Maizes ražotāju tops un 24. nedēļas biznesa ziņu tops
Vēstule #
110
16/6/2023
Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:
Sveiciens!
Šonedēļ izvēlējāmies apskatīt nozari, kas ir viena no tām, kura visvairāk gaida lietu. Nu, varbūt ne tieši, jo maizes cepšanu jau laikapstākļi neietekmē, bet graudu pieejamību gan. Tātad nozares apskatā piedāvājam informāciju par maiznīcām un maizes ražošanas uzņēmumiem. Dati par 2022. gadu gan pagaidām ir pieejami tikai 60% no top10 uzņēmumu.
Lietu gaida arī Ziemeļamerikā, kur sākušies milzīgi mežu ugunsgrēki. Visveiksmīgāk no lielā piedūmojuma ir izdevies izkļūt “Tesla” īpašniekiem, kuri aktivizējuši bioloģisko ieroču aizsardzības režīmu. Par to plašāk Finday.lv ārzemju ziņās.
Paldies, ka turpini mūs lasīt un iesaki citiem! Ieva Treija
Nedēļas skaitlis
AS "Printful Latvia" apgrozījums 2022. gadā sasniedza 78,89 miljonus eiro, kas ir par 11,79% vairāk nekā gadu iepriekš. Tā ir tikai daļa no uzņēmuma globālā apgrozījuma, ko "Printful" neatklāj.
"Luminor" noslēdz jaunu 300 miljonu eiro nenodrošināto obligāciju emisiju ar četru gadu termiņu, kā arī atpērk esošos vērtspapīrus 237,8 miljonu eiro vērtībā. Jaunajā obligāciju emisijā banka saņēma pirkšanas rīkojumus no vairāk nekā 60 investoriem 20 valstīs.
Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 143,36 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Banku procentu ienākumi 2023. gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022. gada pirmajā ceturksnī .
Starptautisko un iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA "LDZ Cargo" aizvadītajā gadā apgrozīja 148,44 miljonus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma apgrozījums pieauga par 2,8% . Savukārt peļņa saruka par 27,6% un sasniedza 5,1 miljona eiro peļņu pēc nodokļiem.
Jaunu produktu ieviešanā un energoefektivitātes veicināšanā farmācijas kompānija AS "Olainfarm" investēs 31,75 miljonus eiro. Līdztekus inovācijām produktu ražošanā uzņēmums plāno ieguldīt līdzekļus arī saules paneļu parka izveidē, kā arī ķīmijas un farmācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Paredzēts, ka no 2024. gada 1. janvāra PVN likme Igaunijā paaugstinās no pašreizējiem 20% līdz 22% . No 2025. gada PVN viesu izmitināšanas pakalpojumiem cels no pašreizējiem 9% līdz 13%, savukārt akcīzes nodokli alkoholam, kā arī cigaretēm un smēķējamai tabakai no 2024. gada trīs gadus palielinās par 5% gadā. Un Igaunijas valdība arī plāno ieviest nodokli plastikāta iepakojumam , lai mudinātu ražotājus izvēlēties videi draudzīgākas alternatīvas.
Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, taču tai ir lielākais budžets – gan ieņēmumi, gan izdevumi. Žurnāls “Baltic Business Quarterly” gan vēsta, ka, iespējams, 2023. gadā Lietuvai izdosies pārspēt Igauniju abos minētajos rādītājos.
Vācija plāno piešķirt 50 miljardus eirodažādiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem tapt “zaļākiem”. Lielākais ieguvums varētu būt metālapstrādes, ķīmijas un cementa rūpniecībā strādājošajām firmām.
Vimbldonas tenisa turnīra naudas balvu fonds šogad būs 44,7 miljoni mārciņu, kas salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku 2019. gadā ir par 17,1% vairāk. Uzvarētāju vienspēlēs balva atgriezusies 2019. gada līmenī un būs 2,35 miljoni mārciņu.
Amerikāņi aptaujā ir atzinuši, ka viņiem ir nepieciešams 2,2 miljoni dolāru kabatā , lai viņi varētu sevi uzskatīt par turīgiem.
Pārskats par nozari
Maizes nozari, protams, ir skāris izmaksu pieaugums, kas sadārdzina arī gala produktu. "Mums kā maizes pircējiem tā lielākā problēma nebūs graudu cena, miltu cena, bet pārējās izmaksas. Tās vairāk ir energocenas – gāze, elektrība, jo, lai izceptu maizi, ir lielas pozīcijas tieši no šiem resursiem, un tas nozīmē, ka maizīte kļūs vēl dārgāka. 2022. gada septembrī jau varēja redzēt, ka maize jau ir ievērojami dārgāka pret iepriekšējiem periodiem, jo visu laiku lielajās veikalu ķēdēs varēja nopirkt gan baltmaizi, gan rupjmaizi vienu variantu, kas maksāja zem eiro, tagad nekā tāda vairs nav," pagājušā gada rudenī teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe . Zemnieki Lsm.lv arī stāsīja, ka mainīsies graudu kvalitāte, un, visticamāk, mēs vairs nevarēsim lepoties ar kvalitāti, kas esot augsta arī Eiropas līmenī. Tas nozīmējot, ka, visticamāk, mainīsies arī miltu un maizes kvalitāte, kas gan nenozīmējot, ka gala produkts palikšot lētāks.
Kā jau visos laikos – kamēr vieni maizes ražotāji attīstās, citi savu darbību izbeidz. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" šonedēļ Rīgā atvēra jaunu maiznīcu . Uzņēmumā skaidro, ka ieguldītās investīcijas veikala izveidē ir nelielas. Maiznīcas telpas ir salīdzinoši mazas, bet ražošanas tehniskās bāzes pamats veidots no iepriekšējās ceptuves, kas bija tirdzniecības centrā "A7". "Liepkalni" 2021. gadā strādāja ar 8,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 21,3% un bija 280 tūkstoši eiro.
Savukārt viens no senākajiem un zināmākajiem Kurzemes zīmoliem "Kuldīgas maizes ceptuve", kas kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem ražoja maizi un konditorejas izstrādājumus, nesen paziņoja par darbības pārtraukšanu . Vēl tikai pirms dažiem gadiem – 2018. gadā – uzņēmums SIA "Kuldīgas maizes ceptuve" ieguva nomināciju "Gada ražotājs". Jau tad valdes loceklis Dāvids Šternbergs sacīja, ka "ceptuve nav viegls uzņēmums – tas ir smags un riskants". Pats viņš strādājis uzņēmumā no 2007. gada, piebilstot, ka konkurence ir ļoti liela, izturēt to nav viegli.
Līdz ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju ietekmes pieaugumu 2022. gada sākumā šo valstu infomācijas kanāli izplata melus, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs trūkstot pārtikas preču, tostarp maize. Tā nav taisnība, jo Latvija daudz vairāk graudu izaudzē pati un izved uz ārvalstīm, nekā no tām iepērk. Pēdējo gadu laikā graudaugu eksports importu pārsniedz aptuveni trīs reizes , liecina CSP dati.
