SveicinÄti!
NATO samita HÄgÄ izmaksas ir 183,4 miljoni eiro. LielÄkÄ daļa Ŕīs summas iztÄrÄta vienai 2,5 stundu ilgai sanÄksmei ā Ziemeļatlantijas padomes sÄdei valstu un valdÄ«bu vadÄ«tÄju lÄ«menÄ«. Viena tÄs norises minÅ«te izmaksÄja aptuveni 1 miljonu eiro, kas to padara par, āiespÄjams, dÄrgÄko darba sanÄksmi vÄsturÄā.
Bet nu laikam jau tas bija tÄ vÄrts. NATO lÄ«deri vienojÄs palielinÄt aizsardzÄ«bas izdevumus lÄ«dz 5% no iekÅ”zemes kopprodukta (IKP) un atkÄrtoti apliecinÄja savu nelokÄmo apÅemÅ”anos rÅ«pÄties par savu droŔību. āCitÄjot Somijas prezidentu Aleksandru Stubuā (Alexander Stubb), "ja kÄds man pirms dažiem gadiem bÅ«tu teicis, ka Somija sÄdÄs pie NATO galda, ka es te sÄdÄÅ”u, un mÄs turklÄt vÄl lemsim par 5% atvÄlÄÅ”anu aizsardzÄ«bai, es tam cilvÄkam ieteiktu konsultÄties ar Ärstu. Bet te nu mÄs esam."
Å Ä« vienoÅ”anÄs ir ānozÄ«mÄ«ga uzvara ASV prezidentam Donaldam Trampamā (Donald Trump), raksta biznesa medijs "Bloomberg". D. Tramps vairÄkkÄrt kritizÄjis Eiropas sabiedrotos par nepietiekamiem tÄriÅiem droŔības jomÄ, jo ASV ik gadu aizsardzÄ«bai tÄrÄ 3,4% no IKP.
TaÄu ir svarÄ«gi piebilst, ka ASV vÄl nav pieÅÄmusi galÄ«go lÄmumu par tÄlÄku rÄ«cÄ«bu, tÄpÄc āNATO Eiropas sabiedrotie ir noraizÄjuÅ”ies par ASV militÄro klÄtbÅ«tni reÄ£ionÄā. JoprojÄm reÄla ir iespÄja, ka tiks samazinÄts ASV karavÄ«ru skaits EiropÄ par 20 tÅ«kstoÅ”iem vai pat vairÄk, kas var radÄ«t nopietnus droŔības riskus. Dramatisks paziÅojums par spÄku izveÅ”anu varÄtu izraisÄ«t tÅ«lÄ«tÄju reakciju no austrumiem, tÄpÄc Eiropas diplomÄti aicina uz skaidru plÄnu komunikÄciju un pakÄpenisku karaspÄka samazinÄÅ”anu, lai bÅ«tu laiks pastiprinÄt paÅ”u spÄkus.
Tagad par panÄktÄs vienoÅ”anÄs detaļÄm. 5% no IKP ā tas Å”oreiz nav domÄts tieÅ”i. Valstis ir vienojuÅ”Äs investÄt 3,5% no IKP tradicionÄlajiem militÄrajiem izdevumiem, piemÄram, ieroÄiem un munÄ«cijai. AtlikuÅ”o 1,5% katra valsts var tÄrÄt pÄc saviem ieskatiem. āLatvijas AizsardzÄ«bas ministrs Andris SprÅ«ds pÄc samita komentÄjaā, ka Latvija 1,5% novirzÄ«s aizsardzÄ«bas infrastruktÅ«rai: "LatvijÄ bÅ«s plaÅ”Äka valdÄ«bas diskusija par to, kÄ Å”is dalÄ«jums notiks. Ir interese lÄ«dzekļus novirzÄ«t militÄrajai mobilitÄtei, militÄrajai medicÄ«nai, patvertnÄm. Skaidrs ā vajadzÄ«bas droŔības jomÄ ir plaÅ”as un ļoti bÅ«tiskas."
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
š SludinÄjumu portÄla ss.lv Ä«paÅ”nieces SIA "SS" apgrozÄ«jums 2024. gadÄ sasniedzis 12,45 miljonus eiro, kas ir par 3,72% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. ā10 darbinieku lielais uzÅÄmums nopelnÄ«ja 8,97 miljonus eiroā, kas ir par 17,33% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ.
ā
NEDÄÄ»AS FOTO
IzraÄlas un IrÄnas konflikts ir padarÄ«jis ākomercreisiem nepieejamus plaÅ”us gaisa telpas apgabalusā. LÄ«dz ar to skaidri redzams, ka pieaugoÅ”ais karu skaits jauc ierasto kÄrtÄ«bu arÄ« aviÄcijas nozarÄ. TieÅ”raides lidojumu kartÄ "FlightRadar24" redzams tukÅ”ums virs IzraÄlas, IrÄkas un IrÄnas. Daudzas aviokompÄnijas ir atcÄluÅ”as reisus arÄ« uz tuvumÄ esoÅ”ajÄm lidostÄm, piemÄram, Dubaiju un Dohu, kas ir nozÄ«mÄ«gi savienojumi starptautiskiem lidojumiem. RezultÄtÄ pasažieri ir iestrÄguÅ”i lidostÄs, aviokompÄnijas cieÅ” zaudÄjumus un ir spiestas paaugstinÄt cenas garÄku lidojumu un pÄrplÄnotu marÅ”rutu dÄļ, kuros tiek patÄrÄts vairÄk degvielas.
ā
NEDÄÄ»AS MI ZIÅ A ā sadarbÄ«bÄ ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti OzoliÅu
š¹ AttÄlu Ä£enerÄÅ”anas rÄ«ks "Midjourney" ir paziÅojis par savu pirmo video modeli. JaunÄ maksas funkcija ā"Image-to-Video" ļauj lietotÄjiem veidot piecu sekunžu videoā no "Midjourney" radÄ«tajiem vai paÅ”a pievienotajiem attÄliem. Ir pieejami divi režīmi: automÄtiska un manuÄlÄ animÄcija, kur lietotÄjs pats nosaka kustÄ«bu aprakstu jeb "motion prompt" ar nelielu vai lielu kustÄ«gumu. Å is ir tikai viens no "Midjourney" pieturpunktiem ceÄ¼Ä uz galamÄrÄ·i ā reÄllaika, interaktÄ«vu pasauli, kurÄ var brÄ«vi pÄrvietoties un mijiedarboties ar radÄ«to vidi.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
š Latvijas konsolidÄtÄ kopbudžeta bilancÄ Å”ogad maija beigÄs bija deficÄ«ts 1,03% apmÄrÄ no prognozÄtÄ iekÅ”zemes kopprodukta (IKP) jeb 419,8 miljoni eiro. āGadu iepriekÅ” Å”ajÄ periodÄ kopbudžeta bilancÄ bija 253,2 miljonu eiro pÄrpalikumsā.
ā½ PÄrn AS "VirÅ”i-A" apgrozÄ«jums palielinÄjies par 9,29%, sasniedzot 353,48 miljonus eiro. ā2024. gadÄ augusi arÄ« degvielas tirgotÄja peļÅaā, tai pÄc nodokļu nomaksas sasniedzot 6,13 miljonus eiro.
š SIA "Karavela" pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ strÄdÄja ar 89,88 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir āpar 13,5% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”ā. Zivju pÄrstrÄdes uzÅÄmuma peļÅa palielinÄjÄs par 13,6% un bija 3,37 miljoni eiro.
š„¤ GÄzÄto un negÄzÄto bezalkoholisko, kÄ arÄ« alkoholisko dzÄrienu un kafijas tirgotÄja SIA "Coca-Cola HBC Latvia" apgrozÄ«jums 2024. gadÄ audzis par teju 3%, sasniedzot 52,78 miljonus eiro. āVienlaikus ievÄrojami sarukusi peļÅaā ā 2023. gadÄ dzÄrienu vairumtirgotÄjs nopelnÄ«ja 1,66 miljonus eiro, bet pÄrn vien 0,31 miljonus eiro.
š RÄ«gas paÅ”valdÄ«bas SIA "RÄ«gas satiksme" 2024. gadÄ strÄdÄja ar 52,42 miljonu eiro apgrozÄ«jumu un 1,75 miljonu eiro peļÅu. PagÄjuÅ”ajÄ gadÄ "RÄ«gas satiksmes" āieÅÄmumi no biļeÅ”u tirdzniecÄ«bas bija 35,33 miljoni eiroā, bet ieÅÄmumi no autostÄvvietu apsaimniekoÅ”anas ā 13,68 miljoni eiro. IesniegtajÄ vadÄ«bas ziÅojumÄ norÄdÄ«ts, ka pÄrn uzÅÄmums no paÅ”valdÄ«bas budžeta finansÄjuma saÅÄma 131,4 miljonus eiro (bez pievienotÄs vÄrtÄ«bas nodokļa (PVN)).
šµš» Latvijas privÄto pensiju fondu pensiju plÄnos Å”ogad pirmajÄ ceturksnÄ« iemaksÄti 37,82 miljoni eiro, kas ir āpar 29,9% vairÄk nekÄ 2024. gada attiecÄ«gajÄ periodÄā. Tostarp privÄto pensiju fondu pensiju plÄnu dalÄ«bnieku iemaksas 2025. gada pirmajÄ ceturksnÄ« pieauga par 33% salÄ«dzinÄjumÄ un veidoja 31,22 miljonus eiro, bet darba devÄju iemaksas auguÅ”as par 17,2% ā lÄ«dz 6,54 miljoniem eiro.
š½ļø SIA "Baltic Restaurants Latvia" 2024. gadÄ kÄpinÄjusi apgrozÄ«jumu par 5,7%, sasniedzot 30,14 miljonus eiro. SabiedriskÄs ÄdinÄÅ”anas nozares uzÅÄmuma āpeļÅa pÄc nodokļiem bija 3,3 miljoni eiroā.
š LÄ«dzÄ«gi kÄ gadu iepriekÅ”, SIA "JÄnis Roze" apgrozÄ«jums 2024. gadÄ bija 23,5 miljoni eiro. āGrÄmatu tirgotÄja peļÅa ir samazinÄjusies lÄ«dz 0,6 miljoniem eiroā.
š¤ ā60% no vietÄjiem investoriem savos portfeļos iekļauj uzÅÄmumu akcijasā, 40% savus ieguldÄ«jumus diversificÄ ar ETF, 34% ar obligÄcijÄm, 30% ar vietÄjo banku piedÄvÄtajiem ieguldÄ«jumu fondiem, savukÄrt 14% ar kriptovalÅ«tÄm, zeltu un citiem aktÄ«viem, liecina LatvijÄ dibinÄtÄ finanÅ”u pakalpojumu sniedzÄja "Wandoo Finance" jÅ«nijÄ veiktÄ aptauja.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
š¤ Biļetes uz galveno 2025. gada āIgaunijas Dziesmu un deju svÄtku koncertu 6. jÅ«lijÄ ir izpÄrdotasā. Organizatori uzsver, ka iemesls nav mazÄks biļeÅ”u skaits, bet gan milzÄ«ga interese.
š No 1. jÅ«lija, kad PVN tiks palielinÄts lÄ«dz 24%, āIgaunijÄ bÅ«s otrÄ augstÄkÄ Å”Ä« nodokļa likmeā pÄrtikai EiropÄ.
š āNo 2026. gada LietuvÄā bÅ«s spÄkÄ progresÄ«vÄ ienÄkumu nodokļa likums. Tas nozÄ«mÄ, ka 20% nodokļa likme tiks piemÄrota, ja gada ienÄkumi nepÄrsniedz 36 vidÄjÄs mÄneÅ”algas. AprÄÄ·inÄts, ka nÄkamgad Ŕī summa bÅ«s 82,9 tÅ«kstoÅ”i eiro. 25% nodokļa likme bÅ«s noteikta ienÄkumiem no 36 lÄ«dz 60 vidÄjÄm mÄneÅ”algÄm. SavukÄrt, ja ienÄkumi pÄrsniedz 60 vidÄjÄs mÄneÅ”algas, tiks piemÄrota 32% nodokļa likme. NÄkamgad visaugstÄkÄ nodokļa likme tiks attiecinÄta uz ienÄkumiem virs 138,2 tÅ«kstoÅ”iem eiro gadÄ. Uz lauksaimniekiem tiks attiecinÄti atvieglojumi. TÄpat no 2026. gada LietuvÄ tiks ieviests arÄ« ānekustamÄ Ä«paÅ”uma nodoklis primÄrajam mÄjoklimā, kura vÄrtÄ«ba pÄrsniedz 450 tÅ«kstoÅ”us eiro, bet citiem Ä«paÅ”umiem nodoklis tiks noteikts, ja to vÄrtÄ«ba pÄrsniedz 50 tÅ«kstoÅ”us eiro.
š£ IgaunijÄ reÄ£istrÄts uzÅÄmums "Hexest Materials", kura uzdevums bÅ«s āuzbÅ«vÄt militÄro sprÄgstvielu ražotniā, lai stiprinÄtu Igaunijas aizsardzÄ«bas rÅ«pniecÄ«bu un veicinÄtu nacionÄlÄs aizsardzÄ«bas spÄjas. SavukÄrt Eiropas InvestÄ«ciju banka plÄno izsniegt Lietuvai 540 miljonu eiro aizdevumu āmilitÄrÄs bÄzes bÅ«vniecÄ«baiā dienvidos no tÄs galvaspilsÄtas ViļÅas, tÄdÄjÄdi uzsverot Eiropas kolektÄ«vo apÅemÅ”anos stiprinÄt savu aizsardzÄ«bas infrastruktÅ«ru un atturÄÅ”anas spÄjas.
š¶ PiesardzÄ«gas aplÄses liecina, ka ākatrs nepiedzimuÅ”ais bÄrns Igaunijai nozÄ«mÄ nodokļu ieÅÄmumos zaudÄtus 100 lÄ«dz 190 tÅ«kstoÅ”us eiroā. ZemÄka dzimstÄ«ba nÄkamo 40 lÄ«dz 60 gadu laikÄ samazinÄs Igaunijas ieÅÄmumu bÄzi par vismaz 750 miljoniem lÄ«dz 1,3 miljardiem eiro.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
š„· Vara tÄ«kotÄji uzbrÅ«k Anglijas sauszemes vÄja parkiem. DroŔības eksperti norÄda, ka Ŕīs noziegumu sÄrijas, iespÄjams, ārÄ«ko organizÄtas bandasā.
š¦ "Bank of New York Mellon Corp." ir vÄrsusies pie ASV finanÅ”u pakalpojumu uzÅÄmuma "Northern Trust Corp.", izrÄdot interesi par iespÄjamu apvienoÅ”anos. āTas bÅ«tu milzÄ«gs darÄ«jums ASV finanÅ”u pakalpojumu nozarÄā, jo apvienotos divas pasaulÄ lielÄkÄs turÄtÄjbankas (custodian bank ā angļu val.). TurÄtÄjbankas ir specializÄtas finanÅ”u iestÄdes, kas ir atbildÄ«gas par vÄrtspapÄ«ru pakalpojumu sniegÅ”anu.
ā°ļø 80 gadu vecumÄ āmiris "FedEx Corp." dibinÄtÄjs un izpildpriekÅ”sÄdÄtÄjs Freds Smits (Fred Smith)ā. ViÅÅ” savulaik pÄrveidoja paku piegÄdes nozari, ievieÅ”ot nakts piegÄdes ar reaktÄ«vajÄm lidmaŔīnÄm. TÄdÄjÄdi "FedEx" ir kļuvis par vienu no pasaulÄ lielÄkajiem loÄ£istikas uzÅÄmumiem, kura gada ieÅÄmumi ir aptuveni 80 miljardi dolÄru.
ā”ļø āÅ ujorkas Å”tats plÄno bÅ«vÄt atomelektrostacijuā, lai apmierinÄtu augoÅ”o pieprasÄ«jumu pÄc enerÄ£ijas, kas nepiecieÅ”ami datu centru, rÅ«pnÄ«cu un arvien vairÄk elektrificÄtu mÄjsaimniecÄ«bu darbinÄÅ”anai. Å tata gubernatore Keitija HoÄula (Kathy Hochul) brÄ«dina, ka bez jaudas palielinÄÅ”anas Å”tats var piedzÄ«vot pÄkÅ”Åus elektrÄ«bas atslÄgumus un citus traucÄjumus.
š° "Nvidia" vadÄ«tÄjs Džensens Huangs (Jensen Huang) divu dienu laikÄ ir pÄrdevis 100 tÅ«kstoÅ”us uzÅÄmuma akciju par 14,4 miljoniem dolÄru. ViÅam lÄ«dz gada beigÄm ir āatļauts pÄrdot lÄ«dz pat 6 miljoniem akcijuā, kuru vÄrtÄ«ba ir aptuveni 865 miljoni dolÄru.
š¤ āBijusÄ« augsta ranga Ķīnas amatpersona prognozÄā, ka nÄkamo 18 mÄneÅ”u laikÄ Ä¶Ä«na piedÄvÄs vairÄk nekÄ 100 risinÄjumus mÄkslÄ«gÄ intelekta jomÄ, kas ir lÄ«dzvÄrtÄ«gi "DeepSeek". SagaidÄms, ka Ķīnas IKP pieaugums Å”ogad palÄninÄsies par 4,5%, taÄu valsts tehnoloÄ£iju sektors tiek uzskatÄ«ts par pozitÄ«vu izÅÄmumu. Prognozes liecina, ka tehnoloÄ£iju nozares pienesums iekÅ”zemes kopproduktam pÄrsniegs 18% lÄ«dz 2026. gadam.
š āĶīnas automobiļu ražotÄjs "Chery Auto"ā apsver iespÄju LielbritÄnijÄ bÅ«vÄt savu otro rÅ«pnÄ«cu EiropÄ. PÄc tam, kad septembrÄ« ApvienotajÄ KaralistÄ tika laisti klajÄ divi Ŕī auto ražotÄja zÄ«moli ā "Omoda" un "Jaecoo" ā, "Chery Auto" LielbritÄnijas filiÄles direktors Viktors Žangs (Victor Zhang) norÄdÄ«ja, ka uzÅÄmums gÅ«st aizvien lielÄkus panÄkumus Å”ajÄ tirgÅ«, kur pieprasÄ«jums pÄc Ķīnas automaŔīnÄm turpina pieaugt.
š© Narkokarteļi, kas tradicionÄli asociÄjas ar Dienvidameriku, tagad āpÄrvieto savas kokaÄ«na ražotnes un eksportÄ zemÄkas kvalitÄtes narkotikasā. Kokas pasta kontrabandas ceÄ¼Ä bieži tiek nogÄdÄta uz laboratorijÄm EiropÄ ā ItÄlijÄ un NÄ«derlandÄ. Tur tÄ tiek pÄrstrÄdÄta pulverÄ«, ļaujot karteļiem samazinÄt zaudÄjumus, ja piegÄdes laikÄ sÅ«tÄ«jumi tiek pÄrtverti. GlobÄlÄ kokaÄ«na ražoÅ”ana 2023. gadÄ sasniegusi rekordaugstu lÄ«meni ā pÄrdotas 3708 tonnas Ŕīs narkotiskÄs vielas.
š Omeads AfÅ”ars (Omead Afshar), viens no ietekmÄ«gÄkajiem "Tesla Inc." vadÄ«tÄjiem un tuva ÄŖlona Maska (Elon Musk) uzticÄ«bas persona, ir āpametis uzÅÄmumuā, liecina informÄcija no organizÄcijai tuvu stÄvoÅ”iem avotiem.
ā āUzÅÄmumu bankrota gadÄ«jumu skaits VÄcijÄā Ŕī gada pirmajos seÅ”os mÄneÅ”os pieaudzis par 9,4% un sasniedzis pÄdÄjos 10 gados augstÄko lÄ«meni, liecina kredÄ«tinformÄcijas un parÄdu piedziÅas uzÅÄmuma "Creditreform" apkopotÄ informÄcija. UzÅÄmumu bankrotu radÄ«tÄ ietekme pirmajÄ pusgadÄ lÄsta 33,4 miljardu eiro apmÄrÄ. No janvÄra lÄ«dz jÅ«nijam VÄcijas tiesÄs reÄ£istrÄti 11,9 tÅ«kstoÅ”i uzÅÄmumu bankrota gadÄ«jumu.
š Amerikas patÄrÄtÄji nejÅ«tas labi. ViÅi ir bijuÅ”i neapmierinÄti gandrÄ«z ar visu ā sÄkot no cenÄm lÄ«dz akciju tirgum. Pat tik ļoti, ka MiÄiganas PatÄrÄtÄju noskaÅojuma indekss Ŕī gada pirmajos Äetros mÄneÅ”os norÄda uz noskaÅojuma pasliktinÄÅ”anos par 29% un Ŕī pavasara laikÄ divus mÄneÅ”us pÄc kÄrtas saglabÄjÄs vienÄ no zemÄkajiem lÄ«meÅiem indeksa vÄsturÄ.
š¦ PÄtÄ«jums atklÄjis, ka āpriekÅ”laicÄ«ga cilvÄku mirstÄ«ba no vÄža Apvienotajai Karalistei izmaksÄā 10,3 miljardus mÄrciÅu gadÄ ā vairÄk nekÄ jebkura cita veselÄ«bas problÄma. SaskaÅÄ ar "Cancer Research UK" datiem, Ŕī summa ik gadu atbilst 350 tÅ«kstoÅ”iem zaudÄtu darba gadu.
ā
