SveicinÄti!
No vienas puses, atgÄdinÄt, ka noteikti jÄpiedalÄs vÄlÄÅ”anÄs, Ŕķiet lieki, jo tik daudz par to runÄ. No otras puses ā iespÄjams, visos burbuļos tÄ nemaz nav. TÄpÄc āFinday.lvā komanda atgÄdina, ka Å”onedÄļ ir āpaÅ”valdÄ«bu vÄlÄÅ”anasā. Tas ir labÄkais veids, kÄ paust savu nostÄju un attieksmi. Protams, reizÄm Ŕķiet, ka viena individuÄla balss neko neizŔķir, jo visur figurÄ kopÄjais nobalsojuÅ”o skaits, kas parasti ir daudzi tÅ«kstoÅ”i. Ja vien tÄ nav neliela apdzÄ«vota vieta. Bet, ja paskatÄs āpagÄjuÅ”Äs Saeimas vÄlÄÅ”anu rezultÄtusā, tad, piemÄram, Latgales reÄ£ionÄ tikai 167 balsis izŔķīra to, kura partija bÅ«s pÄrvarÄjusi 5% slieksni, attiecÄ«gi stiprinot vienas vai otras partijas izredzes iekļūŔanai SaeimÄ un palÄ«dzot noteikt, kurÅ” deputÄts nÄkamos Äetrus gadus sÄdÄs Saeimas krÄslÄ. TÄpÄc var bÅ«t situÄcija, ka tieÅ”Äm katrai balsij ir nozÄ«me.
Te jÄpiebilst arÄ«, ka balsotÄju kopumÄ kļūst mazÄk - sÄkam piedzÄ«vot jaundzimuÅ”o skaita samazinÄÅ”anÄs sekas. 2025. gada sÄkumÄ LatvijÄ dzÄ«voja 1,857 miljoni cilvÄku. SalÄ«dzinot ar 2024. gadu, āiedzÄ«votÄju skaits ir samazinÄjies par 1,0%ā jeb 18,4 tÅ«kstoÅ”iem.
TurklÄt Å”onedÄļ vÄl kÄda nepatÄ«kama ziÅa Latvijas galvaspilsÄtai RÄ«gai. Proti, Lietuvas galvaspilsÄta āViļÅa oficiÄli kļuvusi par lielÄko pilsÄtu BaltijÄā, apsteidzot RÄ«gu, kuras iedzÄ«votÄju skaits sarucis lÄ«dz 591,9 tÅ«kstoÅ”iem. TikmÄr Lietuvas Valsts datu aÄ£entÅ«ra ziÅo, ka ViļÅÄ dzÄ«vo jau 607,7 tÅ«kstoÅ”i cilvÄku, kas ir vairÄk nekÄ 5000 iedzÄ«votÄju pieaugums gada laikÄ.
VÄl viena piebilde pirms Ä·eramies klÄt iknedÄļas ziÅu plÅ«smai. PagÄjuÅ”ajÄ āFinday.lvā jaunumu vÄstulÄ publicÄjÄm apkopojumu par vidÄjo bruto darba samaksu Baltijas valstÄ«s. PÄc tam saÅÄmÄm komentÄrus, ka tas nav objektÄ«vs rÄdÄ«tÄjs. MÄs Å”o tÄmu turpinÄsim kÄdÄ no turpmÄkajÄm jaunumu vÄstulÄm, jo lÅ«dzÄm padomu ekspertiem palÄ«dzÄt izvÄrtÄt, kas tad bÅ«tu objektÄ«vi rÄdÄ«tÄji un kas nÄ. Paldies par atgriezenisko saiti ā mÄs to dzirdam un Åemam vÄrÄ.
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
š° Nodokļu ieÅÄmumos Å”ogad pirmajos Äetros mÄneÅ”os iekasÄti 4,83 miljardi eiro, kas ir āpar 0,6% vairÄk, nekÄ plÄnotsā. Vienlaikus nodokļu ieÅÄmumi pirmajos Äetros mÄneÅ”os bija par 6,3% lielÄki nekÄ 2024. gada attiecÄ«gajÄ periodÄ.
ā
NEDÄÄ»AS EKRÄNÅ ÄVIÅ Å
UzÅÄmuma ā"Tesla" akciju vÄrtÄ«ba ceturtdien tirgus slÄgÅ”anas brÄ«dÄ« samazinÄjÄsā par aptuveni 14,2%, kas uzÅÄmuma vÄrtÄ«bu samazinÄja par apmÄram 152 miljardiem dolÄru. Iemesls ā publisks konflikts sociÄlajos tÄ«klos starp "Tesla" vadÄ«tÄju ÄŖlonu Masku (Elon Musk) un ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump). BijuÅ”ie sabiedrotie apmainÄ«jÄs ar savstarpÄjÄm laipnÄ«bÄm:
Kontekstam ā "Dragon" kosmosa kuÄ£is iek izmantots, lai nogÄdÄtu cilvÄkus un kravas uz Starptautisko kosmosa staciju. VÄlÄk ÄŖ. Masks, Ŕķiet, nomierinÄjÄs, jaunÄ ierakstÄ piebilstot: "Labi, mÄs neizÅemsim "Dragon" no ekspluatÄcijas."
ā
NEDÄÄ»AS MI ZIÅ A ā sadarbÄ«bÄ ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti OzoliÅu
š¹ "Microsoft" paziÅojis, ka "Bing" lietotnÄ ievieÅ” jaunu rÄ«ku ar nosaukumu "Bing Video Creator". Tas ļauj Ä£enerÄt video no teksta, izmantojot "OpenAI" izstrÄdÄto "Sora" modeli. LÄ«dz Å”im "Sora" video Ä£enerators bija pieejams tikai maksas lietotÄjiem, taÄu "Bing" integrÄcija ir pirmÄ iespÄja Å”o tehnoloÄ£iju izmantot bez maksas. āVisi lietotÄji ar "Microsoft" kontu var izveidot lÄ«dz 10 video klipiem bez maksasā. Katrs nÄkamais video maksÄ 100 "Microsoft Rewards" punktus, kurus var nopelnÄ«t, izmantojot "Bing" meklÄtÄju vai iepÄrkoties "Microsoft Store". PaÅ”laik video Ä£enerÄÅ”ana notiek vertikÄlÄ 9:16 formÄtÄ un aizÅem vairÄkas stundas, taÄu drÄ«zumÄ tiks pievienots arÄ« horizontÄlais formÄts. Video garums ā lÄ«dz 5 sekundÄm ā Å”obrÄ«d nav mainÄms.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
š OficiÄlÄ "Toyota" un "Lexus" automaŔīnu ražotÄju pÄrstÄvja LatvijÄ SIA "Amserv Motors" apgrozÄ«jums 2024. gadÄ bija 71,85 miljoni eiro, kas gan ir par 6,1% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. āSamazinÄjusies arÄ« uzÅÄmuma peļÅaā, tai sarÅ«kot lÄ«dz 2,03 miljoniem eiro.
šØ VÄja turbÄ«nu apkopes un diagnostikas robotu ražoÅ”anas un servisa pakalpojumu sniedzÄjs "Aerones" ir piesaistÄ«jis 62 miljonu dolÄru investÄ«ciju. FinansÄjums tiks izmantots uzÅÄmuma tirgus mÄrogoÅ”anai, pÄtniecÄ«bai un attÄ«stÄ«bai mÄkslÄ«gÄ intelekta un robotikas jomÄ, ražoÅ”anas mÄrogoÅ”anai un āprognozÄjoÅ”Äs apkopes uzlaboÅ”anai vÄja enerÄ£Ätikas industrijÄā.
š SavukÄrt automaŔīnu iznomÄtÄja "Sixt" franŔīzes LatvijÄ pÄrstÄvja SIA "Transporent" apgrozÄ«jums pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ bija 29,65 miljoni eiro, kas ir āpar 4,4% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”ā. UzÅÄmuma peļÅa samazinÄjÄs par 18,2% ā lÄ«dz teju 815 tÅ«kstoÅ”iem eiro.
š§Ŗ SIA "E. Gulbja laboratorija" pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ strÄdÄja ar 43,54 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 10,5% vairÄk nekÄ 2023. gadÄ. MedicÄ«nisko pakalpojumu, laboratorijas analīžu veikÅ”anas uzÅÄmuma āpeļÅa pieauga 2,6 reizes un bija 5,55 miljoni eiroā.
ā±ļø SIA "Tez Tour" apgrozÄ«jums 2024. gadÄ bija 37,92 miljoni eiro, kas ir par 3,87% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ. SavukÄt āpeļÅa palielinÄjÄs lÄ«dz 3,41 miljoniem eiroā. SIA "Impro ceļojumi" 2024. gadÄ strÄdÄja ar 15% pieaugumu, apgrozÄ«jumam sasniedzot 19,85 miljonus eiro. UzÅÄmuma āpeļÅa bija 952,89 tÅ«kstoÅ”i eiroā pÄc nodokļu nomaksas.
š AS "Cesvaines piens" pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ strÄdÄja ar 23,93 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 2,3% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. āPiena pÄrstrÄdes uzÅÄmuma peļÅa samazinÄjÄs vairÄkkÄrt āun bija 13,2 tÅ«kstoÅ”i eiro.
š° "RÄ«gas Å«dens" pirmajÄ publiskÄ Eiropas zaļo obligÄciju piedÄvÄjumÄ ir piesaistÄ«jis 20 miljonus eiro. InstitucionÄlo un privÄto investoru pieprasÄ«jums pÄc Eiropas zaļajÄm obligÄcijÄm sasniedza 45,5 miljonus eiro, ākas ir 228% no sÄkotnÄjÄ emisijas mÄrÄ·aā.
š No trim Baltijas valstÄ«m āLatvijas ekonomikai Å”ogad gaidÄma vÄjÄkÄ izaugsmeā, tai palielinoties vien par 1,1%. Å Ädu prognozi savÄ jaunÄkajÄ ziÅojumÄ izteikusi EkonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcija (OECD).
š LatvijÄ Å”ogad pirmajos piecos mÄneÅ”os reÄ£istrÄti 4359 jauni uzÅÄmumi, kas ir āpar 8,2% vairÄk nekÄ 2024. gada attiecÄ«gajÄ periodÄā. Tostarp maijÄ reÄ£istrÄti 843 jauni uzÅÄmumi.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
šØ 2023. gadÄ ieslodzÄ«to skaits IgaunijÄ pirmo reizi bija mazÄks par 2000 un turpina sarukt apmÄram par 100 notiesÄtajiem gadÄ. Igaunijas Tieslietu ministrijas sagatavotais lÄ«guma projekts par ācietuma telpu iznomÄÅ”anu Zviedrijaiā paredz samazinÄt izmaksu slogu, ko rada nepietiekami izmantotÄs Igaunijas cietumu Äkas, vai pat gÅ«t no tÄm ienÄkumus. SaskaÅÄ ar projektu no Zviedrijas uz Igauniju tiktu pÄrvietoti 600 ieslodzÄ«to. TaÄu Igaunijai ir jÄbÅ«t gatavai pieÅemt darbÄ vismaz 250 jaunus profesionÄļus Tartu cietumÄ. TurklÄt viÅiem bÅ«s nepiecieÅ”ama apmÄcÄ«ba, lai tie spÄtu komunicÄt ar ieslodzÄ«tajiem, kuri runÄ citÄ valodÄ un nÄk no atŔķirÄ«gas vides. TikmÄr Zviedrijas valdÄ«ba plÄno ieviest stingrÄkus un ilgÄkus sodus, tÄpÄc maz ticams, ka ieslodzÄ«to skaits tur tuvÄkajÄ laikÄ samazinÄsies.
š Lietuva ir āiebildusi Eiropas Komisijas priekÅ”likumamā, kas paredz ikgadÄju tehnisko apskati automaŔīnÄm, kas vecÄkas par 10 gadiem. Satiksmes ministrs JevgeÅijs Sabutis (Eugenijus Sabutis) sacÄ«ja, ka aptuveni 80% transportlÄ«dzekļu LietuvÄ ir vecÄki par 10 gadiem, kas nozÄ«mÄ, ka ierosinÄtais noteikums ietekmÄtu aptuveni 1,5 miljonus autovadÄ«tÄju.
š§ Igaunijas valdÄ«ba novirzÄ«s 200 miljonus eiro no neizmantotajiem Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzekļiem aizsardzÄ«bas spÄju attÄ«stÄ«bÄ. LielÄkÄ daļa tiks āatvÄlÄta ceļu un dzelzceļa bÅ«vniecÄ«baiā.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
š« ApvienotÄ Karaliste investÄs 1,5 miljardus mÄrciÅu āseÅ”u munÄ«cijas un sprÄgstvielu ražotÅu bÅ«vniecÄ«bÄā, lai "veiksmÄ«gÄk atturÄtu pretiniekus". TÄ ir daļa no ilgi gaidÄ«tÄ stratÄÄ£iskÄ aizsardzÄ«bas pÄrskata.
š NarÄndra Modi (Narendra Modi) vadÄ«tÄ Indijas valdÄ«ba drÄ«zumÄ sÄks pieÅemt pieteikumus āelektrotransportlÄ«dzekļu atbalsta programmÄā. To izziÅoja 2024. gada martÄ. Programma paredz muitas nodokļa samazinÄÅ”anu lÄ«dz 15% jebkurai importÄtajai elektroautomaŔīnai, kuras cena ir, sÄkot no 35 tÅ«kstoÅ”iem ASV dolÄru, ja ražotÄjs investÄ vismaz 41,5 miljardus rÅ«piju (aptuveni 500 miljonus ASV dolÄru), lai trÄ«s gadu laikÄ izveidotu rÅ«pnÄ«cu IndijÄ. Å ÄdÄ režīmÄ gadÄ drÄ«kstÄs importÄt lÄ«dz 8000 automaŔīnu.
š·āāļø Lai gan kopumÄ Amerikas darba tirgus joprojÄm ir salÄ«dzinoÅ”i stabils ā bezdarba lÄ«menis ir 4,2% ā 2025. gada absolventus sagaida sarežģīts uzdevums, cenÅ”oties iekļūt darba tirgÅ«. SaskaÅÄ ar ASV Darba statistikas biroja datiem jaunieÅ”iem vecumÄ no 20 lÄ«dz 24 gadiem ābezdarba lÄ«menis ir gandrÄ«z divreiz augstÄks par valsts vidÄjoā ā 8,2%. SituÄcija ir Ä«paÅ”i satraucoÅ”a jauniem vÄ«rieÅ”iem ā 9,6% no viÅiem ir bez darba, salÄ«dzinot ar 6,7% pirms gada.
šæ UzÅÄmums ā"Walt Disney" atlaiž vairÄkus simtus darbiniekuā savÄs filmu un televÄ«zijas struktÅ«rvienÄ«bÄs. Tas liecina, ka izklaides industrijas lejupslÄ«de vÄl nav beigusies. Darbinieku skaita samazinÄÅ”ana Å”oreiz skar mÄrketinga, sabiedrisko attiecÄ«bu, aktieru atlases un satura izstrÄdes nodaļas, kÄ arÄ« korporatÄ«vÄs finanÅ”u operÄcijas. Holivuda jau vairÄkus gadus darbojas izmaksu samazinÄÅ”anas režīmÄ. Studijas veido mazÄk filmu, lai palielinÄtu rentabilitÄti, Ä«paÅ”i Åemot vÄrÄ to, ka kinoteÄtru apmeklÄjums joprojÄm ir zem pirmspandÄmijas lÄ«meÅa. TikmÄr patÄrÄtÄji masveidÄ atsakÄs no kabeļtelevÄ«zijas, dodot priekÅ”roku straumÄÅ”anas pakalpojumiem, kas samazina reklÄmas un izplatÄ«Å”anas ieÅÄmumus tradicionÄlo kanÄlu operatoriem.
šŖ« UzÅÄmums "Constellation Energy Corp." ir piekritis no kÄda Ilinoisas Å”tata atomelektrostacijas pÄrdot elektroenerÄ£iju uzÅÄmumam "Meta Platforms Inc.". "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" mÄtesuzÅÄmums ir noslÄdzis 20 gadu lÄ«gumu par 1121 megavata iegÄdi no 2027. gada vidus. "Constellation Energy Corp." ir lielÄkais atomelektrostaciju operators ASV. ā"Meta" kopÄjais elektroenerÄ£ijas patÄriÅÅ” no 2019. lÄ«dz 2023. gadam ir gandrÄ«z trÄ«skÄrÅ”ojiesā. Tas saistÄ«ts ar papildu elektronerÄ£ijas nepiecieÅ”amÄ«bu datu centru un mÄkslÄ«gÄ intelekta darbinÄÅ”anai.
šø ASV tehnoloÄ£iju magnÄts Bils Geitss (Bill Gates) ir āapÅÄmies novirzÄ«t lielÄko daļu no savas 200 miljardu dolÄru vÄrtÄs bagÄtÄ«basā veselÄ«bas aprÅ«pes un izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«Å”anai ÄfrikÄ.
š° GlobÄlÄ bagÄtÄ«ba pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ strauji pieauga, un āmiljonÄru skaits visÄ pasaulÄā sasniedza rekordu ā 23,4 miljonus. IT pakalpojumu un konsultÄciju uzÅÄmuma "Capgemini" ikgadÄjais Pasaules bagÄtÄ«bas ziÅojums liecina, ka cilvÄku skaits ar vismaz 1 miljonu ASV dolÄru ieguldÄmos aktÄ«vos 2024. gadÄ pieauga par 2,6 %. ASV vien sarakstam pievienoja 562 tÅ«kstoÅ”i jaunu miljonÄru, kas ir par 7,6% vairÄk nekÄ iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ.
šā "McDonaldās Holdings Co. Japan" maijÄ piedzÄ«voja strauju apgrozÄ«juma pieaugumuā, ko veicinÄja "Happy Meal" rotaļlietas, kas bija saistÄ«tas ar diviem pasaules mÄroga fenomeniem ā "Minecraft" filmu un iemīļoto tÄlu "Chiikawa". PÄrdoÅ”anas apjoms pieauga par 14,7% salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekÅ”Äjo gadu. Un tas ir lielÄkais kÄpums vienÄ mÄnesÄ« kopÅ” 2022. gada decembra. PalÄ«dzÄja arÄ« citi faktori, piemÄram, dzÄrienu palielinÄÅ”anas kampaÅa.
š Eiropas CentrÄlÄ banka ir pazeminÄjusi procentu likmes vÄl par 0,25 procentpunktiem. NoguldÄ«jumu iespÄjas uz nakti likme tiks samazinÄta lÄ«dz 2%. Galveno refinansÄÅ”anas operÄciju likme pazeminÄta lÄ«dz 2,15% un aizdevumu iespÄjas uz nakti likme ā lÄ«dz 2,4%. āJaunÄs likmes stÄsies spÄkÄ 11. jÅ«nijÄā.
š¤ ASV prezidents D. Tramps un Ķīnas prezidents Sji DzjiÅpins (Xi Jinping) ir āvienojuÅ”ies turpinÄt sarunasā par tirdzniecÄ«bu, kuru mÄrÄ·is ir atrisinÄt domstarpÄ«bas par tarifiem un retzemju minerÄlu piegÄdÄm. TÄs Å”obrÄ«d uztur spriedzi pasaules divu lielÄko ekonomiku starpÄ.
