljoni eiro.

šŸ¤©

FinanÅ”u tehnoloÄ£iju kompānijas "Eleving Group" sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) apjoms ir 29 miljoni eiro, kā rezultātā Å”is IPO ir kļuvis par vēsturiski lielāko Latvijā.

šŸ‘µšŸ»

Ministru kabinets ir akceptējis grozÄ«jumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz nākamos četrus gadus 1% no fondētās pensiju shēmas otrā lÄ«meņa pārnest uz pensiju pirmo lÄ«meni. Daļa ekspertu Å”o ieceri ir skaļi kritizējuÅ”i. IniciatÄ«va portālā "Manabalss.lv" pret pensiju iemaksu mainÄ«Å”anu kļuva par visātrāk parakstÄ«to ierosmi portāla vēsturē. Å obrÄ«d ir savākti jau vairāk nekā 20 tÅ«kstoÅ”i parakstu.

šŸ“Š

Solidaritātes iemaksas likumprojekts paredz rast papildu lÄ«dzekļus valsts nacionālās droŔības fiskālo vajadzÄ«bu nodroÅ”ināŔanai nacionālās droŔības palielinātu risku apstākļos. 2025. gadā ar solidaritātes iemaksas ievieÅ”anu tiek plānots 93 miljonu eiro budžeta ieņēmumu pieaugums.

šŸ“‰

Latvijas Banka ir bÅ«tiski koriģējusi Ŕī gada ekonomikas izaugsmes prognozes. Banka prognozē zemāku iekÅ”zemes kopprodukta pieaugumu nekā iepriekÅ” un ir samazinājusi tā prognozi no 1,8% uz 0,6%.

šŸ“ˆ

Vidējais patēriņa cenu lÄ«menis 2024. gada septembrÄ«, salÄ«dzinot ar 2023. gada septembri, ir palielinājies par 1,4%. SalÄ«dzinājumam: iepriekŔējos divus mēneÅ”us gada inflācija bija 0,7%.

šŸšļø

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" Torņakalnā attīstīs kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves teritoriju. Tās attīstībā un "Hartmaņa kvartāla" būvniecībā iecerēts ieguldīt 45 miljonus eiro.

šŸ§‘ā€šŸ’¼

Latvijā reÄ£istrētā bezdarba lÄ«menis Å”ogad septembra beigās bija 5,1% no ekonomiski aktÄ«vo ā€‹ā€‹iedzÄ«votāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augusta beigās. 2024. gada septembra beigās NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rā bija reÄ£istrēti 44,5 tÅ«kstoÅ”i bezdarbnieku.

šŸ›¬

"RIX RÄ«gas lidostā" Ŕī gada deviņos mēneÅ”os apkalpoti 5,3 miljoni pasažieru. Tostarp septembrÄ« apkalpoto pasažieru skaits, salÄ«dzinot ar pērnā gada septembri, ir pieaudzis par 9% un sasniedza 664 tÅ«kstoÅ”us ceļotāju.

ā›½

Investējot 7,2 miljonus eiro, biodÄ«zeļdegvielas ražotājs "Bio-Venta" plāno dubultot rapÅ”u sēklu pārstrādes jaudas no 100 tÅ«kstoÅ”iem lÄ«dz 200 tÅ«kstoÅ”iem gadā, kā arÄ« palielināt rapÅ”u rauÅ”u ražoÅ”anu.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

šŸ¼

Igaunijas parlamenta sociālo lietu komiteja virza pirmajam lasÄ«jumam likumprojektu, kas paredz samazināt vecāku pabalstu un strādājoÅ”ajiem ieviest papildus maksu par specializētu vizÄ«ti pie medicÄ«nas speciālista 20 eiro apmērā.

šŸ›’

Lietuvā gada inflācija septembrÄ« bijusi 0,5%, mēneÅ”a inflācija ā€“ 0,3%. Ekonomisti brÄ«dinājuÅ”i, ka tuvākajos mēneÅ”os ir gaidāms cenu pieaugums, bet nākamajā gadā ā€“ vēl lielāks.

šŸ§ 

Eiropas UzņēmējdarbÄ«bas un politikas reformas centra pētÄ«jumā secināts, ka Igaunijā kopÅ” 2014. gada par 60% pieaudzis to darbinieku skaits, kas strādā "smadzeņu biznesā" jeb tādās jomās kā tehnoloÄ£ijas, IT, pakalpojumi un radoŔās nozares. LÄ«dz ar to Igaunija ir kļuvusi par vienu no straujāk augoÅ”ajām valstÄ«m Eiropā Å”ajā rādÄ«tājā.

šŸ—žļø

Lietuvas mediju un digitālā biznesa grupa "15min Grupė" startēs biržā, piedāvājot iegādāties obligācijas 15 miljonu eiro apmērā. Paredzētā atdeve gada griezumā ir 9,8%.

šŸ¤‘

DzÄ«vei nepiecieÅ”amā alga jeb minimālais ienākumu lÄ«menis 2024. gadā RÄ«gā ir 1630 eiro bruto, bet reÄ£ionos ā€“ 1384 eiro, liecina atalgojuma pētÄ«jumu un vadÄ«bas konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" dati. Viļņā dzÄ«vei nepiecieÅ”amā alga ir visaugstākā ā€“ 2173 eiro bruto, savukārt Tallinā tā ir zemākā ā€“ 1621 eiro bruto.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

šŸ›ļø

Lobētāji, kas darbojas Lielbritānijas lielāko pārtikas ražotāju zÄ«molu interesēs, veiksmÄ«gi ir panākuÅ”i, ka valdÄ«ba atliek iepakojuma nodokļa ievieÅ”anu uz vēlāku laiku. Tam vajadzēja Lielbritānijas budžetu papildināt ar 1,7 miljardiem britu mārciņu, kā arÄ« uzlabot atkritumu ŔķiroÅ”anas rādÄ«tājus un samazināt vides piesārņojumu ar plastmasu.

šŸ¦

Anglijas bankas vadītājs Endrjū Bailejs (Andrew Bailey) ir sniedzis interviju influencerei Abigailai Fosterei (Abigail Foster), kura ikdienā izglīto savus sekotājus par personīgajām finansēm. Šis ir viens no pirmajiem soļiem, kā banka ar 330 gadus senu vēsturi plāno komunicēt ar Z paaudzi.

šŸŒ€

Kamēr viesuļvētra Miltons vēl tikai posta Floridu, jaunākie aprēķini par iepriekŔējās lielās vētras Helēnes postÄ«jumiem liecina, ka tā nekustamā Ä«paÅ”uma saimniekiem nodarÄ«jusi kaitējumu 47,5 miljardu dolāru vērtÄ«bā. Helēne Å”ajā reÄ£ionā "viesojās" septembra beigās.

šŸ›©ļø

Austrālijas lielākā aviosabiedrība "Qantas" maksās 100 miljonu dolāru sodu par to, ka tirgojusi biļetes uz atceltiem reisiem. Papildu 20 miljonus dolāru tā būs spiesta samaksāt tiem, kuri iegādājās Ŕīs biļetes.

šŸ—ļø

Japāna ir piedzÄ«vojusi lielāko uzņēmuma bankrotu vilni kopÅ” 2013. gada. SeÅ”u mēneÅ”u laikā bankrotējuÅ”i 4990 uzņēmumi, kas par 18,6% vairāk salÄ«dzinājumā ar iepriekŔējo gadu. Galvenais iemesls ir izmaksu pieaugums.

šŸ’Ž

"JPMorgan Chase & Co" bankas Ä£enerāldirektors Džeimijs Dimons (Jamie Dimon) intervijā medijam "Bloomberg" Å”onedēļ paziņojis, ka regulatoriem ASV un Lielbritānijā ir jāsamazina prasÄ«bas, lai aizvien vairāk uzņēmumu bÅ«tu spējÄ«gi startēt biržā.

šŸŸ

Uzņēmums "Lamb Weston", kas ir lielākais frÄ« kartupeļu ražotājs Ziemeļamerikā un lielākais ātrās ēdināŔanas restorānu ķēžu piegādātājs, slēdz ražotni VaÅ”ingtonā. Iemesls tam ir fakts, ka pieprasÄ«jums pēc ātrās ēdināŔanas restorāniem arvien samazinās.

šŸø

Tarifu karÅ” turpinās. Ķīna ir piemērojusi tarifu no Eiropas importētajam brendijam, kas no 11. oktobra Ķīnā maksās par 39% dārgāk.

šŸŽ”

Uzņēmums "Walt Disney Co." palielina biļeÅ”u cenas divos savos parkos jeb "disnejlendās", kas atrodas Kalifornijā. Tās pieaugs par 6%, tādējādi dārgākā biļete vienas dienas apmeklējumam brÄ«vdienās vai svētku dienās maksās 206 dolārus.

āš°ļø

86 gadu vecumā mūžībā devies Indijas biznesa magnāts un bijuÅ”ais uzņēmuma "Tata Group" vadÄ«tājs Ratans Tata (Ratan Tata). Uzņēmums ir lielākais Indijas konglomerāts. R. Tata savulaik kļuva slavens ar to, ka, piemēram, no "Ford Motor Co." nopirka tādus auto zÄ«molus kā "Jaguar" un "Land Rover".

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!