Sveiciens!
Šķiet, ka neviens vairs nešaubās –- mums priekšā smags periods. Šobrīd vēl nav iespējams prognozēt patieso inflācijas līmeni gada otrajā pusē, bet jau tagad ir zināms, ka cenas ievērojami kāps. Vai tas nozīmēs, ka cilvēki vairāk aizņemsies un nevarēs atdot parādus? Redzēsim, bet, piemēram, Latvijas Ārpustiesas parādu atgūšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis saka, ka - pandēmija uzlaboja parādu atdošanas kultūru. Kā pandēmijā, pirms un pēc tās veicies parādu atgūšanas uzņēmumiem, par to šajā jaunumu vēstulē.
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 17,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Parāda piedziņa ar tiesu izpildītāja starpniecību notiek piespiedu kārtā, pamatojoties uz izpildu dokumentu, kas visbiežāk izdots pēc tiesas sprieduma. Ārpustiesas parādu piedzinēji ir personas, kuras savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā, pamatojoties uz kreditora iesniegumu. Ja parāds tiek piedzīts ārpus tiesas, parādniekam jāmaksā tikai līgumā paredzētais līgumsods. Ja parāds tiek atgūts tiesas ceļā un lieta nonāk zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā, tad parādniekam būs jāsedz arī tiesāšanās izdevumi un sprieduma izpildes izdevumi. Visvairāk lietu ārpustiesas parādu piedzinējiem nodod telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji un nebanku kreditēšanas uzņēmumi.
2020. gada beigās Latvijā darbojās 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri ir saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegto licenci ārpustiesas parādu atgūšanai.
Pēc parādu portfeļa kopējā lietu skaita parādu portfelī 2020. gadā bija iekļauti 1,36 miljoni patērētāju lietu. Tas ir par 2,14 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, kad nodoto lietu skaits bija 1,39 miljoni. Patērētāju parādu portfeļa kopsumma salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo rādītāju ir pieaugusi par 9,09 procentpunktiem, sasniedzot 1,501 miljardu eiro. Juridisko personu lietu skaits 2020. gadā sasniedza 80 tūkstošus parādu lietas. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad bija 81,8 tūkstoši parādu lietu, to skaits samazinājās par 2,18 procentpunktiem. Juridisko personu parādu portfeļa kopsumma salīdzinājumā ar 2019. gadu pieauga par 0,89 procentpunktiem, sasniedzot 359,2 miljonus eiro.
Parādu portfeļa dalījums lietās, kas nodotas ārpustiesas parādu atgūšanai no kredītiestādēm 2020. gadā:
SIA ''Creditreform Latvija'' ir līderis parādu atgūšanas un kredītvadības jomā Latvijā. Uzņēmums ir dibināts 1995. gadā. 99,5% kapitāldaļu īpašnieks ir Luksemburgā reģistrētais uzņēmums ''B2Kapital Holding S.a.r.l.'', bet pārējās 0,5% pamatkapitāla daļas pieder Vācijā reģistrētajai kompānijai ''Verband der Vereine Creditreform e.V.''.
2017. gadā SIA ''Creditreform Latvija'' apgrozījums bija 3,56 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 557 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 78 darbiniekus un tā kopējie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā veidoja 685 tūkstošus eiro.
Kā redzams grafikā, 2018. gadā SIA ''Creditreform Latvija'' apgrozījums bija 5,31 miljons eiro, 2019. gadā pieauga līdz 5,74 miljoniem eiro, bet 2020. gadā sasniedza 6,92 miljonus eiro. Peļņa 2018. gadā bija 267,2 tūkstoši eiro, 2019. gadā 1,8 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 190,34 tūkstoši eiro.
SIA ''GelvoraSergel'' ir starptautisks uzņēmums, kas ir Zviedrijas finanšu holdinga kompānijas ''Marginalen AB'' grupas uzņēmums. 2017. gadā Zviedrijas finanšu holdings ''Marginalen AB'' no koncerna ''Telia Company AB'' ieguva īpašumā sešās valstīs pārstāvēto ''Sergel'' uzņēmumu grupu, tajā skaitā Latvijā reģistrēto parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumu SIA ''Sergel''. Ņemot vērā, ka ''Marginalen AB'' Latvijā pastarpināti pieder arī nozares uzņēmums SIA ''Gelvora'', 2018. gada vasarā tika pieņemts lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu.
Kā redzams grafikā, 2018. gadā SIA ''GelvoraSergel'' apgrozījums bija 8,26 miljoni eiro. 2019. gadā tas samazinājās līdz 7,05 miljoniem eiro, bet 2020. gadā – līdz 6,86 miljoniem eiro. 2021. gadā apgrozījums ievērojami pieauga un sasniedza 9,67 miljonus eiro.
2018. gadā SIA ''GelvoraSergel'' peļņa bija gandrīz puse no apgrozījuma – 4,43 miljoni eiro. 2019. gadā peļņa bija 1,93 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 1,89 miljoni eiro. 2021. gadā peļņa atkal bija gandrīz puse no apgrozījuma: 4,51 miljons eiro.
''Intrum'' ir kredītu pārvaldības uzņēmums, kas piedāvā pilnīgu kredītu pārvaldības un finanšu pakalpojumu klāstu 24 Eiropas valstīs. Pēc kredītu pārvaldības pakalpojumu sniedzēju ''Lindorff'' un ''Intrum Justitia'' apvienošanās Latvijā tika izveidots jauns uzņēmums SIA ''Intrum Latvia''.
Kā redzams grafikā, 2018. gadā ''Intrum Latvia'' apgrozījums bija 4,57 miljoni eiro. 2019. gadā apgrozījums pieauga līdz teju septiņiem miljoniem eiro, bet 2020. gadā samazinājās līdz 3,70 miljoniem eiro. Peļņa 2018. gadā bija 292,76 tūkstoši eiro, un 2019. gadā sasniedza 1,34 miljonus eiro. Savukārt 2020. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 1,51 miljons eiro.
Ir gaidāms maksātspējas kritums
Jānis Lukaševskis
Latvijas Ārpustiesas parādu atgūšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs
"Šogad kopējais pieejamais finansējums valsts autoceļiem ir vairāk nekā 313 miljoni eiro, no kuriem 272 miljoni eiro piešķirti no valsts budžeta. 23,7 miljoni eiro ir finansējums Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, bet 17,8 miljoni eiro ir ES fondu finansējums.
"Pandēmijas sākumā nozares uzņēmumi bija satraukušies par to, ka varētu būt gaidāms maksātspējas kritums un varētu palielināties darba apjoms parādu atgūšanā. Taču tieši pretēji – pandēmija uzlaboja maksāšanas kultūru. Cilvēki pandēmijas laikā neceļoja, nebija tik daudz iespēju tērēt naudu un tāpēc jaunu parādnieku bija mazāk un arī esošās saistības tika kārtotas apzinīgāk. Tagad gan mums degungalā ir nākamā krīze. Šai ir pamats – visi redzam energoresursu cenu pieaugumu. Cenas kāpj itin visam. Nav paredzams, kāda būs inflācija gada beigās. Tas būs izaicinājums ne vien mūsu nozarei, bet visai valsts ekonomikai.
Nozare un tajā strādājošie uzņēmumi attīstās, bet dalībnieku skaits īpaši nepieaug. Pēc PTAC datiem spēlētāju skaits šajā sektorā svārstās no 25 līdz 30. Saskaņā ar PTAC datiem 2020. gadā ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumus uz pilnvarojuma pamata sniedza 13 uzņēmumi), bet ar cesijas līgumiem strādā 12 uzņēmumi.
Nozares galvenā sāpe ir tā, ka mums bieži vien nav iespējas sazināties ar parādnieku. Ir bijuši gadījumi, kur mums medijos pārmet, ka mēs esam nosūtījuši vēstuli uz adresi, kur konkrētais cilvēks nedzīvo, un saņēmējam nav nekāda saistība ar vēstulē norādīto prasījumu. Taču tā ir vienīgā mums pieejamā adrese, ko cilvēks iepriekš bija norādījis uzņēmumam, kam tagad ir parādā. Protams, uzzinot, ka persona vairs nedzīvo konkrētajā adresē, kļūda tiek novērsta.
Cita problēma ir tā, ka nozarē ir divu veidu parādnieki. Viena daļa ir godprātīgie, kur ir gatavi sadarboties un meklēt risinājumus un ar tiem nekādu problēmu nav. Taču ir arī ļaunprātīgie parādnieki, kuri profesionāli izvairās no komunikācijas un maksājumu veikšanas. Viņiem ļoti bieži nav deklarētās dzīvesvietas, e-pasta adreses, mums nav zināms viņu telefona numurs, turklāt mums to nav iespējams noskaidrot. Līdz ar to mēs pat nespējam sazināties ar konkrēto personu un sniegt detalizētu informāciju par parādu, kā arī par personas iespējām vienoties par pakāpenisku parāda atmaksu.
Daļā sabiedrības mūsu nozares uzņēmumus uzskata par sliktajiem zēniem un meitenēm, bet realitātē tie palīdz ne tikai kreditoriem atgūt naudu, bet arī finansiālās grūtībās nonākušajiem izvairīties no tiesvedības procesiem, kas beigās būtiski palielina parāda apmēru. Ārpustiesas parāda atgūšanas process mūsdienās ir balstīts uz komunikāciju un sadarbību ar debitoru. Mēs vienkārši mēģinām sazināties ar cilvēku, kurš ir nonācis grūtībās un atrast abpusēji pieņemamu risinājumu. Daudzi cilvēkiem diemžēl vēl arvien domā, ka mūsu nozares uzņēmumi kaut kādā veidā negodīgi ''izspiež'' naudu no cilvēkiem, tāpēc labāk ir slēpties un izvairīties no saziņas. Ja tomēr izdodas sazināties ar šiem cilvēkiem, tie bieži saka: ''Sūdziet mani tiesā un, ja tiesa lems, tad es maksāšu.'' Realitāte ir tāda, ka tad, kad ir tiesas lēmums, tiesu izpildītājs tiešām piedzen parādu un nediskutē ar cilvēku, vai viņš varēs maksāt 10, 20 vai 50 eiro mēnesī. Tiesu izpildītājs paņem visu naudu, kustamo mantu un nekustamos īpašumus, ko atļauj likums. Tā ir tā atšķirība starp ārpustiesas parādu atgūšanas uzņēmumiem un tiesu izpildītājiem. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc nesen asociācija mainīja nosaukumu no Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas uz Latvijas Ārpustiesas parādu atgūšanas asociāciju. Ja mēs runājam par mūsu nozares uzņēmumiem, tad jau sen Latvijā parādus neviens nepiedzen – mēs ne pie viena nebraucam, nedzenam stūrī. Mēs esam vidutāji starp kreditoru un cilvēkiem, kas dažādu apsvērumu dēļ ir nonākuši finansiālās grūtībās. Mēs palīdzam kreditoriem ātrāk atgūt naudu, ko cilvēki viņiem ir parādā, savukārt, finansiālās grūtībās nonākušajiem ļoti bieži varam piedāvāt daudz garākus parāda atmaksas termiņus nekā to spēj vēsturiskais kreditors. Lai vairotu izpratni par nozari, bija nepieciešams mainīt nosaukumu."
Ietekmīgākie biznesa līderi Latvijā ik piektdienu savā e-pasta kastē saņem tikai viņiem atlasītu informāciju un ziņas Finday.lv biznesa ziņu jaunumu vēstulē.