Sveiciens!
Jau sen gribējām aplūkot Latvijas piena nozari. Kad pienāca tās kārta, nemaz nenojautām, ka esam tik ļoti trāpījuši īstajā laikā. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks intervijā Finday.lv atzīst, ka šobrīd ir ļoti smags laiks, jo valdība diskutē par to, vai arī piensaimnieku nozare jaunajā dīkstāves periodā ir pelnījusi valsts atbalstu. Viņš saka – atbalsta liegšana dažiem uzņēmumiem var nozīmēt to pastāvēšanas beigas. Pilnu komentāru lasi jaunumu vēstules beigās.
Ja runājam par lielākajiem nozares spēlētājiem, tad tas noteikti ir "Rīgas Piena kombināts". Tas ir daļa no koncerna "Food Union", tāpēc šī uzņēmuma kontekstā apskatām arī "Rīgas Piena kombināta" meitasuzņēmumu "Valmieras piens" un vēl vienu koncerna uzņēmumu – "Rīgas piensaimnieks". Taču savu vārdu piena pārstrādes nozarē joprojām skaļi piesaka AS "Preiļu siers". Tas ir ne vien lielākais siera ražotājs Latvijā, bet arī viens no atbildīgākajiem pret apkārtējo vidi. Šogad uzņēmums uz sava šķeldas noliktavas jumta ir izvietojis saules enerģijas elektrostaciju, kas ir lielākā Latgalē.
Tagad gan par visu pēc kārtas.
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Iesaki Finday un saņem balvu!
Vai tev ir draugi un paziņas, kam arī varētu interesēt lasīt Finday? Iesaki mūs, izmantojot savu unikālo saiti, un saņem balvā Finday kafijas krūzi!
P.S. ''Finday'' biznesa jaunumu vēstules turpina būt pieejamas arī krievu valodā. Tāpēc, ja kāds Tavs draugs, paziņa vai kolēģis ērtāk jūtas, lasot informāciju krievu valodā, uzaicini viņu pieteikties Finday.lv iknedēļas biznesa jaunumu saņemšanai krievu valodā!
Ministru kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas priekšlikumu piešķirt uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai papildu 240 miljonus eiro. Kopējais uzņēmumiem piešķirtā atbalsta apmērs pandēmijas laikā sasniedz 778,8 miljonus eiro.
Piena nozare Latvijā ir viena no nozīmīgākajām gan lauksaimniecībā, gan arī pārtikas ražošanā. Vidēji dienā Latvijā pārstrādei tiek iepirktas 2200 tonnas piena, no kurām aptuveni 770 tonnas tiek eksportētas, bet 1430 tonnas tiek pārstrādātas Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos.
11,8 tūkstoši zemnieku saimniecībās Latvijā gadā izslauc 980 tūkstošus tonnu piena, liecina Zemkopības ministrijas dati. Neskatoties uz to, ka piecu gadu laikā piensaimniecību skaits ir samazinājies par 27%, iepirktais piena apjoms ir samazinājies tikai par 2,1%.aimniecībās palielinās gan govju skaits, gan vidējais izslaukums.
Vidējais piena ekvivalenta patēriņš uz vienu iedzīvotāju dienā Latvijā ir 900 grami. Vietējais tirgus dažādu piena produktu veidā spēj patērēt aptuveni 1/3 no kopējā svaigpiena apjoma. Tas nozīmē, ka piena pārstrāde ir būtiski atkarīga no situācijas eksporta tirgos.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
"Rīgas piena kombināts" ir lielākais piena produktu un saldējuma ražotājs Latvijā. Pienu uzņēmumam piegādā vairāk nekā 100 Latvijas piensaimniecības. Produkti pārsvarā tiek izplatīti vietējā tirgū un tirgoti pašmāju un starptautiskos veikalu tīklos visā valstī. Aptuveni 30% produkcijas uzņēmums eksportē uz 25 valstīm.
"Rīgas Piena kombināts" ir dibināts 1928. gadā. Uzņēmums kļuva par "Food Union" daļu grupas izveides brīdī 2012. gadā. "Food Union" ir pārtikas rūpniecības uzņēmumu grupa Baltijas reģionā, Ziemeļeiropā un Rumānijā. Tās lielākais īpašnieks ir Krievijas uzņēmējs Andrejs Beshmeļņickis. Grupā ietilpst arī uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts".
Latvijā "Food Union" apgrozījums 2017. gadā bija 115,9 miljoni eiro, kas ir 2016. gada līmenī. Tostarp "Rīgas piena kombināta" un tās meitasuzņēmuma "Valmieras piens" apgrozījums bija 82,4 miljoni eiro, bet "Rīgas piensaimnieka" apgrozījums bija 33,5 miljoni eiro. Koncerna apgrozījums Latvijā 2018. gadā saglabājās 2017. gada līmenī, taču "Rīgas piena kombināts", apgrozījums, kurā ietilpst arī "Valmieras piens", finanšu rezultāti sasniedzis 84,7 miljonus eiro. Tas bija par 4,5% jeb 3,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā.
"Food Union" 2020. finanšu gadu Latvijā noslēgusi ar grupas konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 11%, tam sasniedzot 109,7 miljonus eiro. Uzņēmums uzsver, ka 2020. un 2019. gada apgrozījuma dati nav savstarpēji salīdzināmi – 2019. gadā "Food Union" summārais apgrozījums Latvijā bija 114,3 miljonu eiro apmērā, jo SIA "Rīgas Piensaimnieks" vēl nebija iekļauts AS "Rīgas piena kombināts". Savukārt 2020. gada datos ir konsolidētais apgrozījums, jo kopš 2020. gada februāra SIA "Rīgas piensaimnieks" ir juridiski pievienots AS "Rīgas piena kombināts".
2020. gada beigās "Food Union" īstenoja vienu no pēdējo gadu vērienīgākajiem Latvijas investīciju projektiem pārtikas rūpniecībā – pabeidza Svaigo piena produktu izcilības centra izveidi. Vairāku gadu laikā projektā ieguldīti ap 15 miljoni eiro, kā rezultātā uzbūvēts jauns biezpiena sieriņu ražošanas cehs, iegādātas vairākas jaunas ražošanas iekārtas un visa ražošana Rīgā koncentrēta tikai AS "Rīgas piena kombināts" telpās. Projekts tika īstenots ar mērķi paplašināt grupas jauno un inovatīvo piena produktu klāstu vietējam un ārzemju tirgiem. "Rīgas piensaimnieka" pievienošana "Rīgas piena kombinātam" bija viens no svaigo piena produktu izcilības centra izveides soļiem, kura mērķis ir palielināt "Food Union" grupas Latvijā ražošanas kapacitāti, paplašināt produktu piedāvājumu un nostiprināt produktu zīmolu tirgus pozīcijas.
2021. gadā Valsts Policija ierosināja kriminālprocesu par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts" apzinātu notekūdeņu piesārņošanu. Valsts vides dienests uzņēmumā bija konstatējis nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā. Uzņēmums pārplūdes cauruli demontēja un apgalvoja, ka līdz šim uzņēmumam tā nav bijusi zināma, jo nav redzama nevienā shēmā vai topogrāfijā.
AS "Preiļu siers" ir lielākais siera ražotājs Latvijā, kas eksportē vairāk nekā 90% siera. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Jāzeps Šņepsts.
Piena pārstrādes uzņēmums 2018. gadā strādāja ar 61,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt peļņa pieauga par 33,5% – līdz 1,48 miljoniem eiro.
AS "Preiļu siers" 2020. gadā apgrozīja 58,9 miljonu eiro, kas ir par 7,59% mazāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, ražotāja peļņa palielinājusies, tai pieaugot līdz 938,6 tūkstošiem eiro, kas gada laikā ir kāpums par 6,9%. 2020. gadā AS "Preiļu siers" iepirka 145,8 tūkstošus tonnu piena un 3,3 tūkstošus tonnu vājpiena, saražojot 13,27 tūkstošus tonnu siera un 7,68 tūkstošus tonnu sūkalu pulvera.
2020. gadā AS "Preiļu siers" atjaunoja un nodeva ekspluatācijā ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, esošajā tehnoloģiskajā procesā ietverot notekūdeņu priekšattīrīšanu. 2021. gadā uzņēmums bija iecerējis uzstādīt saules paneļu elektrostaciju, lai iegūtu neatkarību no svārstīgajām elektroenerģijas cenām, kā arī lai rūpētos par zaļāku vidi un būtu dabai draudzīgs. Tas ir paveikts, un tagad saules enerģijas elektrostacija ir lielākā Latgalē.
Uzņēmums "Tukuma piens" ir reģistrēts 1996. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,4 miljoni eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Monako dzīvojošs Dānijas pilsonis Stefans Deivids Balkins.
"Tukuma piens" 2018. gadā strādāja ar nedaudz vairāk kā 55 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir par 3,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un sasniedza 4,6 miljonus eiro.
2019. gadā uzņēmums strādāja ar 57,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt peļņa saruka par 44,2% un bija 2,6 miljoni eiro.
Jānis Šolks
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs
Diemžēl, valdība ir tikusi pārliecināta, ka lauksaimniecību un piena ražošanu ir jāizslēdz no atbalstāmo nozaru vidus. Un pašlaik izskatās, ka ne Zemkopības ministrija, ne kāda organizācija viena nevar neko izdarīt. Mēs esam sagatavojuši vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kur lūdzam jautājumu izskatīt pēc būtības. Esmu dzirdējis viedokli, ka pārtikas ražotāji jau nu noteikti izdzīvos, jo cilvēki taču tāpat ēdīs. Protams! Jautājums ir par apjomu. Daudzi piensaimniecības uzņēmumi ir pielāgojuši savu saimniekošanu viesmīlības segmentam. Dažiem lielākie klienti ir izglītības iestādes. Piens ir izslaukts. Tas ir jāpārstrādā. Turklāt ir jāsedz pastāvīgās izmaksas. Es jau tagad redzu, ka daži uzņēmumi bez papildu atbalsta neizdzīvos.
Papildu izaicinājumi šobrīd ir pieaugušās elektroenerģijas cenas. Tāpat joprojām nav skaidrības par to, kas notiks pēc 15. novembra, kad visiem darbiniekiem būs obligāti jābūt vakcinētiem. Nav skaidrību par testiem, par slimības lapām…
Atbalsts vietējiem produktiem un klientu lojalitāte ik gadu samazinās. Tikai 50% dzeramā piena Latvijas lielveikalu plauktos ir no vietējiem piensaimniekiem. Un tas nav tikai cenas jautājums. Uz mazumtirgotājiem arī tagad nevar paļauties, ka viņi ko mainīs, atbalstot vietējos – viņiem nule pievienojies jauns konkurents "Lidl". Visi ir piesardzīgi, jo šī veikalu tīkla ienākšanas ietekme pat vidējā termiņā šobrīd vēl nav skaidra. Visi šie izaicinājumi uz mūsu pleciem ir sakrituši vienlaikus. Pašlaik nezinām, kā būs tālāk.
