Sveiciens!
Šķiet, ka drīz jau vairs nebūs vajadzības sākt vēstuli ar secinājumu, ka šī atkal ir viena no tām nozarēm, ko smagi skārušas nesenās krīzes. Precīzāk – drīz jau vairs nebūs nevienas nozares, par kuru varēsim teikt, ka krīzes tai gājušas secen. Arī prese atkal ir jaunu izaicinājumu priekšvakarā. Aug ne tikai ražošanas, bet arī izplatīšanas izmaksas. Tā, piemēram, Latvijas preses izdevēju asociācija ziņoja, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" šovasar iesniedza uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kas atkal varētu būtiski sadārdzināt preses piegādes izmaksas. Tas, cik daudz vēl lasīsim drukāto presi, būs redzams pēc jaunās abonēšanas kampaņas rezultātiem, bet aptaujas dati liecina, ka nemaz tik naski nesteidzam atteikties no drukātās preses lasīšanas.
Mūsu cītīgākie lasītāji jau būs pamanījuši, ka esam izveidojuši Finday.lv maksas plānus. No šīs nedēļas ne viss jaunumu vēstules teksts būs pieejams ikvienam abonentam. Daļa informācijas arī turpmāk būs bez maksas, bet pilnu jaunumu vēstules tekstu varēsi izlasīt tikai aiz maksas sienas. Vairāk par abonēšanu lasi mūsu mājas lapā šeit.
“Finday.lv” komandas vārdā,
Ieva Treija
Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, palielinājās par 35%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6%, eksportētajai produkcijai – par 13,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2%.
Preses izdevēji lielāko daļu ieņēmumu šobrīd gūst no abonēšanas un mazumtirdzniecības, reklāmas daļa to ieņēmumos ir ievērojami samazinājusies, vēsta “Re:Baltica” un “SSE Riga” pētījums “Padziļināta izpēte par Latvijas mediju tirgus tendencēm”. Tradicionālie mediji – prese un televīzija – ir lielākie reklāmas naudas zaudētāji absolūtos skaitļos. Izdevumi reklāmai laikrakstos 2019. gadā bija par 22,1 miljonu eiro mazāki nekā 2008. gadā, žurnālos par 17,9 miljoniem eiro, bet televīzijā – par 14,5 miljoniem eiro.
No visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem drukāto presi lasa 23% cilvēku.
“Kantar” Nacionālā preses auditorijas pētījuma dati liecina, ka 2020. gada rudenī vidēji 81,9% jeb 1,27 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem bija lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Tas ir par 13% mazāk nekā 2010. gada rudenī, kad viena preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem bija lasījuši vidēji 94% Latvijas iedzīvotāju.
“Re:Baltica” un “SSE Riga” pētījuma “Padziļināta izpēte par Latvijas mediju tirgus tendencēm” 15 dažādu preses izdevēju apgrozījuma dati laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam liecina, ka tikai diviem no tiem izdevies apgrozījumu šajā periodā palielināt. Pārējo apgrozījums ir samazinājies, lielākoties – par vairāk nekā 40%. Piemēram, latviešu valodā iznākošo nacionālo laikrakstu izdevēju apgrozījums 2019. gadā bija par 46 līdz pat 86% mazāks nekā 2007. gadā. Pirms 2009. gada krīzes šie mediju uzņēmumi bija starp lielākajiem nozarē pēc apgrozījuma, bet tagad to ieņēmumi, izņemot SIA “Latvijas Mediji”, ir mazāki nekā lielākajiem interneta portāliem.
Arī reģionālo laikrakstu izdevēji pēdējo 12 gadu laikā piedzīvojuši apgrozījuma samazinājumu par
30 līdz 58%.
SIA "Žurnāls Santa" ir dibināts 1991. gadā. Tā īpašnieki ir Santa Anča (55%) un Ivars Zariņš (45%). SIA "Žurnāls Santa" izdod vairāk nekā 20 žurnālus, tostarp, "Santa", "Ieva", "Privātā Dzīve", "Klubs", "Mans Mazais" un citus.
2017. gadā Cēsīs tika atvērts izdevniecības SIA "Žurnāls Santa" meitasuzņēmuma SIA "Santas rezidence" viesnīca "Villa Santa", kuras izveidē investēti 3,5 miljoni eiro. SIA "Santas rezidence" reģistrēta 2014. gadā un tās pamatkapitāls ir 4,63 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Santai Ančai (40,28%), Ivaram Zariņam (32,94%) un SIA "Žurnāls Santa" (26,78%).
2018. gadā žurnāla "Santa" galvenā redaktore Santa Anča paziņoja, ka uz laiku pārtrauksi žurnāla galvenās redaktores amata pienākumu pildīšanu, lai vairāk pievērstos darbam jaunatvērtajā viesnīcā "Villa Santa" Cēsīs.
"Žurnāls Santa" 2018. gadā strādāja ar 7,13 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 10,1% un sasniedza 1,34 miljonus eiro.
Kā redzams grafikā, 2019. gadā SIA "Žurnāls Santa" strādāja ar 6,84 miljonu eiro apgrozījumu, bet 2020. gadā apgrozījums bija 6,28 miljoni eiro. Savukārt peļņa 2019. gadā bija 1,34 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 1,44 miljoni eiro. Dati par 2021. gadu vēl nav publiski pieejami.
SIA “Žurnāls Santa” pandēmija bija pēdējais grūdiens 2020. gada maijā ieviest jaunu maksas produktu – digitālo žurnālu "Santa+".
Izdevniecība “Rīgas Viļņi” ir dibināta 1997. gadā. Tā turpina nest zīmola “Rīgas Viļņi” vārdu, kuru Latvijā pazīst katra ģimene trīs paaudzēs kopš 1957. gada, kad iznāca izdevuma “Rīgas Viļņi” pirmais numurs. Vairāk nekā piecdesmit gadu laikā izdevums no četru lapu melnbaltas avīzes ir izaudzis līdz otrajai lielākajai izdevniecība Latvijā. Uzņēmums nodarbojas ar drukāto mediju izdošanu un vada arī vairākus interneta portālus gan latviešu, gan krievu valodā.
SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi" 2017. gadā strādāja ar teju sešu miljnonu eiro apgrozījumu un cieta 190 tūkstošu eiro zaudējumus. Uzņēmums nodarbināja 97 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 676 tūkstoši eiro.
2018. gadā par SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi" patiesā labuma guvēju kļuva uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre. 2018. gadā uzņēmums strādāja ar 5,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 1,6% mazāk nekā gadu iepriekš.
Kā redzams grafikā, 2019. gadā SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi" apgrozījums bija 5,38 miljoni eiro. 2020. gadā apgrozījums samazinājās līdz 4,51 miljonam eiro, bet 2021. gadā palielinājās līdz 5,1 miljonam eiro. 2019. gadā uzņēmums vēl guva 36,14 tūkstošu eiro peļņu, bet kopš 2020. gada strādā ar zaudējumiem. 2020. gadā tie bija 377,58 tūkstoši eiro, bet pērn – 147,93 tūkstoši eiro.
Uzņēmums dibināta 1991. gadā un tā pamatkapitāls ir 35,57 tūkstoši eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Guntars Kļavinskis, tās locekļi – Aigars Stankēvičs un Edgars Čeporjus.
2017. gadā laikraksta “Latvijas Avīze” izdevējai AS “Lauku avīze” tika mainīts nosaukums – tagad to sauc AS “Latvijas mediji”. No laikraksta “Lauku Avīze” aizgūtais nosaukums kalpojis izdevniecībai gandrīz 30 gadus.
2019. gadā AS "Latvijas mediji" apgrozīja 4,12 miljonus eiro, gadu noslēdzot ar 323,24 tūkstošu eiro zaudējumiem. Ar zaudējumiem izdevējs strādā kopš 2015. gada.
Kā redzams grafikā, AS "Latvijas mediji" 2020. gadā strādāja ar 3,99 miljonu eiro apgrozījumu un atgriezās pie peļņas – 172,6 tūkstošiem eiro. 2021. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,06 miljoni eiro, bet peļņa bija 218,9 tūkstoši eiro.
2021. gadā tika veikta AS "Latvijas mediji" reorganizācija, atdalot daļu no uzņēmuma un izveidojot SIA "Dzirnavu nams". Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,068 miljoni eiro.
Medijiem šobrīd ir divi izaicinājumi – finansiālais un informatīvais
Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra projektu vadītāja:
"Balstoties uz Mediju studiju centra pēdējo izdoto apkopojumu "Baltic Media Health Check 2020-2021" un sarunām ar mediju ekspertiem, var secināt, ka patlaban medijiem ir divi galvenie izaicinājumi – finansiālais un informatīvais.
Mediju vide Latvijā joprojām ir ļoti dažāda. Tajā darbojas gan sabiedriskie un komerciālie, gan nacionālie un reģionālie, gan elektroniskie un drukātie mediji ar atšķirīgām auditorijām un finanšu iespējām. Jau Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, kas dramatiski iedragāja reklāmas tirgu, medijiem bija milzīgs izaicinājums, no kuras ne visi ir pietiekami atguvušies. Nu pie durvīm ir jauna ekonomiskā krīze. Pagaidām vēl nav skaidrs, kā ekonomiskā situācija ietekmēs medijus tādās pozīcijās kā drukas, pasta piegāžu un apraižu izmaksas, kā arī praktiskos jautājumos kā gaisma un apkure redakcijās. Taču ir skaidrs, ka izmaksas augs un ietekmēs ne tikai pārziemošanu, bet arī nākotnes attīstību. Pagaidām vēl nav zināms, vai un kādas būs atbalsta iespējas no Mediju atbalsta fonda, kas palīdzēja medijiem arī pandēmijas laikā.
Tikpat nozīmīgi ir informatīvie izaicinājumi. Medijiem ir ļoti būtiski apzināties savu auditoriju, tās vajadzības un vērtības. Latvijas mediju vides izaicinājums ir tas, ka daļa no tiem strādā ne vien no reklāmas un abonēšanas maksas ienākumiem, bet arī citiem finansējuma avotiem. Līdz ar to šiem medijiem ir jāatrod līdzsvars ne vien starp auditorijas vajadzībām un savām vērtībām, bet arī ar šo "avotu" vēlmēm. Vēl, runājot par informatīvajiem izaicinājumiem, nevar nepieminēt krievvalodīgo auditoriju un informatīvo telpu, kas ir atbrīvojusies līdz ar Krievijas kanālu bloķēšanu. Tur ir vēl diezgan neapzināts gan informācijas, gan reklāmas tirgus.
Mediju eksperti mūsu pēdējām "Baltic Media Health Check", kas pagāja pandēmijas krīzes zīmē, deva nosaukumu – "Bouncing back: recovery and way forward", secinot, ka mūsu mediji kopumā ir spējīgi pārkārtoties un izdzīvot. Netika novērota mediju slēgšana. Tā vietā redakcijas optimizēja savus resursus, koriģēja iznākšanas biežumu, pārskatīja savas darbības stratēģijas un centās ieviest jaunus produktus. Turpinās arī digitālā transformācija, kad mediji pārceļas tiešsaistē. Taču labumu no tā patlaban gūst tie, kuri jau laikus ir ieguldījuši digitālajos risinājumos. Piemēram, pētījumi rāda, ka pieaug maksas satura lietotāju skaits. Aizvien lielāku lomu sāk spēlēt mākslīgais intelekts un citi digitālie risinājumu. Tāpēc medijiem ir, kur augt un attīstieties, un mūsu mediji ir pierādījuši, ka to spēj. Vienlaikus nevienā mirklī nav brīža, kad varētu atslābt – nemitīgi ir jādomā par darbības stratēģijas pārskatīšanu un jaunu produktu piedāvāšanu."
