Sveiciens!
Meži klāj 53% Latvijas teritorijas. Esam viena no mežainākajām valstīm Eiropā. Resurss ir, bet meža nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījums pēdējo gadu laikā ir krities. Kāpēc tā? Par to šīs nedēļas jaunumu vēstulē.
Saglabājoties sausam un karstam laikam, lielākajā daļā Latvijas mežu arī turpmākajās nedēļās saglabāsies augsta ugunsbīstamība. 2020. gadā tika atklāts un dzēsts 581 meža zemes ugunsgrēks, kurā uguns skāra gandrīz 309 hektārus meža zemes, t.sk. 67 hektārus jaunaudžu. Lielākais meža ugunsgrēks izcēlās 2020. gada 8. maijā Rīgas reģionālajā virsmežniecībā, Ādažu Nacionālo bruņoto spēku poligonā, kā rezultātā izdega 64 hektāri meža zemes. Vidējā meža ugunsgrēka platība 2020. gadā bija 0,53 hektāri. Tāpēc izturēsimies īpaši uzmanīgi, dodoties mežā pēc ogām un sēnēm! Mēs visi esam atbildīgi par vienu no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem!
Finday.lv komandas vārdā,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziņas regulāri publicējam arī sociālajos tīklos Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn. Ja ir ērti sekot arī šādi, tad dari tā!
P.S.2 Ja Tev patīk tas, ko darām, iesaki draugiem, radiem, paziņām. Tik vien kā jānorāda sava e-pasta adrese Finday mājas lapā, un svarīgākie biznesa jaunumi ik nedēļu būs arī viņu e-pasta kastēs.
- Kosmētikas tirgotāja "Avon Cosmetics" peļņa pērn sarukusi 11,8 reizes
- Pasažieru pārvadātāja "Nordeka" apgrozījums pērn sarucis par 11,8%
- "Lidl Latvija" zaudējumi sasnieguši 51,59 miljonus eiro
- Latvijas jauno auto tirgus izaugsme kļuvusi lēnāka, jo novērojams mašīnu deficīts
- Biškopības biedrība: Pēc vairāku gadu pārtraukuma ir laba medus raža
- Pārdod Valmieras koncertzāli un restorānu Vecpuisis
PĀRSKATS PAR NOZARI
Latvijas meži aizņem 3,4 miljonus hektāru un klāj 53% valsts teritorijas. Turklāt mežu platības nepārtraukti palielinās. Latvija ir kļuvusi par vienu no mežainākajām valstīm Eiropā. Eiropas Savienībā mežainums palielinās – no 35,0% 1990. gadā līdz 38,1% 2016. gadā. Vienlaikus kopumā pasaulē mežainums samazinās – no 31,6% līdz 30,7%.
Latvija atrodas mežu zonā – ziemeļu skujkoku mežu un mērenās joslas platlapju mežu saskares joslā, tādēļ mežos sastopamas abām joslām raksturīgas sugas. Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti ap 11 miljoniem kubikmetru koksnes. Tas ir mazāknekā dabiskais pieaugums, tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā ilgtspējīgu. Ņemot vērā pieaugumu saimnieciski pieejamajās audzēs un atmirumu, katrās divās sekundēs Latvijas mežos koki saražo vienu kubikmetru koksnes!
Meža bagātība ir ne tikai koksne, bet arī tajos sastopamā flora un fauna. Latvijā ir augsta bioloģiskā daudzveidība – kopā reģistrēts ap 27,7 tūkstošiem augu, dzīvnieku un kukaiņu sugu.
Latvijā meža platības straujāk auga padomju laikos, kad izveidojās kolhozi, kas nevēlējās apsaimniekot mazās pļavas. Deviņdesmitajos gados pēc kolhozu apsaimniekotās zemes atstāšanas novārtā bija novērojams nākamais mežainības "izrāviens". Vēlāk mežu platības jau aktīvāk veidoja "cilvēka roka", ko veicināja arī ES fondu finansētās apmežošanas programmas.
Aizsargājamās teritorijas un teritorijas ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem Latvijā aizņem 28,2% no kopējās mežu platības. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 658. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000".
Šobrīd meža nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2019. gadā veidoja 5,1%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 2,6 miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta. Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder privāto zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 135 tūkstoši.
Latvijā meža nozarē tiešā veidā ir nodarbināti apmēram 45 līdz 50 tūkstoši valsts iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka meža nozarē strādājošie ar saviem nodokļiem nodrošina aptuveni 1/12 daļu valsts ekonomikas. Turklāt lielākā daļa mežsaimniecības un kokapstrādes darbavietu atrodas Latvijas reģionos. Bieži vien meža nozares uzņēmumi ir apkārtnē nozīmīgākie vai pat vienīgie darba devēji. Meža nozares uzņēmumu pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem pārsniedz absolventu skaitu, kuri attiecīgajās specialitātēs saņem diplomus. Tajā pašā laikā nozarē strādājošo aktivitātes ir svarīgākais faktors, lai jaunieši izvēlētos savu nākotni saistīt ar mežsaimniecību.
LIELĀKIE UZŅĒMUMI
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
Zemkopības ministrijas īpašumā esošos valsts mežus apsaimnieko 1999. gadā izveidotā AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Uzņēmums īsteno valsts intereses, nodrošinot meža vērtības saglabāšanu un palielināšanu, kā arī vairojot meža nozares devumu valsts ekonomikā.
Latvijas valsts mežiem ir vairākas struktūrvienības – "LVM Mežsaimniecība", "LVM Zemes dzīles", "LVM Sēklas un stādi", "LVM Rekreācija un medības", "LVM biznesa sistēmu risinājumi". Uzņēmums pārvalda 1,4 miljonus hektāru lielu meža platību, taču kopējā apsaimniekojamā platība sasniedz 1,62 miljonus hektāru. Uzņēmums teritoriāli iedalās astoņos reģionos, no kurām lielākais ir Dienvidkurzemes mežsaimniecība Kazdangas pagastā ar 13 iecirkņiem un 247,3 tūkstošiem hektāru lielu platību.
2019. gadā uzņēmums apgrozīja 375,1 miljonu eiro. Peļņa pēc nodokļiem bija 105 miljoni eiro. Turklāt LVM struktūrvienība "LVM Sēklas un stādi" 2019. gadā realizēja rekordlielu koku stādu apjomu – 56,3 miljonus stādu jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot kopējo LVM apgrozījumu 2019. gadā ar 2018. gadu, viena gada laikā LVM apgrozījums palielinājās par 12,58%. Savukārt peļņa nedaudz samazinājās, jo 2018. gadu LVM noslēdza ar 109,8 miljonu eiro peļņu.
LVM neto apgrozījums 2020. gadā sasniedza 349,7 miljonus eiro. Uzņēmums nopelnījis 62,4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, apgrozījums samazinājies par 6,78%, un peļņa – par 40,7%. Jau 2019. gada beigās LVM prognozēja, ka turpmāko gadu izaicinājumi būs cikliskā lejupslīde globālajā ekonomikā, kā arī laika apstākļu, kukaiņu invāzijas un breksita ietekmē izjauktais kokmateriālu pieprasījuma un piedāvājuma balanss.
LVM 2021. gadā plāno strādāt ar 324,5 miljonu eiro neto apgrozījumu un 38,7 miljonu eiro peļņu. Investīcijas plānotas 55,1 miljona eiro apmērā, no kurām 39,2 miljoni eiro paredzēts ieguldīt meža infrastruktūrā.
LVM 2020. gada nogalē ar 1,16 miljardu eiro novērtējumu tika atzīts par Latvijas otro vērtīgāko uzņēmumu. "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotajā 2020. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu top 101 ietvaros LVM uzrādījis lielāko vērtības pieauguma tempu jeb 54% salīdzinājumā pret vērtību iepriekšējā gada topā. Savukārt personāla atlases uzņēmuma "Amrop" darba devēja tēla pētījuma LVM iekļuvis starp pieciem vislabāk novērtētajiem darba devējiem. LVM 2020. gadā bija darba devējs 1397 darbiniekiem.
2021. gada pavasarī LVM un meža nozares nevalstiskās organizācijas pārstāvošā Latvijas Kokrūpniecības federācija parakstīja sadarbības memorandu ar mērķi kāpināt atjaunojamo resursu un bioekonomikas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā. Memorandā izvirzīti trīs stratēģiskie nozares mērķi:
LVM ir arī tehnoloģiski attīstīts uzņēmums. Jau 2008. gadā tika uzsākts darbs pie LVM GEO – platformas, kur vienkopus ir pieejams plašākais karšu un datu slāņu klāsts gan tiešsaistes režīmā, gan lejupielādēšanai. Tagad to jau var izmantot. "Publiskajā mobilajā lietotnē mēs tuvojamies 100 tūkstošiem lietotāju, bet publiskajai mājaslapai, kurā ir pieejamas tādas kartes, kādas nav nekur citur, katru dienu ir vairāki simti lietotāju," intervijā portālam "Delfi" stāsta viens no platformas izstrādātājiem Māris Kuzmins. Platforma palīdz arī mežsaimniecisko darbu veicējiem kā datu un informācijas aprites mākonis, kurā pieejams viss nepieciešamais gan darba plānošanai, gan izpildei, gan kontrolei.
PATA ir lielākais pilna cikla mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums Latvijā, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem Latvijā. PATA koncernā ietilpst un 100% PATA pieder SIA "Smiltenes MRS", SIA "PATA Board", SIA "Fashion 5", SIA "Fortus", SIA "PATA Energy", SIA "PATA Jēkabpils", SIA "Pata Asia" un SIA "Pata AB". Tāpat koncernā ietilpst AS "PATA Strenči", SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", SIA "Eco Fungus", AS "PATA Saldus", SIA "PATA Timber" un SIA "VVP".
PATA 2017. gadā strādāja ar 163,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,6% vairāk nekā gadu iepriekš, tikmēr uzņēmums cieta arī zaudējumus viena miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
2019. gadā uzņēmums apgrozīja 170,5 miljonus eiro, kas ir par 38,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2018. gadā. Pretstatā 2018. gada 6,8 miljonu eiro peļņai, 2019. gads noslēgts ar 880,5 tūkstošu eiro peļņu.
2020. gada vasarā uzņēmums "Pata Board", kas ietilpst PATA grupā, paziņoja, ka orientēto skaidu plātņu ražotnes izveidē industriālajā parkā Valmierā ir plānojis investēt vairāk kā 200 miljonus eiro. 2018. gadā "Pata Board" strādāja ar 12,5 miljonu eiro apgrozījumu un 168,9 eiro peļņu. Uzņēmums nodarbina 500 darbiniekus visā Latvijā.
2020. gada nogalē PATA sadarbībā ar "Signet Bank" izveidoja uzņēmumu "PATA Finance", kas specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem. "PATA Finance" mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.
SIA "Metsa Forest Latvia" pēc sagatavoto kokmateriālu daudzuma ir viens no vadošajiem mežizstrādes un apaļo kokmateriālu tirdzniecības uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā jau 30 gadus. 1990. gadā uzņēmums sāka darbu kā Latvijas-Somijas kopuzņēmums SIA "Silva", vēlāk pārtopot par "Metsäliitto" koncerna pārstāvi Latvijā un iekļaujoties "Metsä Group".
SIA "Metsa Forest Latvia" 2018. gadā strādāja 43 darbinieki, kuru vidējais darba stāžs ir aptuveni 18 gadi. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 62,3 miljoni eiro – par 37,8% jeb 17 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tīrā peļņa sasniedza 2,4 miljonus eiro, kas bija 5,5 reizes jeb par teju diviem miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā.
2019. gadā "Metsa Forest Latvia" strādāja ar 57,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes un bija 994,3 tūkstoši eiro.
2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, kokmateriālu sagatavošanas un pievešanas apjomi, izstrādājot cirsmas, samazinājās par aptuveni 13% jeb 44,6 tūkstošiem kubikmetru. Uzņēmuma apgrozījums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājies par aptuveni 25%. Tas ir saistīts gan ar pārdošanas apjomu samazinājumu, gan ar vidējo cenu kritumu. 2020. gadā "Metsa Forest Latvia" apgrozīja 42,9 miljonus eiro. Kopējais pārdoto kubikmetru apjoms samazinājās par aptuveni 16%. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA "Metsa Forest Latvia" norāda, ka pieprasījuma kritums daļēji bijis saistīts arī ar Covid-19 vīrusa izraisīto pandēmiju, jo samazinājās papīra ražošanas apjomi. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 1,7 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.
