Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ’Œ pēdējā vēstule

Vēstule #
188
20/12/2024

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Å Ä« ir pēdējā jaunumu vēstule Å”ajā gadā, jo nākamā piektdiena bÅ«s pirmā trÄ«s ar pusi gadu laikā, kad Finday.lv abonenti nesaņems iknedēļas biznesa ziņu apkopojumu. Pirmo reizi nolēmām atpÅ«sties un ļaut atpÅ«sties arÄ« JÅ«su prātiem

šŸ¤“

Å ogad esam paveikuÅ”i daudz. Ja gads sākās ar neziņu par to, vai turpināsim, tad Å”o gadu noslēdzam ar trÄ«skārÅ”otu abonentu skaitu (tomēr mazliet vēl pietrÅ«kst lÄ«dz 2000 abonentiem) un joprojām neticami augstu vēstules atvērÅ”anas rādÄ«tāju ā€“ virs 60%! Paldies Jums par uzticÄ“Å”anos un par to, ka lasāt.

Nākamajā gadā paplaÅ”ināsimies. Ideju ir daudz, bet sāksim palēnām. Galvenā ziņa ā€“ mÅ«su komandai pievienojas tehnoloÄ£iju žurnālists Jānis Vēvers, kurÅ” veidos "Finday.lv Tech" jaunumu vēstuli. Divas reizes mēnesÄ« Tavā e-pasta kastē "iekritÄ«s" informācija par jaunākajām tehnoloÄ£ijām, kas ir noderÄ«gas biznesā. Neraizējies, ja tas Tev nebÅ«s saistoÅ”i, varēsi viegli atteikties un turpināt lasÄ«t tikai biznesa ziņas.

TehnoloÄ£iju žurnālists Jānis Vēvers jauno tehnoloÄ£iju lauciņā darbojas jau kopÅ” 2006. gada. Tātad vēl pirms paÅ”a pirmā "iPhone" prezentÄ“Å”anas. Divās desmitgadēs Jānis aprakstÄ«jis gandrÄ«z tÅ«kstoÅ” jaunos viedtālruņus, planÅ”etdatorus, klēpjdatorus, viedpulksteņus, bezvadu austiņas un citus produktus, kā arÄ« sagatavojis simtos skaitāmas ziņas par tehnoloÄ£iju aktualitātēm un tendencēm tādos medijos kā "LietiŔķā Diena", "Dienas Bizness", "SestDiena", "Kapitāls", "Ir Nauda" un "Tvnet". Par Å”o sadarbÄ«bu esam ļoti priecÄ«gi!

Tagad gan ķeramies klāt pēdējam 2024. gada ziņu izlaidumam.

ā€

NEDĒĻAS ZIŅA

šŸ¦

Viena no Vācijā lielākajām bankām "Commerzbank" otrdien oficiāli atklāja savu pārstāvniecÄ«bu Viļņā. No turienes tiks nodroÅ”ināti pakalpojumi visām trim Baltijas valstÄ«m. Finday.lv augustā vēstÄ«ja, ka par paplaÅ”ināŔanos Lietuvā interesējas gan jau pieminētā "Commerzbank", gan Polijas "Pekao", kas ir valsts lielākā banka un lÄ«dere tieÅ”i privātpersonu apkalpoÅ”anā. Savukārt SEB banka no 2027. gada apvienos Baltijā strādājoŔās trÄ«s bankas vienā ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. Pēdējā ar Å”o lēmumu nav mierā ā€“ Lietuva apņēmusies cÄ«nÄ«ties, lai valstÄ« turpinātu strādāt banka, nevis tikai filiāle. Tā paziņojis Lietuvas jaunās valdÄ«bas vadÄ«tājs Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas).

ā€

NEDĒĻAS MI ZIŅA - sadarbībā ar tehnoloģiju entuziastu Arti Ozoliņu

šŸ¤–

TehnoloÄ£iju gigants "Google" izziņojis jaunās paaudzes mākslÄ«gā intelekta modeli "Gemini 2.0". Å is modelis ir nākamais solis virzienā uz vÄ«ziju par universālo asistentu, kas varētu palÄ«dzēt lietotājiem risināt sarežģītus uzdevumus vairākos soļos. Lai gan lÄ«dz tam vēl kāds laiciņŔ, maksas lietotājiem jau tagad ir pieejams eksperimentālais modelis "Gemini 2.0 Flash", kas spēj Ä£enerēt attēlus, pārvērst runu tekstā un izmantot ārējos rÄ«kus, piemēram, "Google Search". Paralēli tam "Google" strādā pie nākotnes modeļiem, piemēram, projekts "Astra" ir universāla asistenta prototips, kas spēj sarunāties vairākās valodās, izmantot tādus rÄ«kus kā "Google Search" un "Maps", kā arÄ« piedāvāt personalizētu lietoÅ”anas pieredzi. Projekts "Mariner" ļauj mākslÄ«gajam intelektam analizēt un izpildÄ«t uzdevumus tÄ«mekļa pārlÅ«kā. Savukārt "Jules" ir paredzēts programmētāju atbalstam "GitHub" platformā.

ā€

SIEVIETE BIZNESĀ - sadarbībā ar Novatore"

Ilvija Boreiko, a/s "Latvenergo" valdes locekle un attīstības direktore

Lai finansētu investÄ«cijas elektroenerÄ£ijas sadales tÄ«klos un palielinātu atjaunojamās enerÄ£ijas ražoÅ”anas kapacitāti, AS "Latvenergo" no Ziemeļu InvestÄ«ciju bankas saņems 230 miljonu eiro aizdevumu. Ar Å”o aizdevumu Latvijas elektroenerÄ£ijas uzņēmums lÄ«dzfinansēs četru saules enerÄ£ijas parku izbÅ«vi.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

šŸ’°

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izsludinājis 2025. gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi ā€“ 17,1 miljards eiro. Valsts budžeta deficÄ«ts bÅ«s 2,9% no iekÅ”zemes kopprodukta.

šŸ“Š

Komercbanku izsniegto kredÄ«tu apjoms Latvijā 2024. gada septembra beigās pārsniedza 16 miljardus eiro. Tas ir par 4,5% vairāk nekā pirms gada. Lielāko kreditÄ“Å”anas pieaugumu veicināja privātpersonām izsniegto kredÄ«tu apjoms, kas Ŕī gada deviņos mēneÅ”os bija par 5,3% lielāks nekā pērn. Vienlaikus uzņēmumiem izsniegto kredÄ«tu apjoms pieauga par 3,4%.

šŸ“‰

Latvijas banku sektors Å”ogad deviņos mēneÅ”os strādāja ar 451,11 miljonu eiro peļņu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2023. gada attiecÄ«gajā periodā.

šŸ“ˆ

Latvijā maŔīnbÅ«ves un metālapstrādes rÅ«pniecÄ«bas apgrozÄ«jums ir sasniedzis 2,5 miljardus eiro. KopÅ” 2000. gada nozares apgrozÄ«jums ir palielinājies piecas reizes ā€“ no 0,5 lÄ«dz 2,5 miljardiem eiro.

šŸ¤‘

Latvijā Å”ogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,44 miljoni eiro, kas ir par 1,5% mazāk nekā mēnesi iepriekÅ” un par 2% mazāk nekā gada sākumā.

šŸ’Š

SIA "Benu aptieka Latvija" pagājuÅ”ajā finanÅ”u gadā, kas ilga no 2023. gada 1. februāra lÄ«dz Ŕī gada 31. janvārim, strādāja ar 67,2 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 4,3% vairāk nekā iepriekŔējā finanÅ”u gadā. Aptieku tÄ«kla peļņa saruka par 18,2% ā€“ lÄ«dz 2,43 miljoniem eiro.

šŸ‘•

Laikā no 2022. gada 1. decembra lÄ«dz 2023. gada 30. novembrim SIA "H & M Hennes & Mauritz" kāpināja savu apgrozÄ«jumu lÄ«dz 30,6 miljoniem eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. AizvadÄ«to finanÅ”u gadu uzņēmums noslēdza ar 118,08 tÅ«kstoÅ”u eiro zaudējumiem.

šŸšœ

Laikā no 2023. gada 1. oktobra lÄ«dz Ŕī gada 30. septembrim SIA "Pindstrup Latvia" kāpinājusi apgrozÄ«jumu par 8,7%, tam sasniedzot 87,12 miljonus eiro. KÅ«dras ieguves, pārstrādes, kokŔķiedras un substrātu ražoÅ”anas uzņēmuma peļņa palielinājusies lÄ«dz 9,7 miljoniem eiro.

šŸ‘Øā€šŸŒ¾

Savukārt "Laflora" neto apgrozÄ«jums 2024. gada 10 mēneÅ”os ir sasniedzis 29,2 miljonus eiro. KÅ«dras ieguves un pārstrādes uzņēmums apmēram 90% no saražotās produkcijas eksportē uz vairāk nekā 40 valstÄ«m.

šŸŒ¾

Lietuvas lauksaimniecÄ«bas, pārtikas ražoÅ”anas un tirdzniecÄ«bas koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā ā€“ SIA "Linas Agro" ā€“ ir iegādājies 100% SIA "Elagro Trade" akciju. DarÄ«juma summa ir 25,5 miljoni eiro.

šŸŒ¾

2023. gadā mājsaimniecÄ«bu rÄ«cÄ«bā esoÅ”ie ienākumi, salÄ«dzinot ar 2022. gadu, pieauga par 14,6%, sasniedzot 848 eiro uz vienu mājsaimniecÄ«bas locekli mēnesÄ«. IedzÄ«votāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2022. gadā, kad ienākumu kāpums bija 9,1%.

ā€

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

šŸ§³

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija ir publiskojusi dokumentu, kurā aprakstÄ«ta vÄ«zija nākamajiem 10 gadiem tÅ«risma veicināŔanā. Igaunijas mērÄ·is ir bÅ«t inovatÄ«vam tÅ«risma galamērÄ·im, kā arÄ« dubultot tÅ«risma nozares pievienoto vērtÄ«bu. TÅ«risma operatori Å”o dokumentu uzskata par soli pareizajā virzienā, taču vienlaikus norāda, ka nodokļu palielināŔana kavēs to sasniegÅ”anu.

šŸ’°

Igaunijas iekÅ”zemes kopprodukts 2023. gadā faktiskajās cenās bija 38 miljardi eiro. No tiem 24 miljardus eiro nodroÅ”ināja Harju apriņķis, 19 miljardus eiro ā€“ Å”ajā reÄ£ionā esoŔā galvaspilsēta Tallina. IekÅ”zemes kopprodukts uz vienu iedzÄ«votāju Tallinā bija 27,9 tÅ«kstoÅ”i eiro, kas ir par 851 eiro vairāk nekā 2022. gadā.

ā˜ļø

Eiropas Centrālās bankas prezidente KristÄ«ne Lagarda (Christine Lagarde) intervijā Lietuvas Nacionālajam televÄ«zijas kanālam LRT Å”onedēļ sacÄ«ja, ka nākamgad Lietuvas ekonomikas izaugsme bÅ«s augstāka nekā eirozonā un citiem ir daudz, ko mācÄ«ties no Baltijas valstÄ«m.

šŸ§

Igaunijas valdÄ«ba ir atbalstÄ«jusi minimālās stundas darba algas likmes celÅ”anu lÄ«dz 5,31 eiro un minimālās mēneÅ”algas par pilnas slodzes darbu palielināŔanu lÄ«dz 886 eiro. Tas notiks jau no 1. janvāra. Å ogad minimālā alga Igaunijā ir 4,86 eiro stundā un 820 eiro mēnesÄ«.

šŸŖš

Latvijas bÅ«vmateriālu un saimniecÄ«bas preču tirgotājs "Depo DIY" sadarbÄ«bā ar Igaunijas kompāniju "Infortar" Tallinā bÅ«vē otro "Depo" veikalu. Kopējās investÄ«cijas projektā plānotas ap 52 miljoniem eiro ā€“ 27 miljonus eiro nekustamā Ä«paÅ”uma attÄ«stÄ«Å”anā ieguldÄ«s "Infortar", bet "Depo DIY" koncepcijai atbilstoÅ”u tirdzniecÄ«bas telpu izveidē investēs 25 miljonus eiro. Veikalu plānots atvērt 2026. gada rudenÄ«.

šŸ‘›

Igaunijas prezidents Alars Kariss (Alar Karis) ir izsludinājis 2025. gada valsts budžeta likumu. Ieņēmumi plānoti 17,7 miljardu eiro apmērā, izdevumi ā€“ 18,2 miljardi eiro. 2025. gadā Lietuvas budžeta ieņēmumi tiek plānoti 17,98 miljardu eiro apmērā, izdevumi - 23,1 miljarda eiro apmērā. Latvijā budžetā ieņēmumi plānoti 15,1 miljarda eiro, bet izdevumi ā€“ 17,1 miljarda eiro apmērā.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

šŸ“©

Apvienotās Karalistes valdÄ«ba ir apstiprinājusi "Royal Mail" mātesuzņēmuma pārdoÅ”anu Čehijas miljardierim Danielam Kretinskijam (Daniel KřetĆ­nskĆ½). LÄ«dz ar to viņa uzņēmums "EP Group" pārņems 3,6 miljardu mārciņu vērto "International Distribution Services" ā€“ 508 gadus seno "Royal Mail" mātesuzņēmumu. Å Ä« bÅ«s pirmā reize uzņēmuma vēsturē, kad tas bÅ«s ārvalstu Ä«paÅ”nieka kontrolē. "Royal Mail" ir dibināts 1516. gadā, kad pie varas bija Henrijs VIII. ValdÄ«ba Å”ajā darÄ«jumā saglabās "zelta akciju", kas nozÄ«mē, ka jebkādas izmaiņas "Royal Mail" Ä«paÅ”nieku struktÅ«rā, nodokļu nomaksas jautājumos un attiecÄ«bā uz galvenās mÄ«tnes atraÅ”anās vietu bÅ«s jāapstiprina valdÄ«bai.

šŸ«°

Augstās enerÄ£ijas izmaksas un eksporta samazināŔanās ir padarÄ«juÅ”as Vācijas mājsaimniecÄ«bas par 2500 eiro nabadzÄ«gākas. Biznesa medijs "Bloomberg" vēsta, ka Ŕī lejupslÄ«de varētu kļūt neatgriezeniska. Pēc pieciem stagnācijas gadiem Vācijas ekonomika tagad ir par 5% mazāka, nekā tā bÅ«tu bijusi, ja bÅ«tu saglabājusies tāda izaugsmes tendence, kāda bija pirms pandēmijas.

šŸš—

2017. gadā Norvēģija izvirzÄ«ja ambiciozu mērÄ·i lÄ«dz 2025. gadam pilnÄ«bā izbeigt tādu automaŔīnu tirdzniecÄ«bu, ko darbina fosilā degviela. Tajā laikā tā Ŕķita fantāzija, taču, tuvojoties termiņam, izrādās, ka Ŕī ziemeļvalsts bÅ«s ļoti tuvu Ŕī mērÄ·a sasniegÅ”anai.

šŸ‘½

Eiropas SavienÄ«ba ir sākusi ambiciozu 10 miljardu eiro vērtu kosmosa programmu, kurā tiks izveidots 290 satelÄ«tu tÄ«kls. Programmas mērÄ·is ir konkurēt ar ÄŖlona Maska (Elon Musk) uzņēmumu "Starlink" un, pieaugot globālajām bažām par kiberdroŔību, rÅ«pēties par bloka valdÄ«bu un armiju iespējām.

šŸšŒ

Uzņēmums "Stagecoach" Skotijā pārtrauks nodroÅ”ināt braucienus ar autobusu bez vadÄ«tāja. Sākotnēji tas tika prezentēts kā globāli nozÄ«mÄ«gs sasniegums, taču interese no pasažieriem ir pārāk maza.

šŸš˜

Autoražotāji "Honda" un "Nissan" apsver iespēju apvienoties. Uzņēmumi kopÄ«gā paziņojumā ir norādÄ«juÅ”i, ka ir sākuÅ”i sarunas, taču nesniedz nekādas detaļas vai termiņus par to, vai un kad darÄ«jums varētu tikt noslēgts.

šŸ˜‘

Krievijas centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina arvien vairāk saskaras ar pārmetumiem no vietējām amatpersonām, kas apgalvo, ka viņa iznīcina vietējo ekonomiku rekordaugstu procentlikmju dēļ. Analītiķi prognozē, ka procentlikmes Krievijā varētu pieaugt no 21% līdz 23% vai pat 24%, lai ierobežotu pastāvīgi augsto inflāciju.

šŸ—

Izskatās, ka Ziemassvētku maltÄ«te Lielbritānijā Å”ogad izmaksās lētāk. Interesantā kārtā iemesls ir tÄ«tara cenu samazinājums par 6%.

šŸ˜®

Datu analītikas platforma "Databricks" ir piesaistījusi 10 miljardu dolāru investīciju, uzņēmuma novērtējumam sasniedzot 62 miljardus dolāru. Šis ir viens no vēsturiski lielākajiem investīciju darījumiem.

šŸ“±

Globālais lietotņu bizness 2024. gadā turpināja atgÅ«ties ā€“ patērētāji Å”ogad iegādājuÅ”ies mobilās lietotnes un spēles par 127 miljardiem ASV dolāru. Tas ir par 15,7% vairāk nekā iepriekŔējā gadā. Å o pieaugumu galvenokārt nodroÅ”ināja "Apple App Store".

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!