Sveiciens!
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
VAS "Latvijas Loto" apgrozÄ«jums pÄrn palielinÄjÄs lÄ«dz 92 miljoniem eiro, kas ir par 16,57% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma peļÅa pÄc nodokļiem bija 13,81 miljoni eiro ā par 4,31% vairÄk nekÄ 2022. gadÄ.
Starp citu, Satversmes tiesa pirms pÄris nedÄļÄm lÄma, ka laimestus var aplikt ar iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli, un tas atbilst Satversmei. To plaÅ”Äk analizÄjis un skaidrojis "Sorainen" partneris JÄnis TaukaÄs savÄ blogÄ "Tax Stories".
SavukÄrt Lietuvas parlaments Å”onedÄļ nobalsoja, ka no 2025. gada par 2 procentpunktiem paaugstinÄs nodokļu likmes uzÅÄmumiem, kas nodarbojas ar azartspÄļu pakalpojumu sniegÅ”anu. LÄ«dz ar to tiem pievienotÄs vÄrtÄ«bas nodoklis turpmÄk bÅ«s 22% ierasto 20% vietÄ.
VIETA TAVAI REKLÄMA
ā
Finday.lv ir unikÄla iespÄja sasniegt Latvijas ietekmÄ«gÄkos biznesa lÄ«derus. ViÅi ik piektdienu savÄ e-pasta kastÄ saÅem tikai viÅiem atlasÄ«tu informÄciju un ziÅas Finday.lv biznesa ziÅu jaunumu vÄstulÄ.
ā
NEDÄÄ»AS FOTO
Akciju opcijas darbiniekiem vienmÄr ir bijis labs arguments cÄ«ÅÄ par darbaspÄku. 2020. gada decembrÄ« arÄ« LatvijÄ tika pieÅemti grozÄ«jumi KomerclikumÄ un likumÄ "Par iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli", kas no 2021. gada janvÄra ļÄva uzÅÄmumu darbiniekiem iegÅ«t kapitÄla daļu (akciju) pirkuma tiesÄ«bas un pÄc noteikta laika tÄs izmantot.
"NVIDIA" stÄsts pierÄda, ka akciju opcijas ir labas lÄ«dz brÄ«dim, kad uzÅÄmumam sÄk veikties pÄrÄk labi. Å ogad vien "NVIDIA" akciju cenas ir auguÅ”as par 167%. PÄdÄjo piecu gadu laikÄ Å”is pieaugums ir bijis 3450%. LÄ«dz ar to darbinieki, kuri uzÅÄmumam pievienojÄs Å”ajÄ periodÄ, tagad ir kļuvuÅ”i par miljonÄriem. Retorisks jautÄjums ā vai viÅiem ik rÄ«tu vÄl gribas celties, lai dotos uz darbu?
Te gan jÄpiebilst, ka uzÅÄmums Å”o situÄciju risina, daļu algas izmaksÄjot akciju opcijÄs. LÄ«dz ar to darbinieki medijiem iepriekÅ” atzinuÅ”i, ka ne tuvu nepeldas naudÄ. Nozares uzÅÄmumu peļÅa ir ievÄrojami sarukusi, gada laikÄ samazinoties par 62,07% ā lÄ«dz 2,41 miljoniem eiro.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
LatvijÄ Å”ogad jÅ«nija sÄkumÄ kopÄjie nodokļu parÄdi, ieskaitot aktuÄlos, apturÄtos parÄdus un atmaksas termiÅa pagarinÄjumus, bija 833,06 miljonu eiro apmÄrÄ. Tas ir par 1,1% mazÄk nekÄ mÄnesi iepriekÅ” un par 3,4% mazÄk nekÄ gada sÄkumÄ.
ItÄlijas starptautiskÄ finanÅ”u kompÄnija "UniCredit" ir ieinteresÄta iegÄdÄties ievÄrojamu daļu Baltijas valstÄ«s strÄdÄjoÅ”Äs bankas "Luminor", kas Å”obrÄ«d pieder ASV investÄ«ciju kompÄnijai "Blackstone". Bankas iegÄdÄ ir ieinteresÄta arÄ« UngÄrijas lielÄkÄ banka "Orszagos Takarek Penztar".
AS "VirÅ”i-A" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ sasniedza 323,44 miljonus eiro, kas ir par 7,8% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. Degvielas tirgotÄja peļÅa pÄc nodokļu nomaksas bija 5,26 miljoni eiro, kas ir par 3,51% mazÄk nekÄ iepriekÅ”.
Tiltu remontos un bÅ«vniecÄ«bÄ RÄ«gÄ lÄ«dz 2030. gadam plÄnots ieguldÄ«t vairÄk nekÄ 300 miljonus eiro.
AS "HansaMatrix" apgrozÄ«jums aizvadÄ«tajÄ gadÄ sasniedza 41,7 miljonus eiro, palielinoties par 49,49%. Vienlaikus uzÅÄmums ceturto gadu pÄc kÄrtas strÄdÄ ar zaudÄjumiem, pÄrn tiem sasniedzot 3,18 miljonus eiro.
"APF Holdings" ieÅÄmumi pÄrn sasniedza 13,3 miljonus eiro, kas ir par 19% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma neto peļÅa sasniedza 527,1 tÅ«kstoti eiro, kas ir par gandrÄ«z 200 tÅ«kstoÅ”iem eiro vairÄk nekÄ 2022. gadÄ.
SIA "Cintamani Baltic", kas ir veikalu tÄ«kla "Livin" Ä«paÅ”nieks, 2023. gadÄ palielinÄja apgrozÄ«jumu lÄ«dz 2,9 miljoniem eiro, kas ir par 18,34% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. Vienlaikus uzÅÄmums jau treÅ”o gadu pÄc kÄrtas strÄdÄja ar zaudÄjumiem, tiem pÄc nodokļu nomaksas sasniedzot 112,33 tÅ«kstoÅ”us eiro.
LatvijÄ Å”ogad pirmajos Äetros mÄneÅ”os konstatÄti 3,84 miljoni kontrabandas cigareÅ”u. SavukÄrt pÄrn tika konstatÄti 7,57 miljoni kontrabandas cigareÅ”u.
Baltijas uzkopÅ”anas pakalpojumu uzÅÄmuma "Pro Bro Group" treÅ”ajÄ tuneļveida automazgÄtavÄ LatvijÄ ieguldÄ«ti vairÄk nekÄ 5 miljoni eiro. ParedzÄts, ka lÄ«dz 2025. gada beigÄm RÄ«gÄ darbosies 6 Ŕī zÄ«mola automazgÄtavas.
RÄ«gas apgabaltiesa ir atstÄjusi spÄkÄ Datu valsts inspekcijas lÄmumu par 1,2 miljonu eiro naudas soda piemÄroÅ”anu SIA "Tet" par datu regulas pÄrkÄpumiem.
Latvijas valodas tehnoloÄ£iju uzÅÄmums "Tilde" ir ieguvis galveno balvu Eiropas Komisijas rÄ«kotajÄ mÄkslÄ«gÄ intelekta izaicinÄjumÄ "Large AI Grand Challenge". "Tilde" saÅems 250 tÅ«kstoÅ”u eiro naudas balvu un iespÄju izmantot visjaudÄ«gÄko Eiropas superdatoru LUMI. Ar tÄ palÄ«dzÄ«bu uzÅÄmums varÄs izstrÄdÄt sarunbotam "ChatGPT" lÄ«dzÄ«gu lielo valodas modeli latvieÅ”u un citÄm Eiropas valodÄm.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
IgaunijÄ algas aug ÄtrÄk nekÄ cenas. "Luminor" bankas galvenais ekonomists Å”onedÄļ medijiem pavÄstÄ«jis, ka Ŕī pozitÄ«vÄ tendence turpinÄsies.
Lietuva no nÄkamÄ gada palielinÄs akcÄ«zes nodokli degvielai, alkoholam un cigaretÄm, lai spÄtu finansÄt pieaugoÅ”os izdevumus valsts aizsardzÄ«bas nodroÅ”inÄÅ”anai. RezultÄtÄ iedzÄ«votÄjiem nÄksies maksÄt 7 centus vairÄk par degvielu, 5 centus vairÄk par alu un 26 centus vairÄk par paciÅu cigareÅ”u. Par visÄm nodokļu izmaiÅÄm LietuvÄ labs apkopojums ir "Sorainen" partnera JÄÅa TaukaÄa jaunumu vÄstulÄ "Tax Stories" Å”eit.
Igaunijas prezidents Alars Kariss Å”onedÄļ atteicies izsludinÄt izmaiÅas TransportlÄ«dzekļu nodokļu likumÄ. IecerÄtÄs izmaiÅas paredzÄja, ka cilvÄkiem ar invaliditÄti, kuri izmanto Ä«paÅ”i pielÄgotus transportlÄ«dzekļus, turpmÄk nebÅ«s jÄmaksÄ nodoklis un arÄ« reÄ£istrÄcijas maksa par savÄm automaŔīnÄm. Prezidents uzskata, ka Ŕī norma nenodroÅ”ina vienlÄ«dzÄ«gu attieksmi, jo cilvÄkiem ar invaliditÄti, kam nav nepiecieÅ”ams Ä«paÅ”i pielÄgots transportlÄ«dzeklis, nodokļi par to bÅ«tu jÄmaksÄ ierastajÄ kÄrtÄ«bÄ.
SaskaÅÄ ar politiÄ·u iesniegtajÄm deklarÄcijÄm secinÄts, ka Lietuvas 10 bagÄtÄko deputÄtu kopÄjÄ vÄrtÄ«ba ir 13,5 miljoni dolÄru. BagÄtÄkais deputÄts Valdemars ValkiÅ«ns deklarÄjis sev piederoÅ”us aktÄ«vus 4,89 miljonu dolÄru vÄrtÄ«bÄ.
Viens no Baltijas valstÄ«s lielÄkajiem piensaimniecÄ«bas kooperatÄ«viem "Pienas LT" plÄno investÄt vairÄk nekÄ 50 miljonus eiro, lai paplaÅ”inÄtu piena pÄrstrÄdes rÅ«pnÄ«cu KauÅas BrÄ«vajÄ ekonomiskajÄ zonÄ.
Lietuva starptautiskajos finanÅ”u tirgos treÅ”dien no vairÄk nekÄ 20 valstÄ«m izÅÄmusies 1 miljardu eiro, emitÄjot septiÅu gadu eiroobligÄcijas ar gada likmi 3,5%.
2023. gadÄ "Lux Express" apgrozÄ«jums bija 43 miljoni eiro, bet peļÅa ā 13 miljoni eiro. Puse no peļÅas ir saistÄma ar biznesu KrievijÄ. "Lux Express Latvia" apgrozÄ«jums pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ bija 1,74 miljoni eiro, kas ir par 73,4% vairÄk nekÄ 2022. gadÄ, bet peļÅa bija 8497 eiro.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
ASV prokurori ir ieteikuÅ”i Tieslietu departamentam celt apsÅ«dzÄ«bas pret aviokompÄniju "Boeing". Å ogad plaÅ”i izskanÄjis, ka uzÅÄmums nav ievÄrojis izlÄ«guma vienoÅ”anos pÄc tam, kad 2021. gadÄ divas "Boeing" lidmaŔīnas bija iesaistÄ«tas nÄvÄjoÅ”os aviÄcijas negadÄ«jumos. ASV Tieslietu departaments lÄmumu par vÄrÅ”anos tiesÄ pieÅems lÄ«dz 7. jÅ«lijam.
Ķīna un Eiropas SavienÄ«ba (ES) ir vienojusies par sarunu sÄkÅ”anu par Eiropas valstu apvienÄ«bas vÄlmi piemÄrot paaugstinÄtus tarifus no Äzijas importÄtajiem elektriskajiem transportlÄ«dzekļiem. ES pÄrstÄvÄja Valdis Dombrovskis. VienoÅ”anÄs par sarunu sÄkÅ”anu tika panÄkta pÄc VÄcijas vicekanclera Roberta Habecka viesoÅ”anÄs PekinÄ. ViÅÅ” neslÄpa, ka galvenais attiecÄ«bu pasliktinÄÅ”anÄs iemesls ir Ķīnas atbalsts Krievijai karÄ pret Ukrainu. VÄcijas autobÅ«ves gigants "Volkswagen" arÄ« paziÅojis par cieÅ”Äku sadarbÄ«bu ar amerikÄÅu elektroauto ražotÄju "Rivian". "Volkswagen" investÄs 5 miljardus dolÄru un izveidos kopuzÅÄmumu, kas varÄtu nodroÅ”inÄt abiem autoražotÄjiem lietderÄ«gas tehnoloÄ£ijas.
BijuÅ”as "Credit Suisse" vadÄ«tÄjs Bobijs Džeins ir izveidojis lielÄko riska kapitÄla fondu, ko jebkad izdevies radÄ«t Ŕīs nozares pionieriem. B. Džeins ir piesaistÄ«jis 5,3 miljardus dolÄru. Investoru vidÅ« ir AbÅ« DabÄ« InvestÄ«ciju iestÄde, un arÄ« bankas "Morgan Stanley", "Goldman Sachs Group Inc.", "UBS Group AG" un "HSBC Holdings Plc". Jaunais fonds ir plÄnojis investÄ«cijas dažÄdÄs nozarÄs un projektos.
MÄju cenas AmerikÄ sasnieguÅ”as jaunu rekordu ā tÄs ir augstÄkas nekÄ jebkad agrÄk. VidÄjÄ cena ir kÄpusi jau 11. mÄnesi pÄc kÄrtas un maijÄ salÄ«dzinÄjumÄ ar 2023. gada maiju ir pieaugusi par 5,8%, sasniedzot 419,3 tÅ«kstoÅ”us dolÄru. TÄ ir augstÄkÄ cena, ko jebkad fiksÄjusi NacionÄlÄ mÄkleru asociÄcija.
Medijam "Business Insider" ir tapis zinÄms, ka "Amazon" strÄdÄ pie jauna mÄkslÄ«gÄ intelekta pakalpojuma, kas spÄs stÄties pretÄ« "ChatGPT". UzÅÄmuma iekÅ”ienÄ projektam dots nosaukums "Metis". Tas izmanto izgÅ«Å”anas un papildinÄÅ”anas pieeju, lai spÄtu nodroÅ”inÄt aktuÄlu informÄciju un automatizÄt uzdevumus.
JapÄnas valÅ«tas - jÄnas - vÄrtÄ«ba varÄtu sasniegt zemÄko lÄ«meni kopÅ” 1986. gada. Tam par pamatu ir lielÄs procentlikmju atŔķirÄ«bas starp ASV un JapÄnu. DarÄ«jumos jÄna tiek pielÄ«dzinÄta dolÄram.
JaunÄkÄ OECD pÄtÄ«juma dati liecina, ka 2064. gads varÄtu bÅ«t pirmais modernÄs cilvÄces vÄsturÄ, kad mirstÄ«ba uz planÄtas ir lielÄka par dzimstÄ«bu.
ASV prezidenta kandidÄtu debatÄs pirmo reizi bÅ«s iekļautas reklÄmas pauzes. PÄc ilga pÄrtraukuma debates organizÄ komerciÄla iestÄde ā mediju kompÄnija CNN. IepriekÅ” to veidoja nevalstiska organizÄcija. Neskatoties uz to, ka CNN visticamÄk labi nopelnÄ«s, raidsabiedrÄ«bas konkurenti varÄtu nopelnÄ«t vÄl vairÄk, jo, retranslÄjot raidÄ«jumu, tie var iekļaut savas reklÄmas pauzes.
Eiropas CentrÄlÄ banka drÄ«z sÄks pÄrskatÄ«t savu monetÄrÄs politikas stratÄÄ£iju. TÄ nÄkotnÄ varÄtu ietekmÄt gan darbÄ«bas attiecÄ«bÄ uz procentu likmÄm, gan rÄ«cÄ«bu dažÄdÄs krÄ«zes situÄcijÄs. Paredzams, ka stratÄÄ£ijas pÄrskatÄ«Å”anÄ piedalÄ«sies visas 20 eirozonas nacionÄlÄs centrÄlÄs bankas. TÄ publiski varÄtu bÅ«t pieejama 2025. gada beigÄs.
SaskaÅÄ ar Filadelfijas FederÄlo rezervju bankas datiem aptuveni 30% amerikÄÅu, kuru gada alga pÄrsniedz seÅ”ciparu skaitli, bažījas par savÄm spÄjÄm samaksÄt rÄÄ·inus.
Zviedrijas "Riksbank" joprojÄm nav samazinÄjusi procentu likmes, bet prognozÄ, ka tas varÄtu notikt trÄ«s reizes otrajÄ pusgadÄ.
