Sveiciens!
Ukrainas kara gadadienā arī biznesa kontekstā, protams, mums ir jārunā par karadarbības ietekmi. Un mēs varētu runāt par daudz un dažādām nozarēm, jo tiešām jau gadu pasaule vairs nav un, iespējams, nekad nebūs tāda, kā bija iepriekš. Mēs izvēlējāmies runāt par pēdējās nedēļās plaši apspriesto piena nozari. Mūsu top3 kopš 2021. gada oktobra, kad iepriekšējo reizi veidojām pārskatu par šo nozari, "Preiļu siers" un "Tukuma piens" mainījušies vietām, pēdējam sasniedzot labākus biznesa rezultātus. Līderpozīcijas nemainīgi saglabā "Rīgas piena kombināts".
Mierpilnu nedēļas nogali vēlot "Finday" komandas vārdā,
Ieva Treija
Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2023. gada janvārī, salīdzinot ar pērā gada janvāri, palielinājās par 22,9%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 37,3% , eksportētajai produkcijai – par 9,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 11,8%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 7,4%.
📋 Ir sākusies pieteikšanās organizācijas "CSR Latvia" Atbildīga biznesa vēstnešu apmācību programmai. Tā ir iespēja papildināt zināšanas par korporatīvo sociālo atbildību un ilgtspēju. Programma ir īpaši piemērota profesionāļiem, kuri ikdienā savā organizācijā nodrošina personālvadības, komunikācijas, ilgtspējas, vides, juridiskās, darba drošības, risku vadības vai mārketinga funkcijas. 5 pilnas darba dienas + papildus viena vai divas lekcijas darba dienu vakaros, 2 stundas mentora atbalsts ikvienam dalībniekam, kā arī ilgtspējas iniciatīvu prezentācijas un rekomendācijas programmas izlaidumā. Pieteikšanās līdz 27. februārim: www.abv.lv
📋 Šeit var būt arī Tava ziņa! Ja vēlies, lai to izlasa gandrīz 1000 lasītāju, kuri interesējas par biznesu un biznesa ziņām, saki to mums ! Gatavojam arī dažādu nozaru pārskatus.
Piena nozare Latvijā ir viena no nozīmīgākajām gan lauksaimniecībā, gan arī pārtikas ražošanā. Vidēji dienā Latvijā pārstrādei iepērk 2200 tonnas piena , no kurām aptuveni 770 tonnas eksportē, bet 1430 tonnas pārstrādā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos.
11,8 tūkstoši zemnieku saimniecībās Latvijā gadā izslauc 980 tūkstošus tonnu piena , liecina Zemkopības ministrijas dati. Neskatoties uz to, ka piecu gadu laikā piensaimniecību skaits ir samazinājies par 27%, iepirktais piena apjoms ir samazinājies tikai par 2,1%. Saimniecībās palielinās gan govju skaits, gan vidējais izslaukums.
Vidējais piena ekvivalenta patēriņš uz vienu iedzīvotāju dienā Latvijā ir 900 grami. Vietējais tirgus dažādu piena produktu veidā spēj patērēt aptuveni 1/3 no kopējā svaigpiena apjoma. Tas nozīmē, ka piena pārstrāde ir būtiski atkarīga no situācijas eksporta tirgos.
2023. gads nāca ar nepatīkamiem jaunumiem piena nozarei, jo iepirkuma apjoma kritums Lietuvā un produktu pārprodukcija visā pasaulē veicināja iepirkuma cenu kritumu arī pašmāju tirgū . Eksperti teic, ka cenu kritums var arī turpināties. "Latvijā tikai 30% no piena mēs varam pārdot produktu veidā par vairāk vai mazāk atbilstošu cenu caur mūsu mazumtirzniecības tīkliem. Tajā pašā laikā Vācijā vairāk nekā 80% ir vietējais tirgus," stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš arī prognozēja, ka situācija piena nozarē varētu stabilizēties pēc diviem līdz trīs mēnešiem, kad svaigpiena iepirkuma cena par litru piena nostabilizēsies 40 līdz 50 centu robežās.
Taču TV3 ziņo, ka šī nedēļa ir sākusi parādīt, kā izpaužas piena iepirkuma zemo cenu krīze. Atsevišķās saimniecībās sākusies piena govju izkaušana un pārdošana . Ar furgoniem ierodas govju uzpircēji no Polijas. Zemkopības ministrija gan uzskata – šīs ir tikai nelielas korekcijas un nekāds krahs piena nozarē nebūšot. Vienlaikus spēkā pieņemas jautājums, vai tiešām piena pārstrādes kombināti nespēj maksāt vairāk. Latvijā lielākā piena iepircēja, pārtikas ražotāja "Food Union", ieskatā – lai saviem 100 zemnieku maksātu kaut pašizmaksas līmenī, nāktos paaugstināt gatavo produktu cenu tik ļoti, ka cilvēki pirktu mazāk, pievērstos lētajam importam. Tad vietējiem kristos apgrozījums un beigu beigās atkal ciestu zemnieks. Savukārt, ja zemniekiem maksātu vairāk, bet rūpnīcas nepalielinātu gala produkta cenu, tad ciestu ražotājs, un "Food Union" neesot gatavs sevi upurēt.
"Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke saka – piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju , lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās. "Tas, ka piena produkti būs dārgāki nekā pirms krīzes – 2021. gadā – ir nenoliedzami. Tā tam ir jābūt, jo ražošanas resursi ir dārgāki. Paaugstinātas algas, enerģētikas resursi ir dārgāki. Situācijai vajadzētu atgriezties stabilākā gultnē patēriņa ziņā un piena iepirkuma cenai vajadzētu atgriezties vismaz 36 centu par litru apmērā ar tendenci pieaugt," teic Panke. Viņš piebilst, ka 2021. gads noslēdzās ar vidējo cenu 32 centi, bet pagājušajā gadā vidējā cena bija 48 centi.
Tikmēr zinātnieki meklē alternatīvas pienam, to pamatojot ar faktu, ka arvien vairāk patērētāji Latvijā un pasaulē izvēlas uzturā iekļaut uz augu izcelsmes izejvielu bāzes ražotus produktus, tajā skaitā arī no pākšaugiem. Nepieciešamību pēc šādiem produktiem nosaka augošais pieprasījums pēc specializētiem izstrādājumiem, kā arī virzība uz Eiropas Zaļo kursu. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki ar sadarbības partneriem aizsākuši pētījumu, kas balstīts uz pākšaugu pārstrādi ar maksimālu lietderību un minimāliem uzturvielu zudumiem, veidojot piena produktiem alternatīvus izstrādājumus. Tāpat Latvijā jau vairāki jaunie uzņēmumi ir pievērsušies piena dzērienu alternatīvām, piemēram, " Fermentful " un " Got Foods ".
"Rīgas piena kombināts" ir lielākais piena produktu un saldējuma ražotājs Latvijā. Pienu uzņēmumam piegādā vairāk nekā 100 Latvijas piensaimniecības. Produkti pārsvarā tiek izplatīti vietējā tirgū un tirgoti pašmāju un starptautiskos veikalu tīklos visā valstī. Aptuveni 30% produkcijas uzņēmums eksportē uz 25 valstīm.
"Rīgas Piena kombināts" ir dibināts 1928. gadā. Uzņēmums kļuva par "Food Union" daļu grupas izveides brīdī 2012. gadā. "Food Union" ir pārtikas rūpniecības uzņēmumu grupa Baltijas reģionā, Ziemeļeiropā un Rumānijā. Tās lielākais īpašnieks ir Krievijas uzņēmējs Andrejs Beshmeļņickis . Grupā ietilpst arī uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts".
Latvijā "Food Union" apgrozījums 2017. gadā bija 115,9 miljoni eiro , kas ir 2016. gada līmenī. Tostarp "Rīgas piena kombināta" un tās meitasuzņēmuma "Valmieras piens" apgrozījums bija 82,4 miljoni eiro, bet "Rīgas piensaimnieka" apgrozījums bija 33,5 miljoni eiro.
Koncerna apgrozījums Latvijā 2018. gadā saglabājās 2017. gada līmenī, taču "Rīgas piena kombināts", apgrozījums, kurā ietilpst arī "Valmieras piens", apgrozījums sasniedza 84,7 miljonus eiro . Tas bija par 4,5% vairāk nekā 2017. gadā.
"Food Union" 2020. finanšu gadu Latvijā noslēdzai ar grupas konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 11% , tam sasniedzot 109,7 miljonus eiro. Uzņēmums uzsver, ka 2020. un 2019. gada apgrozījuma dati nav savstarpēji salīdzināmi – 2019. gadā "Food Union" summārais apgrozījums Latvijā bija 114,3 miljonu eiro apmērā, jo SIA "Rīgas Piensaimnieks" vēl nebija iekļauts AS "Rīgas piena kombināts". Savukārt 2020. gada datos ir konsolidētais apgrozījums, jo kopš 2020. gada februāra SIA "Rīgas piensaimnieks" ir juridiski pievienots AS "Rīgas piena kombināts".
2020. gada beigās "Food Union" īstenoja vienu no pēdējo gadu vērienīgākajiem Latvijas investīciju projektiem pārtikas rūpniecībā – pabeidza Svaigo piena produktu izcilības centra izveidi . Vairāku gadu laikā projektā ieguldīti ap 15 miljoni eiro, kā rezultātā uzbūvēts jauns biezpiena sieriņu ražošanas cehs, iegādātas vairākas jaunas ražošanas iekārtas un visa ražošana Rīgā koncentrēta tikai AS "Rīgas piena kombināts" telpās. Projekts tika īstenots ar mērķi paplašināt grupas jauno un inovatīvo piena produktu klāstu vietējam un ārzemju tirgiem. "Rīgas piensaimnieka" pievienošana "Rīgas piena kombinātam" bija viens no svaigo piena produktu izcilības centra izveides soļiem, kura mērķis ir palielināt "Food Union" grupas Latvijā ražošanas kapacitāti, paplašināt produktu piedāvājumu un nostiprināt produktu zīmolu tirgus pozīcijas.
2021. gadā Valsts Policija ierosināja kriminālprocesu par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts" apzinātu notekūdeņu piesārņošanu . Valsts vides dienests uzņēmumā bija konstatējis nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā. Uzņēmums pārplūdes cauruli demontēja un apgalvoja, ka līdz šim uzņēmumam tā nav bijusi zināma, jo nav redzama nevienā shēmā vai topogrāfijā.
2021. gadu "Food Union" noslēdza ar konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 4% , tam sasniedzot 111,5 miljonus eiro. Bruto peļņa samazinājās par 5% līdz 25,5 miljoniem eiro. Apgrozījuma pieaugums 2021. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās. "Food Union" grupas apgrozījums Eiropā 2021. gadā veidoja 291 miljonu eiro . Grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020. gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotāji "Premia" Igaunijā, "Premier Is" Dānijā, "Isbjrn Is" Norvēģijā un "Alpin57Lux" Rumānijā, kā arī saldējuma izplatītājs "Hjem Is"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.
2022. gadā uzņēmums atrada jaunus eksporta tirgus . Tam izdevās izvērst eksportu vairākās valstīs, tai skaitā – pirmo reizi sākt biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, kā arī atjaunot eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara. Aizvadītajā gadā uzņēmums ir atradis jaunus eksporta klientus arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā ar krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem. Vienlaikus "Food Union" ir trīskārši audzējis eksporta apjomus uz Poliju, Moldovu un Igauniju. Vasarā "Food Union", paužot savu solidaritāti Ukrainas cīņai par brīvību, radīja īpašu Ukrainai veltītu saldējumu tās nacionālā karoga krāsās.
"Food Union" 2023. gadā, ieguldot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, ievērojami palielinās automatizēto risinājumu īpatsvaru uzņēmuma ražošanas procesos.
Uzņēmums "Tukuma piens" ir reģistrēts 1996. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,4 miljoni eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Monako dzīvojošs Dānijas pilsonis Stefans Deivids Balkins. AS "Tukuma Piens" sadarbojas ar vairāk nekā 170 piena piegādātājiem , galvenokārt pienu iepērkot Kurzemē un Zemgalē. Uzņēmuma svarīgākās produktu grupas ir jogurts, biezpiens, krējums, sviests un biezpiena sieriņi.
"Tukuma piens" 2018. gadā strādāja ar nedaudz vairāk kā 55 miljonu eiro apgrozījumu . Tas ir par 3,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un sasniedza 4,6 miljonus eiro.
2019. gadā uzņēmums strādāja ar 57,9 miljonu eiro apgrozījumu , kas ir par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt peļņa saruka par 44,2% un bija 2,6 miljoni eiro.
2020. gadā AS "Tukuma Piens" palielināja apgrozījumu līdz 66,37 miljoniem eiro , bet peļņu – līdz 5,13 miljoniem eiro.
AS "Tukuma Piens" apgrozījums 2021. gadā sasniedza 65,79 miljonus eiro, vienlaikus peļņa saruka par 63,6% , samazinoties līdz 1,89 miljonam eiro. 2021. gadā piena pārstrādes uzņēmumā strādāja 220 darbinieki.
AS "Preiļu siers" ir lielākais siera ražotājs Latvijā , kas eksportē vairāk nekā 90% siera. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Jāzeps Šņepsts .
Piena pārstrādes uzņēmums 2018. gadā strādāja ar 61,3 miljonu eiro apgrozījumu , kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt peļņa pieauga par 33,5% – līdz 1,48 miljoniem eiro.
AS "Preiļu siers" apgrozījums 2019. gadā palielinājās par 3,92% , sasniedzot 63,75 miljonus eiro. Tajā pašā laikā peļņa samazinājās līdz 877,83 tūkstošiem eiro. Peļņas samazinājums galvenokārt saistāms ar augsto piena iepirkuma cenu.
AS "Preiļu siers" 2020. gadā apgrozīja 58,9 miljonu eiro , kas ir par 7,59% mazāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, ražotāja peļņa palielinājās, tai pieaugot līdz 938,6 tūkstošiem eiro, kas gada laikā ir kāpums par 6,9%. 2020. gadā AS "Preiļu siers" iepirka 145,8 tūkstošus tonnu piena un 3,3 tūkstošus tonnu vājpiena, saražojot 13,27 tūkstošus tonnu siera un 7,68 tūkstošus tonnu sūkalu pulvera.
2020. gadā AS "Preiļu siers" atjaunoja un nodeva ekspluatācijā ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, esošajā tehnoloģiskajā procesā ietverot notekūdeņu priekšattīrīšanu. 2021. gadā uzņēmums bija iecerējis uzstādīt saules paneļu elektrostaciju, lai iegūtu neatkarību no svārstīgajām elektroenerģijas cenām, kā arī lai rūpētos par zaļāku vidi un būtu dabai draudzīgs. Tas ir paveikts, un tagad saules enerģijas elektrostacija ir lielākā Latgalē .
2021. gadā AS "Preiļu siers" apgrozīja 58,6 miljonus eiro , pēc nodokļu nomaksas gūstot 1,2 miljonu eiro peļņu. Šajā gadā uzņēmums iepirka 133,2 tūkstošus tonnu piena un 3,2 tūkstošus tonnu vājpiena, kopumā saražojot 12,12 tūkstošus tonnu siera un 6,99 tūkstošus tonnu sūkalu pulvera. Ar darba vietām 2021. gadā ražotājs nodrošināja 299 strādājošos.
