Piena nozarei 2023. gads bijis sarežģīts, vēsta portāls LSM. Piena iepirkuma cenas kritušās, sausuma dēļ daudzām saimniecībām bija grūti nodrošināt barības krājumus. Kopumā aizvadītajā gadā savu darbību piena nozarē pārtrauca 1050 piena saimniecības. Taču vienmēr ir kāds, kam izdodas, kad citiem nesokas tik labi, tāpēc:
NEDĒĻAS ZIŅA
Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 tūkstošus eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā. Tas apvieno 548 biedrus, piena ražotājus, kuriem kopumā pieder 9504 govis. Piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu un tajā investēs 200 tūkstošus eiro. Kooperatīvs apvieno 250 biedrus.
Lielo piena pārstrādes uzņēmumu dati par pērno gadu vēl nav pieejami, bet 2022. gads zīmē diezgan optimistisku ainu. Salīdzinājumā ar 2021. gadu nozares lielākajiem spēlētājiem apgrozījums nozīmīgi audzis.
2022. gadā AS "Rīgas piena kombināts" apgrozījums auga par 15,48%, sasniedzot 126,85 miljonus eiro. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, piena pārstrādes uzņēmums 2022. gadā strādāja ar 3,15 miljonu eiro zaudējumiem. Tas saistīts ar straujo izmaksu pieaugumu galvenajām izejvielām un energoresursiem, ko pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.
Piena pārstrādes uzņēmuma AS "Preiļu siers" apgrozījums 2022. gadā pieauga par 32,68% un sasniedza 77,75 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas auga vēl straujāk – par 41,89%, sasniedzot 1,7 miljonus eiro. AS "Preiļu siers" 2022. gadā iepirka 123,2 tūkstošus tonnu piena un 9,7 tūkstošus tonnu vājpiena, saražojot 11,6 tūkstošus tonnu siera un 6,7 tūkstošus tonnu sūkalu pulvera.
Piena pārstrādes uzņēmums AS "Tukuma piens" 2022. gadā palielināja apgrozījumu par 16,37%, sasniedzot 76,56 miljonus eiro. Gada laikā piena pārstrādes uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pieauga par 50,77% un bija 2,8 miljoni eiro. AS "Tukuma piens" sadarbojas ar 125 piena ražotājiem un piegādātājiem. Pārsvarā piens tiek iepirkts Kurzemē un Zemgalē.
NEDĒĻAS SKAITLIS
622,22 miljoni eiro
Latvijas banku sektors pērn strādāja ar 622,22 miljonu eiro peļņu, kas ir teju divas reizes vairāk nekā 2022. gadā. Šogad janvārī Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, strādāja ar 48,8 miljonu eiro peļņu. Tas ir par 6% mazāk nekā 2023. gada janvārī, rakstījām pagājušās nedēļas Finday apskatā.
TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ
2024. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 3,24 miljardi eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,6% mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces 1,64 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,6 miljardiem eiro, un tā ir zemākā importa vērtība kopš 2021. gada aprīļa.
Ekonomikas, klimata, zemkopības un finanšu ministri plāno parakstīt saprašanās memorandu ar Igaunijas uzņēmumu "Fibenol", kas Latvijā plāno izveidot komerciāla mēroga biopārstrādes ražotni. Uzņēmuma investīciju apjoms Latvijā varētu sasniegt 600–700 miljonus eiro.
2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, Latvijas eksports uz Krievijas Federāciju pieauga par 3,3% un veidoja 87,8 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Imports no Krievijas Federācijas šajā periodā samazinājās par 7,4% un veidoja 56 miljonus eiro.
Valsts ieņēmumu dienests pagājušajā gadā konstatējis 7789 Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju pārkāpumus.
"Draugiem Group" autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmums "Mapon" ir piesaistījis gan privātus, gan institucionālus investorus, kuri uzņēmuma obligācijās ieguldījuši 3 miljonus eiro. Investīcijas tiks izmantotas savas nozares uzņēmumu iegādes darījumu finansēšanai un "Mapon" darbības paplašināšanai Eiropā.
Pērn Latvijā kopumā saražoti 74,11 miljoni litru alus, kas ir par 15,1% mazāk nekā 2022. gadā. Pērn Latvijā ievesti 110,47 miljoni litru alus, un tas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2024. gada februārī pārvadāja 277,8 tūkstošus pasažieru, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Februārī "airBaltic" veica 2840 lidojumus, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.
Lai sekmētu jaunuzņēmumu nozares turpmāko ekonomisko attīstību un ārvalstu investīciju piesaisti jaunuzņēmumiem, Ekonomikas ministrija šogad paredz piešķirt 400 tūkstošu eiro atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmu pārstāvošajām organizācijām – Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijai "Startin.lv", "TechHub", "TechChill", Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija un Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls "LatBAN".
"Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis ir kļuvis par "Medicīnas centrs ARS" 15% kapitāldaļu īpašnieku. Darījuma summa netiek atklāta.
Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite ir reģistrējis jaunu uzņēmumu – SIA "Fishteh".
TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ
Eiropas Savienības Padome ir apstiprinājusi platformu darba direktīvu, pret kuru sākotnēji iebilda Igaunija. Direktīva paredz darba apstākļu uzlabošanu cilvēkiem, kuri veic ēdiena piegādes. Tā precīzāk nosaka, ka piegādē strādājošie ir darbinieki, kuriem pienākas arī sociālās garantijas. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa vēlāk komentēja, ka no direktīvas ir izņemti punkti, kas neapmierināja Igauniju, tāpēc tā tomēr balsoja par direktīvas pieņemšanu.
Igaunijas e-rezidentu programma pēdējo 10 gadu laikā valsts ekonomiku ir papildinājusi par 213 miljoniem eiro.
Politiķi Lietuvā turpina meklēt iespējas finansēt aizsardzības spēju uzlabošanu. Lietuvas Banka ir nākusi klajā ar piedāvājumu aizņemties vai palielināt nodokļus. Lietuvas Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis savukārt šonedēļ paziņoja, ka valsts varētu īslaicīgi piemērot aizsardzības nodokli.
TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ
Saskaņā ar jaunāko Federālās izmeklēšanas biroja pētījumu 30–49 gadus veci amerikāņi visbiežāk kļūst par investīciju krāpšanas upuriem. 2023. gadā ASV vien cilvēki zaudējuši 4,57 miljardus dolāru. Lielākā daļa krāpšanas darbību bijusi saistīta ar kriptoaktīviem. Ievērojami pieaudzis arī sūdzību skaits par potenciālajiem krāpšanas gadījumiem.
Indija un četras Eiropas valstis – Šveice, Islande, Norvēģija un Lihtenšteina – ir parakstījušas brīvās tirdzniecības paktu. Tas ir izstrādāts 16 gadus un paredz, ka minētās Eiropas valstis šajā Āzijas reģionā nākamo 15 gadu laikā investēs 100 miljardus dolāru un radīs 1 miljonu darbavietu.
Saūda Arābija gatavojas nākotnei bez naftas. Valsts Investīciju fonds, ko vada Saūda Arābijas faktiskais līderis kroņprincis Muhameds bin Salmans, investē lielus līdzekļus sportā. Konkrētāk – futbolā un golfā. Investīcijas nepaliek nepamanītas – tās piesaista lielu fanu uzmanību un ir saskaņā ar valsts vēlmi diversificēt ekonomiku, kā arī piesaistīt tūristus.
"Reddit" drīzumā kļūs par sociālo mediju uzņēmumu, kas pirmais pēc ilgāka laika perioda kļūs par biržā kotētu uzņēmumu. Paredzams, ka vienas akcijas cena būs robežās 31–34 dolāri.
Marka Zakerberga vērtība šogad ir palielinājusies par 54 miljardiem dolāru. "Meta" akciju cenas aug, tāpēc uzņēmuma dibinātājs strauji tuvojas tam, lai pirmo reizi kopš 2020. gada gāztu no troņa bagātāko pasaules cilvēku Īlonu Masku.
Argentīnas Centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmes no 100% uz 80%. Peso vērtība pret ASV dolāru turpina stabilizēties, un inflācija – samazināties.
Bitkoina vērtība pēdējās nedēļas laikā jau trešo reizi ir sasniegusi jaunu rekordu. Eksperti uzskata, ka jaunais mērķis varētu būt 80 tūkstoši dolāru.
Jaunākajā pārskatā, ko pasūtījis ASV Valsts Departaments, secināts, ka saistībā ar straujo mākslīgā intelekta attīstību ir iespējami katastrofāli riski valsts drošībai. Pārskatā arī ir norādīts, ka ir pēdējais brīdis rīkoties, lai novērstu traģēdiju.
Kiberdrošības jaunuzņēmums "Cyera", ko 2021. gadā nodibināja divi Izraēlas bruņoto spēku veterāni, plāno jaunu investīciju piesaistes raundu. Paredzams, ka tā vērtība būs sasniegusi 1,55 miljardus dolāru! Jaunuzņēmuma platforma izmanto lielus valodas modeļus, lai palīdzētu klientiem darboties ar lieliem datu apjomiem.
Uzņēmums "Adidas" ziņo, ka 2023. gadā tā zaudējumi sasnieguši 58 miljonus eiro. Lielāko skādi biznesam nodarījusi šķiršanās no repera Ye, kas ievērojami samazināja pārdošanas rezultātus Ziemeļamerikā, un nodokļi.
Medijs "Business Insider" ziņo, ka Krievija pēta iespējas, kā apiet Rietumu noteiktās sankcijas attiecībā uz dzelzceļa transportu. Šobrīd valsts investē lielus līdzekļus, lai uzlabotu dzelzceļa savienojumus ar Ķīnu, Indiju, Irānu un citām Persijas līča valstīm. Paredzams, ka šie uzlabojumi veicinās Krievijas importu.
"Google" saviem darbiniekiem visā pasaulē nodrošina 240 tūkstošus maltīšu dienā. Tehnoloģiju gigants eksperimentējot mēģina samazināt pārtikas atkritumus. Šobrīd darbiniekiem tiek piedāvātas mazākas piena porcijas, un olas tiek gatavotas tikai pēc pieprasījuma.
