Sveiciens!
Pirms 100 gadiem maizes patÄriÅÅ” bija vismaz divas reizes lielÄks nekÄ Å”odien, liecina Latvijas Maiznieku biedrÄ«bas informÄcija. Tie gan ir dati par laiku pirms pandÄmijas, jo vairÄki avoti liecina ā tieÅ”i pandÄmijas laikÄ ir kļuvusi populÄra maizes cepÅ”ana mÄjÄs. Ir pieaudzis pieprasÄ«jums gan pÄc maizes cepÅ”anas iekÄrtÄm, gan vispÄr pÄc mazÄs sadzÄ«ves tehnikas.
LatvijÄ maizi iedzÄ«votÄji visbiežÄk Äd brokastÄ«s - 74% aptaujÄto -, noskaidrots 2016. gadÄ "Fazer Latvija" un SKDS veiktajÄ pÄtÄ«jumÄ par maizes lietoÅ”anas paradumiem LatvijÄ. PusdienÄs maizi Äd gandrÄ«z puse iedzÄ«votÄju ā 42%, bet vakariÅÄs 39%. PÄtÄ«jums arÄ« rÄda, ka Latvijas iedzÄ«votÄjiem galvenais faktors maizes izvÄlÄ ir tÄs garÅ”a ā to apgalvoja 76% aptaujÄto. KÄdu zÄ«molu maizi visbiežÄk izvÄlas? Par to vairÄk mÅ«su top3!
"Finday" Ŕīs nedÄļas un turpmÄkÄs biznesa jaunumu vÄstules tagad ir pieejamas arÄ« krievu valodÄ. TÄpÄc, ja kÄds Tavs draugs, paziÅa vai kolÄÄ£is ÄrtÄk jÅ«tas, lasot informÄciju krievu valodÄ, uzaicini viÅu pieteikties Finday.lv iknedÄļas biznesa jaunumu saÅemÅ”anai krievu valodÄ!
Lielisku vasaras izskaÅu vÄlot, "Finday" komandas vÄrdÄ,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziÅas regulÄri publicÄjam arÄ« sociÄlajos tÄ«klos. Ja ir Ärti sekot arÄ« Å”Ädi, tad dari tÄ. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.
P.S.2 Ja patÄ«k tas, ko darÄm, iesaki draugiem, radiem, paziÅÄm. Tik vien kÄ jÄnorÄda sava e-pasta adrese Finday mÄjas lapÄ, un svarÄ«gÄkie biznesa jaunumi ik nedÄļu bÅ«s arÄ« viÅu e-pasta kastÄs.
ā
- SAF Tehnika 2020./2021. finanÅ”u gada ceturtajÄ ceturksnÄ« aug par 134%ā
ā- JÅ«lijÄ jauno uzÅÄmumu skaits audzis; reÄ£istrÄtas divas SIA ar pamatkapitÄlu virs miljona eiro ā
ā- "Akropolis Group" iegÄdÄjas tirdzniecÄ«bas centru "Alfa"ā
ā- RÄ«gas mežiem pirmajÄ pusgadÄ teju 850 000 eiro peļÅaā
ā- PatÄriÅa cenas jÅ«lijÄ LatvijÄ gada laikÄ pieauguÅ”as par 2,8%ā
ā- Eleving Group ziÅo par rekordaugstiem finanÅ”u rezultÄtiem 2021. gada pirmajos seÅ”os mÄneÅ”osā
ā- NVA direktore: Darba tirgÅ« pieaug spriedze atrast atbilstoÅ”us darbiniekusā
ā
VÄSTURE UN TENDENCES
āMaize ir karstumÄ apstrÄdÄts pÄrtikas produkts, ko gatavo no miltiem un Å«dens, parasti pievienojot arÄ« sÄli un raugu. LatvieÅ”u valodÄ vÄrds "maize" ir cÄlies no baltu pirmvalodas *maiž-, kas, notiekot patskaÅu mijai, ir veidojies no pirmbaltu *miež-, no kÄ latvieÅ”u valodÄ ir radies vÄrds "mieži"
Maizes pirmsÄkumi meklÄjami apmÄram pirms 15 tÅ«kstoÅ”iem gadu, kad pirmatnÄjie cilvÄki starp akmeÅiem saberza graudus, sajauca tos ar Å«deni un ieguva putru. Kad cilvÄki iemÄcÄ«jÄs iegÅ«t uguni, Ŕķidro graudu putru jau varÄja uzcept, bet vÄlÄk no biezÄkas viras pagatavot arÄ« pirmos plÄcenÄ«Å”us. PagÄja vairÄki gadu tÅ«kstoÅ”i un tikai tad cilvÄki iemÄcÄ«jÄs pagatavot maizi no raudzÄtas mÄ«klas. Tas bija apmÄram pirms 5. - 6. tÅ«kstoÅ”iem gadu, kad senie ÄÄ£iptieÅ”i sÄka cept raudzÄtu maizi.
āLatvijÄ maize vienmÄr ir bijusi lielÄ cieÅÄ ā maļot jauno rudzu ražu, mÅ«su senÄi dzirnavas izpuŔķoja ar ziediem un zaļumiem. TÄpat rotÄja arÄ« abru, kur tika mÄ«cÄ«ta mÄ«klas. Miltiem pÄrtopot maizÄ, cepÄja apsÄja izvelÄtu linu priekÅ”autu un galvÄ sÄja lakatiÅu.
MÅ«su platuma grÄdos rudzi un mieži ir vissenÄkÄ labÄ«ba. KvieÅ”i LatvijÄ izplatÄ«jÄs vÄlÄk. LatvieÅ”i cieÅu izrÄdÄ«juÅ”i dažÄdÄm maizÄ«tÄm ā gan sÅ«rajai klauÅ”u pelavmaizei, gan bagÄtÄkajai baltmaizei, gan sklandu rauÅ”iem KurzemÄ, gan karaÅ”Äm ZemgalÄ, gan plÄceÅiem VidzemÄ, bet no sagrieztas vai sadrupinÄtas rupjmaizes, kas pÄrlieta ar avota Å«deni un saldinÄta ar medu, dzÄrvenÄm, avenÄm vai jÄÅogÄm, sanÄcis "biguzis".
LatvijÄ sÄkotnÄji uzturÄ lietoja neraudzÄtu maizi, taÄu nav datu, kad Ä«sti mÅ«su senÄi sÄkuÅ”i raudzÄt mÄ«klu. 14. - 15. gs. Latvijas pilsÄtÄs tika dibinÄtas primitÄ«vas maizes ceptuves, kurÄs to cepa visu diennakti, un tÄ radÄs jauns amats ā maiznieks. NeatkarÄ«gÄs Latvijas laikÄ pilsÄtÄs un laukos darbojÄs daudz privÄto ceptuvju, bet RÄ«gÄ bez tÄm maizi ražoja vÄl trÄ«s fabrikas. Maizes ražoÅ”ana LatvijÄ uzplauka 20. gadsimta 20. - 30. gados. Gan pilsÄtÄs, gan laukos darbojÄs liels skaits privÄto ceptuvju. 1940. gadÄ pÄc Latvijas Republikas okupÄcijas padomju vara nacionalizÄja miltu un maizes ražoÅ”anu no privÄtiem Ä«paÅ”niekiem. Kara laikÄ praktiski visi uzÅÄmumi tika izpostÄ«ti, bet pÄc kara maizes ražoÅ”anu bija jÄpÄrkÄrto ā no klona maizes cepÅ”anas uz maizes cepÅ”anu formÄs. Å ÄdÄ veidÄ varÄja ražot lÄtÄku maizi un ietaupÄ«t miltus.
Tikai 20. gs. 80. gados maizes cepÅ”anai LatvijÄ tika pievÄrsta lielÄka uzmanÄ«ba, un pamazÄm atjaunojÄs tradicionÄlÄs rudzu klona maizes cepÅ”anas tradÄ«cijas. MÅ«sdienÄs maizes cepÅ”ana notiek lielos, vidÄjos un mazos uzÅÄmumos ar jaunÄm automatizÄtÄm, ekonomiskÄm un modernÄm iekÄrtÄm, kas ne tikai atvieglo darbu, bet ļauj iegÅ«t nemainÄ«gas kvalitÄtes izstrÄdÄjumus. AttÄ«stoties dzÄ«ves ritmam, arÄ« maiznieki izmanto tehnoloÄ£ijas, kas ļauj ražoÅ”anas procesu saÄ«sinÄt, nezaudÄjot maizes garÅ”as, smaržas un struktÅ«ras Ä«paŔības. Lai gan ražoÅ”anas process atbilstoÅ”i laika prasÄ«bÄm ir modernizÄts un attÄ«stÄ«ts, tomÄr arÄ« Å”odien neiztikt bez maiznieku meistaru zinÄÅ”anÄm un pieredzes, maiznieku knifiem un maziem noslÄpumiem. Latvija maizes daudzveidÄ«bas ziÅÄ var sacensties pat ar Ŕī produkta lielvalsti VÄciju.
Maize ir daudzu nozÄ«mÄ«gu uzturvielu piegÄdÄtÄjs:
2005. gadÄ AglonÄ tika atklÄts Aglonas maizes muzejs, kurÄ iespÄjams apskatÄ«t senos graudu apstrÄdes un maizes cepÅ”anas rÄ«kus, kÄ arÄ« uzzinÄt par tradicionÄlÄs maizniecÄ«bas tradÄ«cijÄm LatgalÄ un piedalÄ«ties tradicionÄlÄs maizes cepÅ”anÄ.
2009. gadÄ tradicionÄlÄ latvieÅ”u rudzu rupjmaize iekļauta Latvijas kultÅ«ras kanonÄ kÄ viena no 99 izcilÄkajÄm un ievÄrojamÄkajÄm latvieÅ”u tautas kultÅ«ras vÄrtÄ«bÄm.
āPandÄmijas laikÄ daudzi pievÄrsÄs maizes cepÅ”anai mÄjÄs. To apliecina arÄ« nozares ekspertu vÄrojumi un tirgotÄju dati, kas uzrÄda pamatÄ«gu pieprasÄ«juma kÄpumu pÄc maizes krÄsniÅÄm. PiemÄram, ASV mazumtirdzniecÄ«bas tehnoloÄ£iju uzÅÄmums "Stackline" ir aplÄsis, ka internetÄ pÄrdoto maizes maŔīnu apjoms valstÄ« Ŕī gada martÄ ir pieaudzis par 652%, salÄ«dzinot ar iepriekÅ”ÄjÄ gada martu. LÄ«dzÄ«gas tendences vÄrojamas arÄ« LatvijÄ ā internetveikalÄ "220.lv" pÄrdoto maizes krÄsniÅu apjoms pÄdÄjÄ laikÄ ir dubultojies, bet pieprasÄ«jums pÄc mazÄs virtuves tehnikas kopumÄ ir audzis par 40%. Daudzu pÄvÄrgrÄmatu autore Signe MeirÄne novÄrojusi, ka Ä«paÅ”i attÄ«stÄ«juÅ”ies "Instagram Live" kursi, kur mÄcÄ«ties cept maizi: "Tev rÄda visu soli pa solim. Tas ļoti palÄ«dz, ka tieÅ”saistÄ vari kÄdam uzdot jautÄjumu. SanÄk divi zaÄ·i ar vienu Å”Ävienu ā tu gan iemÄcies cept maizi, gan tev ir sociÄlÄ komunikÄcija."
ā
LIELÄKIE UZÅ ÄMUMI
ā
ā
AKTUÄLI PAR UZÅ ÄMUMIEM
AS "Latvijas maiznieks" uzÅÄmuma pirmsÄkumi meklÄjami 1968. gadÄ, kad tika dibinÄts Daugavpils maizes kombinÄts. Å obrÄ«d "Latvijas maiznieks" ir lielÄkais maizes ražoÅ”anas uzÅÄmums LatvijÄ. UzÅÄmuma pamatkapitÄls ir 895,6 tÅ«kstoÅ”i eiro, tÄ lielÄkais Ä«paÅ”nieks ir Igaunijas "Maral Invest".
āIecienÄ«tÄkie "Latvijas maiznieks" produkti ir maizes sÄrija "Latvijas Zeltene", "LatvijÄ cepts", "ÄŖstenÄ" rudzu maize, tostermaize "Vita!", porcijmaižu sÄrija "MaiziÅÅ”".
AS "Latvijas maiznieks" 2016. gadÄ strÄdÄja ar 25 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 4,5% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. PeļÅa bija 470,8 tÅ«kstoÅ”i eiro, kas ir par 13,4% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
2017. gadÄ uzÅÄmums paziÅoja, ka ražoÅ”anas Äkas paplaÅ”inÄÅ”anÄ un ražoÅ”anas lÄ«nijas iegÄdÄ plÄno investÄt aptuveni 3,8 miljonus eiro. 2017. gadÄ AS "Latvijas maiznieks" strÄdÄja ar 26,2 miljonu eiro apgrozÄ«jumu un 469,3 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu.
2019. gadÄ ražotÄjs nÄca klajÄ ar diviem jauniem zÄ«moliem ā "Latvijas graudu maize" un "Izcep pats", kas katram paÅ”am nodroÅ”ina iespÄju mÄjas apstÄkļos izcept svaigu maizi un smalkmaizÄ«tes.
2020. gadÄ "Luminor" banka pieŔķīra finansÄjumu 1,8 miljonu eiro apmÄrÄ AS "Latvijas Maiznieks" jaunas saldÄtÄs produkcijas noliktavas Äkas bÅ«vniecÄ«bai DaugavpilÄ«. UzÅÄmuma kopÄjais investÄ«ciju apjoms ir 2,5 miljoni eiro. Papildus 215 tÅ«kstoÅ”i eiro investÄti jauna zÄ«mola "Latvijas zeltene" izveidÄ, kas aizstÄs maizes sÄriju "Zeltene". ZÄ«mola maiÅas ietvaros izstrÄdÄta jauna dubultÄ plaucÄjuma ražoÅ”anas tehnoloÄ£ija rudzu gaiÅ”ajai maizei. SavukÄrt jaunÄ zÄ«mola gaiÅ”Ä rudzu maize kļuvusi par LatvijÄ unikÄlu produktu. TÄs gatavoÅ”anas procesÄ tiek veidoti divi plaucÄjumi ā klasiskais iesala plaucÄjums un jauns ā no nulles izstrÄdÄts ā ieraudzÄtais plaucÄjums, kura sagatavoÅ”anas periods ir vismaz 16 stundas. AS "Latvijas maiznieks" ir vienÄ«gais LatvijÄ, kas izmanto Å”Ädu divkÄrÅ”Ä plaucÄjuma tehnoloÄ£iju.
ā
ā"Fazer" is starptautisks Ä£imenes uzÅÄmums, kas dibinÄts 1891. gadÄ SomijÄ. Å obrÄ«d uzÅÄmums strÄdÄ astoÅÄs valstÄ«s un eksportÄ produktus uz aptuveni 40 valstÄ«m. "Fazer" biznesa virzieni ir maize, saldumi, uz graudaugu un augu bÄzes radÄ«ti produkti, ÄdinÄÅ”anas pakalpojumi. "Fazer" grupÄ strÄdÄ vairÄk nekÄ 15 tÅ«kstoÅ”i darbinieku. Grupas apgrozÄ«jums 2018. gadÄ pÄrsniedza 1,6 miljardus eiro.
āSIA "Fazer Latvija" ir reÄ£istrÄta 2000. gadÄ, un tÄs pamatkapitÄls ir 17,2 miljoni eiro. "Fazer Latvija" vienÄ«gais Ä«paÅ”nieks ir Somijas kompÄnija "Fazer Bakeries", kas ir viens no "Fazer Group" uzÅÄmumiem.
"Fazer Bakery Baltic" kÄ tika izveidots 2014. gada maijÄ, apvienojot "Fazer" maizes biznesu Baltijas valstÄ«s. GrupÄ ir "Fazer Eesti", "Fazer Latvija" un "Fazer Lietuva". "Fazer Latvija" ir viena no lielÄkajÄm maiznÄ«cÄm LatvijÄ. Ceptuve OgrÄ nodroÅ”ina produkciju arÄ« Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem.
2017. gadÄ SIA "Fazer Latvija" apgrozÄ«jums bija 25,3 miljoni eiro, kas ir par 4,6% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”, savukÄrt kompÄnijas peļÅa pieauga vairÄkkÄrt, sasniedzot 800,8 tÅ«kstoÅ”us eiro.
2018. gadÄ SIA "Fazer Latvija" strÄdÄja ar 25,4 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 0,1% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”, peļÅa saruka vairÄkkÄrt ā lÄ«dz 183,7 tÅ«kstoÅ”iem eiro.
ā2019. gadÄ uzÅÄmums strÄdÄja ar 26,6 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 5% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. SavukÄrt kompÄnijas peļÅa pieauga 3,9 reizes un bija 724,2 tÅ«kstoÅ”i eiro. Pirmo reizi uzÅÄmuma tirgus daļa sasniedza 21%.
2020. gadÄ SIA "Fazer Latvija" apgrozÄ«ja 26,6 miljonus eiro, gadu noslÄdzot ar 774,8 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu. UzÅÄmums VID administrÄtajos nodokļos samaksÄjis trÄ«s miljonus eiro. PÄc Covid-19 ierobežojumu stÄÅ”anÄs spÄkÄ, SIA "Fazer Latvija" ir saskÄrusies ar strauju pÄrdoÅ”anas apjomu kritumu saldÄtÄs maizes segmentÄ. Galvenie iemesli: pÄrdoÅ”anas apjoma kritums viesmÄ«lÄ«bas segmentÄ un eksporta apjoma kritums SomijÄ.
2020. gada beigÄs "Fazer Latvija" nomainÄ«ja valdi. LÄ«dzÅ”inÄjo valdes locekļu, trÄ«s Somijas pilsoÅu vietÄ iecelti trÄ«s Latvijas pilsoÅi ā KlÄvs BÄrziÅÅ”, Agris LoÄmelis un Andris Valters, liecina informÄcija "Firmas.lv".
2021. gadÄ uzÅÄmums "Fazer Latvija" paziÅoja, ka investÄs jaunas tostermaižu produkcijas ražoÅ”anas lÄ«nijas attÄ«stÄ«bÄ, kas bÅ«s apjomÄ«gÄkÄ investÄ«cija uzÅÄmuma ražotnÄ OgrÄ kopÅ” 2015. gada, kad maiznÄ«cÄ tika atklÄta "Fazer" kÅ«ku un konditorejas izstrÄdÄjumu ražoÅ”anas vienÄ«ba. TieÅ”i tostermaizes segments 2020. gadÄ kļuva par vienu no pieprasÄ«tÄkajiem LatvijÄ un tÄ vÄrtÄ«ba palielinÄjÄs par 16%. Å Ä« virziena patÄriÅa apjoms pieauga par 14%, apgalvo uzÅÄmums.
ā
AS "Hanzas maiznÄ«ca" reÄ£istrÄta 1994. gadÄ, savukÄrt AS "Hanzas maiznÄ«cas" ā 1991. gadÄ. ZÄ«mols izveidots, apvienojot Äetras maizes ceptuves LatvijÄ. AS "Hanzas maiznÄ«cas" Ä«paÅ”nieks Somijas uzÅÄmums "Vaasan" Oy kopÅ” 2015. gada jÅ«nija ir kļuvis par starptautiskÄ Zviedrijas koncerna "LantmƤnnen Unibake" sastÄvdaļu. Å obrÄ«d saviem pircÄjiem AS "Hanzas MaiznÄ«cas" piedÄvÄ ap 40 dažÄdus svaigÄs maizes produktus.
2017. gadÄ AS "Hanzas maiznÄ«cas" apgrozÄ«jums bija 17,8 miljoni eiro, bet uzÅÄmums strÄdÄja ar zaudÄjumiem nedaudz vairÄk kÄ viena miljona eiro apmÄrÄ. UzÅÄmums nodarbinÄja 188 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetÄ samaksÄja teju 2,7 miljonus eiro.
2018. gadÄ AS "Hanzas maiznÄ«cas" apgrozÄ«jums saruka par 2% salÄ«dzinÄjumÄ ar gadu iepriekÅ” ā lÄ«dz 17,4 miljoniem eiro. SavukÄrt uzÅÄmuma zaudÄjumi samazinÄjÄs lÄ«dz 614 tÅ«kstoÅ”iem eiro.
2019. gadÄ AS "Hanzas maiznÄ«cas" apgrozÄ«jums bija 18,5 miljoni eiro un zaudÄjumi ā 378,48 tÅ«kstoÅ”i eiro. UzÅÄmums nodarbinÄja 160 cilvÄkus. AS "Hanzas maiznÄ«ca" apgrozÄ«jums 2019. gadÄ bija 314,70 tÅ«kstoÅ”i eiro un peļÅa ā 12,50 tÅ«kstoÅ”i eiro, uzÅÄmums bija darba devÄjs deviÅiem cilvÄkiem. 2019. gada sÄkumÄ AS "Hanzas maiznÄ«cas" valdi atstÄja valdes loceklis Olli Paavo Lavikka un viÅa vietÄ par uzÅÄmuma valdes locekli iecelts Jani Antero Suominen. AS "Hanzas maiznÄ«cas" valdÄ otrs valdes loceklis ir UÄ£is MihÅeviÄs.
UzÅÄmuma Ä«paÅ”nieks Zviedrijas koncerns "LantmƤnnen Unibake" 2021. gada sÄkumÄ slÄdza ražotni RÄ«gÄ lÄ«dz 2022. gada otrajam ceturksnim, bez darba atstÄjot 90 cilvÄkus. LÄ«dz ar ceptuves slÄgÅ”anu LatvijÄ uzÅÄmums turpinÄs nodroÅ”inÄt pÄrdoÅ”anas un mÄrketinga funkciju, loÄ£istiku un piegÄdi.
ā
ā
