Sveiciens!
Ironiski, bet nozares uzņēmumi, kas veido tēlu citiem uzņēmumiem, publiski par sevi runā maz. Šonedēļ apskatījām sabiedrisko attiecību aģentūras. Tik pat maz informācijas mūsu pieredzē ir bijis vien par apsardzes uzņēmumiem. Nāk prātā teiciens par kurpnieku bez kurpēm. Taču ko gan tur pārmest? Tāds ir aģentūru darbs – stāstīt par saviem klientiem. Un darba acīmredzot ir daudz. Par to liecina kaut vai tas, ka šogad Baltijas komunikācijas profesionāļu konkursā "Mi:t&Links" tika pieteikts vairāk nekā 200 darbu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn. Astoņpadsmit konkursa kategorijās darbus iesniedza gan uzņēmumi un valsts un nevalstiskā sektora institūcijas, gan aģentūras, kā arī individuāli speciālisti. "Mi:t&Links 2022" galveno balvu ieguva komunikācijas aģentūra "Deep White", kas atzīta par Latvijā un Baltijā labāko aģentūru šogad.
Pavasarīgu nedēļas nogali vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%. Savukārt inflācijas prognoze visam gadam ir palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.
Mārketinga un sabiedrisko attiecību aģentūra vairāk pazīstama ar nosaukumu “MM&A | Hill + Knowlton Strategies”. Starptautiskā sabiedrisko attiecību aģentūru “Hill+Knowlton Strategies” grupa 2015. gadā pārtrauca darbu Baltijas valstīs ar grupai pilnībā piederošiem uzņēmumiem. Tomēr tā saglabāja savu klātbūtni reģionā, slēdzot pārstāvniecības līgumus ar citām aģentūrām. Latvijas gadījumā – ar SIA “Mežgaile, Māliņa un Austriņš”. Šajā gadā arī ir dibināta minētā aģentūra.
Kā redzams grafikā, aģentūras apgrozījums pa gadiem "lēkā". 2018. gadā uzņēmums apgrozīja 1,52 miljonus eiro, 2019. gadā 1,99 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 1,64 miljonus eiro. Vienlaikus peļņa šo trīs gadu laikā ir augusi no 162,52 tūkstošiem eiro līdz 220,84 tūkstošiem eiro. Interesanti, kādi būs 2021. gada finanšu rezultāti?
Sabiedrisko attiecību aģentūra "Komunikācijas aģentūra" ir dibināta 2001. gadā. Kopš 2004. gada tā ietilpst pasaules lielākajā neatkarīgo sabiedrisko attiecību tīklā "Edelman".
Kā redzams grafikā, 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,5 miljoni eiro. 2019. gadā apgrozījums pakāpās līdz 1,96 miljoniem eiro, bet 2020. gadā atgriezās pie 1,53 miljoniem eiro. 2021. gadā ir piedzīvots pamatīgs apgrozījuma izrāviens, sasniedzot 2,35 miljonus eiro. Pēdējos gados nevienai aģentūrai nav izdevies pārsniegt divu miljonu apgrozījuma slieksni. Izskatās, ka lielāko aģentūru sarakstā pēc apgrozījuma 2021. gada rezultātiem ir iespējama rokāde.
Savukārt "Komunikācijas aģentūras" peļņa ir samazinājusies no 203,57 tūkstošiem eiro 2018. gadā līdz 137,43 tūkstošiem eiro 2020. gadā. Līdzīgi kā apgrozījums, arī peļņa 2021. gadā ir ievērojami palielinājusies – līdz 484,96 tūkstošiem eiro.
"Dienas Bizness" izdevumā "Top500" "Komunikācijas aģentūras" vadītāja Ieva Stūre norāda, ka pandēmijas laikā sabiedrisko attiecību pakalpojumi bija pieprasīti. Veselības krīzi vairāk izjuta tās aģentūras, kas strādāja ar tūrisma, viesmīlības un izklaides nozares uzņēmumiem, kā arī aģentūras, kuru pakalpojumu grozā lielu daļu veidoja klātienes pasākumi.
SIA “Vīlands Associates” sākotnēji darbojās ar zīmolu “VA Communications”. 2017. gadā SIA “Vīlands Associates” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands kopā ar Vladlenu Kovaļevu nodibināja valdības attiecību un interešu pārstāvniecības uzņēmums “VA Government”, kas darbojās ar to pašu juridisko nosaukumu. Tas saviem klientiem sniedz “konsultācijas ar likumdošanas un regulatīvo vidi saistītos jautājumos, tajā skaitā attiecībās ar valdību un pašvaldībām, politikas analīzi un problēmjautājumu monitoringu, kā arī politisko izpēti”.
Stratēģiskās komunikācijas aģentūra “VA Communications” un interešu pārstāvības birojs “VA Government” 2022. gadā pievienojās “Rud Pedersen Group”, kļūstot par tā pārstāvi Latvijā. “Rud Pedersen Group” ir straujāk augošā Ziemeļvalstu stratēģiskās komunikācijas un interešu pārstāvības grupa Eiropā. "Ņemot vērā mūsu spēcīgo Ziemeļvalstu mantojumu, paplašināšanās Baltijas valstīs ir loģisks solis, un mēs esam priecīgi, ka tagad varam darboties visās trīs valstīs," norāda "Rud Pedersen Group" izpilddirektors un prezidents Mortens Ruds Pedersens.
Kā redzams grafikā, 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,44 miljoni eiro, 2019. gadā tas pakāpās līdz 1,86 miljoniem eiro, bet 2020. gadā samazinājās līdz 1,48 miljoniem eiro. 2021. gadā aģentūras apgrozījums atkal palielinājās un sasniedza 1,56 miljonus eiro. Attiecīgi līdzīgi ir mainījusies peļņa: 83,18 tūkstoši eiro (2018. gads), 141,25 tūkstoši eiro (2019. gads), 79,37 tūkstoši eiro (2020. gads). Taču 2021. gadā peļņa ir palielinājusies līdz 152,94 tūkstošiem eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš.
Pandēmija un karš apliecina komunikācijas nozīmi krīzes apstākļos.
Kristīne Tjarve
Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja un uzņēmuma "C Smart" vadītāja:
"Pandēmija sabiedrisko attiecību speciālistiem iemācīja, cik svarīga ir ne vien krīzes komunikācija, bet arī komunikācija krīzes apstākļos. Tā iet rokrokā ar komunikāciju digitālajā vidē un skar arī to, ko organizācijas darbinieki runā sociālajos tīklos. Uzņēmums nevar izsekot visiem kanāliem, kur par to var parādīties informācija. Tāpēc var gadīties, ka tam piezvana no "Bez Tabu" un tikai tajā brīdī viņš uzzina, par ko darbinieks ir izteicies. Protams, domas par to, kā zīmols izskatīsies publiski, rada spriedzi. To var kontrolēt ar iekšējās kārtības notiekumiem, bet darbinieki bieži vien neapzinās, ko ar sevis pateikto var nodarīt zīmolam.
Es komunikācijas nozarē esmu jau 18 gadus un novērtēju tradicionālos medijus. Taču redzu, ka topošajiem profesionāļiem ir cits skatījums. Piemēram, ja es lekcijās aicinu viņus sagatavot sabiedrisko attiecību kampaņu, tā noteikti būs sociālajos medijos. Šobrīd nozarē ir liels izaicinājums atrast līdzsvaru starp kanāliem un nepazaudēt saikni ar tradicionālajiem medijiem. Neviens kanāls nevar eksistēt viens pats, vienmēr ir jāpatur prātā jautājums par mērķauditoroju.
Vēl viens nozares izaicināmus ir tas, ka sabiedriskās attiecības vairs nevar iztikt bez papildu finansējuma. Agrāk uzskatīja, ka tiek algots sabiedrisko attiecību speciālists un viņa pienākumos ir nodrošināt publicitāti. Tagad rodas izpratne, ka nepieciešams arī papildu finansējums, ne tikai speciālista alga. Piemēram, sociālajos tīklos bez ierakstu reklamēšanas var sasniegt tikai ļoti ierobežotu auditoriju. Nesen lasīju vienu pētījumu, kas parādīja, ka no 100 zīmola sekotājiem algoritms šo ierakstu mēdz parādīt tikai pieciem cilvēkiem. Līdz ar to ar bezmaksas saturu vien auditoriju ir grūti aptvert. Īpaši sarežģīti tas ir nevalstiskajām organizācijām vai valsts iestādēm, kam tam gluži vienkārši nav budžeta. Tāpēc ne velti runā par integrēto komunikāciju."
