Alus ražotāju tops un 25. nedēļas biznesa ziņu tops
Vēstule #
111
23/6/2023
Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:
Sveiciens!
Šonedēļ par alu. Par ko gan citu? Tas gan tikai Finday.lv iknedēļas nozares apkopojumā. Ziņu sadaļā interesantākie jaunumi šoreiz ir no kaimiņvalstīm. Proti, Lietuva cīņā ar smēķēšanas ierobežošanu aizliegs karsējamās tabakas produktus, bet ierosinājums tabakas produktus tirgot tikai aptiekās vēl tiks apspriests. Savukārt Igaunijas ekonomiku ietekmē notikumiSkandināvijā – Zviedrijas kronas vērtība pret eiro ir nokritusi rekordzemu un Skandināvijā nav vēja, kas ietekmē elektrības cenu. Par šo visu plašāk Finday.lv iknedēļas jaunumu vēstulē. Paldies, ka lasi! Un iesaki arī citiem!
Priecīgus svētkus Finday.lv komandas vārdā novēl, Ieva Treija
Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir saņēmis vairāk nekā 928 miljonu eiro Eiropas Savienības finansējuma. Kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu projekta finansējums pārsniegs 1,1 miljardu eiro .
Top 10 biznesa ziņas Latvijā
Komercbanku izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. No šīs summas nepilni deviņi miljardi eiro ir uzņēmumiem, bet seši miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.
Latvijas Banka ir samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023. gadam no 10% līdz 8,5% un paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0,5% līdz 1,2%. Latvijas Bankas ekonomisti lēš, ka inflācija 2024. gadā būs 2,4%, bet 2025. gadā – 3%.
Vjetnamas policija ir aizturējusi Latvijas kompānijas "Sun Finance Group" pārstāvi Aigaru Plivču par naudas aizdošanu uz milzīgiem procentiem."Digital Credit Company", "Fincap VN Company" un "Sofi Solutions Company" darbojas kā lombardi un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzēji un ar tīmekļa vietņu "tamo.vn" un "findo.vn" starpniecību piedāvājuši aizdevumus ar zemāko likmi 401,5% un augstāko – 1379,7% gadā.
Igaunijā jau vairākus mēnešus nav mainījusies degvielas cena, ko eksperti skaidro ar stabilu tās cenu globālajā tirgū, taču ilgi šādu situāciju nesola. Savukārt elektrības cenas ir augstas pat neskatoties uz to, ka pirms plānotā termiņa ir pabeigts Igaunijas un Somijas "Estlink 2" kabeļa remonts. Eksperti teic, ka elektrības cenas ietekmē arī fakts, ka Skandināvijā laiks nav tik vējains kā ierasts šajā laikā.
Divi uzņēmumi, kas ražo gaļu laboratorijā, ir saņēmuši atļauju tirgot savu produkcju ASV. Gan "Upside Foods", gan "Good Meat" ražo vistas gaļu no proteīna.
Pārskats par nozari
Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati liecina, ka alus darītavu skaits Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis vairākas reizes. 2011. gadā Latvijā bija 19 alus ražotāji arspeciālo licenci, bet2021. gadā bija jau 68 alus darītavas. "Valmiermuižas" alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis intervijā aģentūrai LETA teicis: "Pozitīvi ir tas, ka mazajās alus darītavās pēdējo 10 gadu laikā brūvētā alus apjoms ir audzis par 17% – ja 2011. gadā tie bija 16 miljoni litru, tad 2021. gadā tie jau bija 19 miljoni litru."
Taču kopumā alus ražošanas apjomi Latvijā samazinās. Pēdējo 10gadu laikā alus ražošanas apjoms ir samazinājies uz pusi, liecina VID dati. 2011. gadā Latvijā tika saražoti 15,3 miljonidekalitru alus, tad pērn vien 7,72 miljonidekalitru alus. Alus darītāji to skaidro ar alum nelabvēlīgo akcīzes nodokļu politiku un ražošanas pārcelšanu uz kaimiņvalstīm. "Iemesls ir zināms, jo divi lielie Latvijas ražotāji alus ražošanu ir pārcēluši uz Lietuvu vai Igauniju, turpina alu pārdot Latvijā ar poētiskiem nosaukumiem, bet brūvē tur, kur lētāk. Tas ir jautājums politikas plānotājiem – kā tas var būt, ka nozare ar ļoti senām tradīcijām, speciālistiem, iekārtām, uzņēmumiem, investoriem 10 gadu laikā ir samazinājusies uz pusi un savu ražošanu pārcēlusi, kur alu ražot ir lētāk. Mani kā Latvijas patriotu satrauc, ka Latvija zaudē konkurences cīņā Lietuvai un Igaunijai. Satrauc tas, ka šobrīd jau daudz vairāk nekā puse jeb 67,45% Latvijā pārdotā alus tiek importēts," norāda A. Ruņģis.
2022. gadā Latvijā tika saražoti 87,28 miljoni litru alus, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2021. gadā. Pērn Latvijā tika ievesti 104,6 miljoni litru alus, un tas ir par 18% vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā saražoti 23,11 miljoni litru alus, kas ir par 21,6% mazāk nekā 2022. gada četros mēnešos. Četros mēnešos Latvijā ievesti 29,67 miljoni litru alus, un tas ir par 12,1% vairāk nekā šajā periodā pirms gada.
Šobrīd aktuāla tendence ir bezalkoholiskais alus. "Domāju, ka šis alus segments daudzus gadus nav bijis pietiekami novērtēts un šobrīd piedzīvo savu uzplaukumu. Bezalkoholiskais alus cienītājiem sniedz iespēju baudīt alu, neierobežojot savas ikdienas aktualitātes. Bez tam bezalkoholiskā alus popularitāti vairo arī veselīga dzīvesveida atbalstītāju skaita pieaugums Latvijā. Šī kategorija kļūs arvien populārāka," uzskata Latvijas Alus Darītāju Savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.
