Sveiciens!
Å Ä« ir pÄdÄjÄ jaunumu vÄstule Å”ajÄ gadÄ, jo nÄkamÄ piektdiena bÅ«s pirmÄ trÄ«s ar pusi gadu laikÄ, kad Finday.lv abonenti nesaÅems iknedÄļas biznesa ziÅu apkopojumu. Pirmo reizi nolÄmÄm atpÅ«sties un ļaut atpÅ«sties arÄ« JÅ«su prÄtiem
Å ogad esam paveikuÅ”i daudz. Ja gads sÄkÄs ar neziÅu par to, vai turpinÄsim, tad Å”o gadu noslÄdzam ar trÄ«skÄrÅ”otu abonentu skaitu (tomÄr mazliet vÄl pietrÅ«kst lÄ«dz 2000 abonentiem) un joprojÄm neticami augstu vÄstules atvÄrÅ”anas rÄdÄ«tÄju ā virs 60%! Paldies Jums par uzticÄÅ”anos un par to, ka lasÄt.
NÄkamajÄ gadÄ paplaÅ”inÄsimies. Ideju ir daudz, bet sÄksim palÄnÄm. GalvenÄ ziÅa ā mÅ«su komandai pievienojas tehnoloÄ£iju žurnÄlists JÄnis VÄvers, kurÅ” veidos "Finday.lv Tech" jaunumu vÄstuli. Divas reizes mÄnesÄ« TavÄ e-pasta kastÄ "iekritÄ«s" informÄcija par jaunÄkajÄm tehnoloÄ£ijÄm, kas ir noderÄ«gas biznesÄ. NeraizÄjies, ja tas Tev nebÅ«s saistoÅ”i, varÄsi viegli atteikties un turpinÄt lasÄ«t tikai biznesa ziÅas.
TehnoloÄ£iju žurnÄlists JÄnis VÄvers jauno tehnoloÄ£iju lauciÅÄ darbojas jau kopÅ” 2006. gada. TÄtad vÄl pirms paÅ”a pirmÄ "iPhone" prezentÄÅ”anas. DivÄs desmitgadÄs JÄnis aprakstÄ«jis gandrÄ«z tÅ«kstoÅ” jaunos viedtÄlruÅus, planÅ”etdatorus, klÄpjdatorus, viedpulksteÅus, bezvadu austiÅas un citus produktus, kÄ arÄ« sagatavojis simtos skaitÄmas ziÅas par tehnoloÄ£iju aktualitÄtÄm un tendencÄm tÄdos medijos kÄ "LietiÅ”Ä·Ä Diena", "Dienas Bizness", "SestDiena", "KapitÄls", "Ir Nauda" un "Tvnet". Par Å”o sadarbÄ«bu esam ļoti priecÄ«gi!
Tagad gan Ä·eramies klÄt pÄdÄjam 2024. gada ziÅu izlaidumam.
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
Viena no VÄcijÄ lielÄkajÄm bankÄm "Commerzbank" otrdien oficiÄli atklÄja savu pÄrstÄvniecÄ«bu ViļÅÄ. No turienes tiks nodroÅ”inÄti pakalpojumi visÄm trim Baltijas valstÄ«m. Finday.lv augustÄ vÄstÄ«ja, ka par paplaÅ”inÄÅ”anos LietuvÄ interesÄjas gan jau pieminÄtÄ "Commerzbank", gan Polijas "Pekao", kas ir valsts lielÄkÄ banka un lÄ«dere tieÅ”i privÄtpersonu apkalpoÅ”anÄ. SavukÄrt SEB banka no 2027. gada apvienos BaltijÄ strÄdÄjoÅ”Äs trÄ«s bankas vienÄ ar centrÄlo biroju IgaunijÄ un filiÄlÄm LatvijÄ un LietuvÄ. PÄdÄjÄ ar Å”o lÄmumu nav mierÄ ā Lietuva apÅÄmusies cÄ«nÄ«ties, lai valstÄ« turpinÄtu strÄdÄt banka, nevis tikai filiÄle. TÄ paziÅojis Lietuvas jaunÄs valdÄ«bas vadÄ«tÄjs Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas).
ā
NEDÄÄ»AS MI ZIÅ A - sadarbÄ«bÄ ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti OzoliÅu
TehnoloÄ£iju gigants "Google" izziÅojis jaunÄs paaudzes mÄkslÄ«gÄ intelekta modeli "Gemini 2.0". Å is modelis ir nÄkamais solis virzienÄ uz vÄ«ziju par universÄlo asistentu, kas varÄtu palÄ«dzÄt lietotÄjiem risinÄt sarežģītus uzdevumus vairÄkos soļos. Lai gan lÄ«dz tam vÄl kÄds laiciÅÅ”, maksas lietotÄjiem jau tagad ir pieejams eksperimentÄlais modelis "Gemini 2.0 Flash", kas spÄj Ä£enerÄt attÄlus, pÄrvÄrst runu tekstÄ un izmantot ÄrÄjos rÄ«kus, piemÄram, "Google Search". ParalÄli tam "Google" strÄdÄ pie nÄkotnes modeļiem, piemÄram, projekts "Astra" ir universÄla asistenta prototips, kas spÄj sarunÄties vairÄkÄs valodÄs, izmantot tÄdus rÄ«kus kÄ "Google Search" un "Maps", kÄ arÄ« piedÄvÄt personalizÄtu lietoÅ”anas pieredzi. Projekts "Mariner" ļauj mÄkslÄ«gajam intelektam analizÄt un izpildÄ«t uzdevumus tÄ«mekļa pÄrlÅ«kÄ. SavukÄrt "Jules" ir paredzÄts programmÄtÄju atbalstam "GitHub" platformÄ.
ā
SIEVIETE BIZNESÄ - sadarbÄ«bÄ ar Novatore"
Lai finansÄtu investÄ«cijas elektroenerÄ£ijas sadales tÄ«klos un palielinÄtu atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražoÅ”anas kapacitÄti, AS "Latvenergo" no Ziemeļu InvestÄ«ciju bankas saÅems 230 miljonu eiro aizdevumu. Ar Å”o aizdevumu Latvijas elektroenerÄ£ijas uzÅÄmums lÄ«dzfinansÄs Äetru saules enerÄ£ijas parku izbÅ«vi.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
Valsts prezidents Edgars RinkÄviÄs ir izsludinÄjis 2025. gada valsts budžetu, kurÄ konsolidÄtÄ budžeta ieÅÄmumi plÄnoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi ā 17,1 miljards eiro. Valsts budžeta deficÄ«ts bÅ«s 2,9% no iekÅ”zemes kopprodukta.
Komercbanku izsniegto kredÄ«tu apjoms LatvijÄ 2024. gada septembra beigÄs pÄrsniedza 16 miljardus eiro. Tas ir par 4,5% vairÄk nekÄ pirms gada. LielÄko kreditÄÅ”anas pieaugumu veicinÄja privÄtpersonÄm izsniegto kredÄ«tu apjoms, kas Ŕī gada deviÅos mÄneÅ”os bija par 5,3% lielÄks nekÄ pÄrn. Vienlaikus uzÅÄmumiem izsniegto kredÄ«tu apjoms pieauga par 3,4%.
Latvijas banku sektors Å”ogad deviÅos mÄneÅ”os strÄdÄja ar 451,11 miljonu eiro peļÅu, kas ir par 20,1% mazÄk nekÄ 2023. gada attiecÄ«gajÄ periodÄ.
LatvijÄ maŔīnbÅ«ves un metÄlapstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas apgrozÄ«jums ir sasniedzis 2,5 miljardus eiro. KopÅ” 2000. gada nozares apgrozÄ«jums ir palielinÄjies piecas reizes ā no 0,5 lÄ«dz 2,5 miljardiem eiro.
LatvijÄ Å”ogad decembra sÄkumÄ kopÄjie nodokļu parÄdi, ieskaitot aktuÄlos, apturÄtos parÄdus un atmaksas termiÅa pagarinÄjumus, bija 845,44 miljoni eiro, kas ir par 1,5% mazÄk nekÄ mÄnesi iepriekÅ” un par 2% mazÄk nekÄ gada sÄkumÄ.
SIA "Benu aptieka Latvija" pagÄjuÅ”ajÄ finanÅ”u gadÄ, kas ilga no 2023. gada 1. februÄra lÄ«dz Ŕī gada 31. janvÄrim, strÄdÄja ar 67,2 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 4,3% vairÄk nekÄ iepriekÅ”ÄjÄ finanÅ”u gadÄ. Aptieku tÄ«kla peļÅa saruka par 18,2% ā lÄ«dz 2,43 miljoniem eiro.
LaikÄ no 2022. gada 1. decembra lÄ«dz 2023. gada 30. novembrim SIA "H & M Hennes & Mauritz" kÄpinÄja savu apgrozÄ«jumu lÄ«dz 30,6 miljoniem eiro, kas ir par 5,9% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. AizvadÄ«to finanÅ”u gadu uzÅÄmums noslÄdza ar 118,08 tÅ«kstoÅ”u eiro zaudÄjumiem.
LaikÄ no 2023. gada 1. oktobra lÄ«dz Ŕī gada 30. septembrim SIA "Pindstrup Latvia" kÄpinÄjusi apgrozÄ«jumu par 8,7%, tam sasniedzot 87,12 miljonus eiro. KÅ«dras ieguves, pÄrstrÄdes, kokŔķiedras un substrÄtu ražoÅ”anas uzÅÄmuma peļÅa palielinÄjusies lÄ«dz 9,7 miljoniem eiro.
SavukÄrt "Laflora" neto apgrozÄ«jums 2024. gada 10 mÄneÅ”os ir sasniedzis 29,2 miljonus eiro. KÅ«dras ieguves un pÄrstrÄdes uzÅÄmums apmÄram 90% no saražotÄs produkcijas eksportÄ uz vairÄk nekÄ 40 valstÄ«m.
Lietuvas lauksaimniecÄ«bas, pÄrtikas ražoÅ”anas un tirdzniecÄ«bas koncerna "Akola Group" uzÅÄmums LatvijÄ ā SIA "Linas Agro" ā ir iegÄdÄjies 100% SIA "Elagro Trade" akciju. DarÄ«juma summa ir 25,5 miljoni eiro.
2023. gadÄ mÄjsaimniecÄ«bu rÄ«cÄ«bÄ esoÅ”ie ienÄkumi, salÄ«dzinot ar 2022. gadu, pieauga par 14,6%, sasniedzot 848 eiro uz vienu mÄjsaimniecÄ«bas locekli mÄnesÄ«. IedzÄ«votÄju ienÄkumi pieauga straujÄk nekÄ 2022. gadÄ, kad ienÄkumu kÄpums bija 9,1%.
ā
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija ir publiskojusi dokumentu, kurÄ aprakstÄ«ta vÄ«zija nÄkamajiem 10 gadiem tÅ«risma veicinÄÅ”anÄ. Igaunijas mÄrÄ·is ir bÅ«t inovatÄ«vam tÅ«risma galamÄrÄ·im, kÄ arÄ« dubultot tÅ«risma nozares pievienoto vÄrtÄ«bu. TÅ«risma operatori Å”o dokumentu uzskata par soli pareizajÄ virzienÄ, taÄu vienlaikus norÄda, ka nodokļu palielinÄÅ”ana kavÄs to sasniegÅ”anu.
Igaunijas iekÅ”zemes kopprodukts 2023. gadÄ faktiskajÄs cenÄs bija 38 miljardi eiro. No tiem 24 miljardus eiro nodroÅ”inÄja Harju apriÅÄ·is, 19 miljardus eiro ā Å”ajÄ reÄ£ionÄ esoÅ”Ä galvaspilsÄta Tallina. IekÅ”zemes kopprodukts uz vienu iedzÄ«votÄju TallinÄ bija 27,9 tÅ«kstoÅ”i eiro, kas ir par 851 eiro vairÄk nekÄ 2022. gadÄ.
Eiropas CentrÄlÄs bankas prezidente KristÄ«ne Lagarda (Christine Lagarde) intervijÄ Lietuvas NacionÄlajam televÄ«zijas kanÄlam LRT Å”onedÄļ sacÄ«ja, ka nÄkamgad Lietuvas ekonomikas izaugsme bÅ«s augstÄka nekÄ eirozonÄ un citiem ir daudz, ko mÄcÄ«ties no Baltijas valstÄ«m.
Igaunijas valdÄ«ba ir atbalstÄ«jusi minimÄlÄs stundas darba algas likmes celÅ”anu lÄ«dz 5,31 eiro un minimÄlÄs mÄneÅ”algas par pilnas slodzes darbu palielinÄÅ”anu lÄ«dz 886 eiro. Tas notiks jau no 1. janvÄra. Å ogad minimÄlÄ alga IgaunijÄ ir 4,86 eiro stundÄ un 820 eiro mÄnesÄ«.
Latvijas bÅ«vmateriÄlu un saimniecÄ«bas preÄu tirgotÄjs "Depo DIY" sadarbÄ«bÄ ar Igaunijas kompÄniju "Infortar" TallinÄ bÅ«vÄ otro "Depo" veikalu. KopÄjÄs investÄ«cijas projektÄ plÄnotas ap 52 miljoniem eiro ā 27 miljonus eiro nekustamÄ Ä«paÅ”uma attÄ«stÄ«Å”anÄ ieguldÄ«s "Infortar", bet "Depo DIY" koncepcijai atbilstoÅ”u tirdzniecÄ«bas telpu izveidÄ investÄs 25 miljonus eiro. Veikalu plÄnots atvÄrt 2026. gada rudenÄ«.
Igaunijas prezidents Alars Kariss (Alar Karis) ir izsludinÄjis 2025. gada valsts budžeta likumu. IeÅÄmumi plÄnoti 17,7 miljardu eiro apmÄrÄ, izdevumi ā 18,2 miljardi eiro. 2025. gadÄ Lietuvas budžeta ieÅÄmumi tiek plÄnoti 17,98 miljardu eiro apmÄrÄ, izdevumi - 23,1 miljarda eiro apmÄrÄ. LatvijÄ budžetÄ ieÅÄmumi plÄnoti 15,1 miljarda eiro, bet izdevumi ā 17,1 miljarda eiro apmÄrÄ.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
ApvienotÄs Karalistes valdÄ«ba ir apstiprinÄjusi "Royal Mail" mÄtesuzÅÄmuma pÄrdoÅ”anu Äehijas miljardierim Danielam Kretinskijam (Daniel KÅetĆnskĆ½). LÄ«dz ar to viÅa uzÅÄmums "EP Group" pÄrÅems 3,6 miljardu mÄrciÅu vÄrto "International Distribution Services" ā 508 gadus seno "Royal Mail" mÄtesuzÅÄmumu. Å Ä« bÅ«s pirmÄ reize uzÅÄmuma vÄsturÄ, kad tas bÅ«s Ärvalstu Ä«paÅ”nieka kontrolÄ. "Royal Mail" ir dibinÄts 1516. gadÄ, kad pie varas bija Henrijs VIII. ValdÄ«ba Å”ajÄ darÄ«jumÄ saglabÄs "zelta akciju", kas nozÄ«mÄ, ka jebkÄdas izmaiÅas "Royal Mail" Ä«paÅ”nieku struktÅ«rÄ, nodokļu nomaksas jautÄjumos un attiecÄ«bÄ uz galvenÄs mÄ«tnes atraÅ”anÄs vietu bÅ«s jÄapstiprina valdÄ«bai.
AugstÄs enerÄ£ijas izmaksas un eksporta samazinÄÅ”anÄs ir padarÄ«juÅ”as VÄcijas mÄjsaimniecÄ«bas par 2500 eiro nabadzÄ«gÄkas. Biznesa medijs "Bloomberg" vÄsta, ka Ŕī lejupslÄ«de varÄtu kļūt neatgriezeniska. PÄc pieciem stagnÄcijas gadiem VÄcijas ekonomika tagad ir par 5% mazÄka, nekÄ tÄ bÅ«tu bijusi, ja bÅ«tu saglabÄjusies tÄda izaugsmes tendence, kÄda bija pirms pandÄmijas.
2017. gadÄ NorvÄÄ£ija izvirzÄ«ja ambiciozu mÄrÄ·i lÄ«dz 2025. gadam pilnÄ«bÄ izbeigt tÄdu automaŔīnu tirdzniecÄ«bu, ko darbina fosilÄ degviela. TajÄ laikÄ tÄ Å”Ä·ita fantÄzija, taÄu, tuvojoties termiÅam, izrÄdÄs, ka Ŕī ziemeļvalsts bÅ«s ļoti tuvu Ŕī mÄrÄ·a sasniegÅ”anai.
Eiropas SavienÄ«ba ir sÄkusi ambiciozu 10 miljardu eiro vÄrtu kosmosa programmu, kurÄ tiks izveidots 290 satelÄ«tu tÄ«kls. Programmas mÄrÄ·is ir konkurÄt ar ÄŖlona Maska (Elon Musk) uzÅÄmumu "Starlink" un, pieaugot globÄlajÄm bažÄm par kiberdroŔību, rÅ«pÄties par bloka valdÄ«bu un armiju iespÄjÄm.
UzÅÄmums "Stagecoach" SkotijÄ pÄrtrauks nodroÅ”inÄt braucienus ar autobusu bez vadÄ«tÄja. SÄkotnÄji tas tika prezentÄts kÄ globÄli nozÄ«mÄ«gs sasniegums, taÄu interese no pasažieriem ir pÄrÄk maza.
AutoražotÄji "Honda" un "Nissan" apsver iespÄju apvienoties. UzÅÄmumi kopÄ«gÄ paziÅojumÄ ir norÄdÄ«juÅ”i, ka ir sÄkuÅ”i sarunas, taÄu nesniedz nekÄdas detaļas vai termiÅus par to, vai un kad darÄ«jums varÄtu tikt noslÄgts.
Krievijas centrÄlÄs bankas vadÄ«tÄja ElvÄ«ra Nabiulina arvien vairÄk saskaras ar pÄrmetumiem no vietÄjÄm amatpersonÄm, kas apgalvo, ka viÅa iznÄ«cina vietÄjo ekonomiku rekordaugstu procentlikmju dÄļ. AnalÄ«tiÄ·i prognozÄ, ka procentlikmes KrievijÄ varÄtu pieaugt no 21% lÄ«dz 23% vai pat 24%, lai ierobežotu pastÄvÄ«gi augsto inflÄciju.
IzskatÄs, ka ZiemassvÄtku maltÄ«te LielbritÄnijÄ Å”ogad izmaksÄs lÄtÄk. InteresantÄ kÄrtÄ iemesls ir tÄ«tara cenu samazinÄjums par 6%.
Datu analÄ«tikas platforma "Databricks" ir piesaistÄ«jusi 10 miljardu dolÄru investÄ«ciju, uzÅÄmuma novÄrtÄjumam sasniedzot 62 miljardus dolÄru. Å is ir viens no vÄsturiski lielÄkajiem investÄ«ciju darÄ«jumiem.
GlobÄlais lietotÅu bizness 2024. gadÄ turpinÄja atgÅ«ties ā patÄrÄtÄji Å”ogad iegÄdÄjuÅ”ies mobilÄs lietotnes un spÄles par 127 miljardiem ASV dolÄru. Tas ir par 15,7% vairÄk nekÄ iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ. Å o pieaugumu galvenokÄrt nodroÅ”inÄja "Apple App Store".
ā
