Sveiciens svētku priekšvakarā!
Šajā nedēļā gribējām apskatīt kādu nozari, kas gan mums pašiem, gan lasītājiem atnestu svētku sajūtu. Nolēmām, ka tie varētu būt saldumi, tāpēc ceram, ka šīs nedēļas jaunumu vēstule mums tāda salda arī ir sanākusi.
Līderis saldumu kategorijā ir uzņēmums ar Norvēģijas saknēm "Orkla Latvija". No vienas puses, ir drusku skumīgi, ka tas ir pārņēmis savā pārziņā daudzus līdz šim neatkarīgus un labi zināmus Latvijas zīmolus. No otras puses, tas ir investējis un turpina ieguldīt jaunās ražotnēs Latvijā, kas ilgtermiņā nodrošinās būtisku pieaugumu vietējai ekonomikai. Un uzņēmums arī rūpējas par savu kā atbildīga uzņēmuma reputāciju, piemēram, atsakoties no sprostos dētu olu izmantošanas razošanā un samazinot cukura daudzumu sulās.
Mūsu top3 otrajā pozīcijā ir "Adugs Production", kura vārds gan vairāk ir izskanējis saistībā ar dažādiem skandāliem, taču uzņēmums veiksmīgi turpina strādāt. Savukārt trešajā vietā ir "Aizkraukles saldumi", kura dibinātājs savu karjeru pēc skolas sāka tieši "Adugs Production". Par šo visu vairāk šīs nedēļas jaunumu vēstulē.
Un vēl – ja ir kāds brīvs brīdis, ļoti iesakām izlasīt ārkārtīgi interesantu apkopojumu par Latvijas saldumu ražošanas vēsturi. Nejauši uzgājām to blogā "Laikmeta zīmes". Autors pat ir apkopojis seno etiķešu attēlus. Izlasi!
Priecīgus un gaišus svētkus ''Finday'' komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Eiropas Komisija ES valsts atbalsta noteikumu ietvaros ir apstiprinājusi Latvijas valdības investīcijas 45 miljonu eiro apmērā lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, lai kompensētu Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un atbalstītu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.
Par saldumu nozares pamatlicēju Latvijā uzskata vācu uzņēmēju Teodoru Rigertu (Theodor Riegert), kurš 1870. gadā Rīgā, Zaļajā ielā, atvēra paša vārdā nosaukto fabriku. Ar laiku Rigerta fabrika kļuva par vienu no lielākajām saldumu ražotājām ne vien Baltijā, bet visā plašajā Krievijas impērijā. Tā kā pieprasījums pēc saldumiem katru gadu pieauga, 1881. gadā Rīgā, Sporta ielā 2, tika izveidota Ludmilas Gēgingeres (L.W.Goegginger) fabrika, kuras produkcijas klāsts bija ļoti plašs – sākot ar konfektēm, šokolādi un biskvītiem, beidzot ar augļu, dārzeņu, zivju un gaļas konserviem. Ap gadsimtu miju Gēgingeres fabrikā ražoja 900 dažādu veidu saldumus, tostarp konfektes, šokolādes tāfelītes, šokolādes figūriņas, šokolādes pulveri, marcipāna izstrādājumus, augļu marmelādes, karameles, ledenes, dražejas, pastilu, tortes. Uzņēmuma produkcija tika augstu novērtēta arī ārpus cara Krievijas un vairakkārt ieguva Grand Prix starptautiskās izstādēs Londonā, Parīzē un Romā.
1921. gadā ebreju uzņēmējs Iļja Hromčenko (Elija Levins) atvēra konfekšu fabriku "Maķedonija", kas 1925. gadā pārtapa tirdzniecības–rūpniecības akciju sabiedrībā "Laima". 1933. gadā Hromčenko emigrēja uz Palestīnu un uzņēmumu pārdeva. To iegādājās Latvijas Kredītbanka un 1937. gadā apvienoja ar Rigerta un Mežitsa uzņēmumiem vienotā akciju sabiedrībā. Tā "Laima" kļuva par lielāko saldumu ražotāju Latvijā.
30. gados "Laima" kļuva par neapšaubāmu saldumu ražošanas līderi – tai piederēja 39% no Latvijas saldumu tirgus un 79% no eksporta. Akciju sabiedrības tirdzniecības apjoms sasniedza četrus piecus miljonus latu. Kopumā "Laimas" sistēmā strādāja ap 1000 cilvēkiem. Produkcija bija nopērkama ne vien Latvijā, bet arī Francijā, Lielbritānijā, Šveicē, Nīderlandē, Norvēģijā, ASV, Kanādā, Dienvidāfrikā, Ēģiptē, Marokā, Libānā, Britu Palestīnā, Bermudu salās un pat Indijā.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā visas saldumu fabrikas tika nacionalizētas un iekļautas PSRS rūpniecības sistēmā. Pēc Otrā pasaules kara sākās pakāpeniska uzņēmumu atjaunošana. To nācās darīt teju no nulles, jo visas ražošanas iekārtas kara laikā bija izvestas uz Vāciju. "Laima" bija vienīgā, kas saglabāja savu zīmolu.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas saldumu ražošanas uzņēmumi sāka darboties brīvā tirgus apstākļos. Privatizācijas rezultātā tapa akciju sabiedrības – "Laima" 1993. gadā, "Uzvara" 1994. gadā, bijušais "17. jūnijs" ar nosaukumu "Staburadze" kopš 1990. gada – 1996. gadā. 1998. gadā akciju sabiedrības "Laima" un "Uzvara" apvienojās. Apvienotā uzņēmuma nosaukums bija "Laima", taču tika saglabātas divas preču zīmes – "Laima" un "Uzvara". Lai izveidotu Eiropā konkurētspējīgu uzņēmumu, 2000. gadā AS "Laima" apvienojās ar konditorejas fabriku "Staburadze". Apvienošanās rezultātā mainījās uzņēmuma vadība, tāpat attīstības stratēģija. No šī brīža visa uzņēmuma produkcija tirgū tiek laista ar tirdzniecības marku "Laima".
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
"Orkla Latvija" (agrākie nosaukumi "Orkla Confectionery" & "Snacks Latvija", "NP Foods") īpašnieks ir Norvēģijas uzņēmums "Orkla ASA". Uzņēmums ietilpst "Orkla" grupā, un tas ir dibināts 2009. gadā. "Orkla Latvija" nodarbojas ar šokolādes, konditorejas izstrādājumu un sāļo uzkodu ražošanu un vairumtirdzniecību. Tas apvieno vairākas juridiskās personas, kas kādreiz darbojās katra individuāli – SIA "NP Foods", AS "Laima", AS "Staburadze" un AS "Latfood". Tagad uzņēmums pārstāv šādus zīmolus:
Lielākā daļa labi zināmo zīmolu produktu ražošana tiek īstenota sešās ražotnēs Latvijā. Tajā skaitā 2020. gadā ekspluatācijā nodotajā jaunajā "Laimas" ražotnē Ādažos. lakus jaunajai ražotnei "Orkla" grupa būvē vēl vienu ražotni. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida fabrika Baltijas valstīs un Skandināvijā.
"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 116,1 miljons eiro, kas ir par 3,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Protams, apgrozījums no saldumu ražošanas ir vien daļa no šīs summas. Mēs gan nezinām, cik lielu daļu apgrozījuma veido čipši un sāļās uzkodas, bet "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" konsolidētais apgrozījums 2018. gadā sasniedza 82,2 miljonus eiro.
2019. gadā "Orkla Latvija" uzrādīja stabilu izaugsmi. Kopējais apgrozījums bija 117,3 miljoni eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2018. gadā. "Orkla Latvija" 2019. gadā sasniedza 6,7 miljonu eiro peļņu, investēja vairāk nekā 5,5 miljonus eiro un nodokļos samaksāja vairāk nekā 17,6 miljonus eiro.
2020. gada nogalē "Orkla Latvija" apņēmās līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas ražošanā. Savukārt 2021. gada vasarā "Orkla Latvija" sāka pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā. Līdz 2024. gadam pakāpeniski visa "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortimenta ražošanā tiks izmantots šāds kakao. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 tūkstošus eiro. Un saskaņā ar "Orkla Latvija" ilgtspējas stratēģiju uzņēmums turpina pievienotā cukura samazināšanu zīmola "Gutta" nektāriem un dzērieniem. 2021. gada laikā uzņēmums plānoja kopumā samazināt pievienotā cukura daudzumu šai produktu grupai par vidēji 8,3%.
2021. gada sākumā "Orkla Latvija" paziņoja, ka jaunajā cepumu un vafeļu ražotnes būvniecībā investēs 32 miljonus eiro. Paredzēts, ka 75% no jaunajā ražotnē saražotās produkcijas tiks eksportēti, tostarp uz Zviedriju, Norvēģiju, Somiju un Igauniju. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gada nogalē.
"Adugs Production" ir viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmums savā mājas lapā raksta, ka ir līderis gan apgrozījumā, gan eksportā. Tāpat tas lepojas ar nozarē lielāko darbinieku skaitu. "Adugs Production" darbu sāka 1997. gadā. Šobrīd tas ražo dažādus cepumus, krekerus, sausiņus, vafeļu tortes un virkni ekskluzīvu rokām veidotus kulinārijas izstrādājumu. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Kipras firma "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs – Jāzeps Zukuls.
"Adugs Production" apgrozījums 2019. gadā bija 12,8 miljoni eiro, kas ir par 1,4% mazāk salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Uzņēmums pēdējos trīs gadus strādājis ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 tūkstošus eiro. 2019. gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523,1 tūkstotis eiro, 2018. gadā 590,2 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – 547,8 tūkstoši eiro.
2020. gada nogalē "Adugs Production" nonāca mediju uzmanības lokā. Policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde sāka kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un vieglu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka šajā konditorejas uzņēmumā ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Policija aizturēja un tiesa apcietināja uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir šā konditorejas izstrādājumu ražotāja valdes priekšsēdētājs. Šobrīd ir zināms, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors tiesai ir nodevis šo krimināllietu, un to ir paredzēts sākt izskatīt 2022. gada sākumā.
Vairāki uzņēmuma klienti reaģēja asi. Piemēram, veikalu tīkls "Elvi" pārtrauca sadarbību ar "Adugs Production", taču jau pēc nepilna mēneša un tikšanās ar konditorejas uzņēmuma pārstāvjiem tirgotājs pieņēma lēmumu sadarbību atjaunot.
2021. gada sākumā Valsts darba inspekcija konstatēja atkārtotus pārkāpumus uzņēmumā. Par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem uzņēmumam tika piemērots 1000 eiro sods.
Neskatoties uz šiem pārkāpumiem, "Adugs Production" turpina attīstību. 2020. gada nogalē tas uzstādīja jaunu baranku ražošanas iekārtu, kas ļāva palielināt ražošanas jaudas – no 0,6 tonnām līdz piecām tonnām diennaktī. Savukārt iepriekš uzņēmums bija paziņojis, ka ar bankas "BlueOrange" finansējumu tas attīstībā investē vairāk nekā 1,3 miljonus eiro, iepērkot jaunas ražošanas iekārtas saimnieciskās darbības vajadzībām.
Uzņēmuma "Aizkraukles saldumi" dibinātājs Aleksejs Kreipāns, pabeidzot skolu, savulaik strādāja dažādus pagaidu darbus, līdz nokļuva saldumu ražotnē "Adugs Production". Tur viņš strādāja par tirdzniecības menedžeri jeb, kā viņš pats saka, pārdevēju. Sākotnēji viņam nebija domas, ka pats varētu nodarboties ar saldumu ražošanu, jo viņu interesēja tehnika. Taču Aleksejs pamanīja, ka saldumiem izmantojamā glazūra tiek iepirkta no kaimiņvalstīm. Visā Baltijā bija tikai viens glazūras ražotājs – Lietuvā. Tā radās ideja par šokolādes glazūras ražotni – tirgus iespējas šķita neizsmeļamas. Aleksejs sāka interesēties pie potenciālajiem klientiem, vai tie gribētu glazūru pirkt tepat Latvijā – ātrāk, tuvāk un tāpēc arī lētāk. Saņēmis apstiprinošas atbildes, viņš nolēma riskēt.
Kredītā iegādājušies bijušo patērētāju biedrības sakņu bāzi un aizņēmušies bankā 30 tūkstošus latu, Aleksejs kopā ar otru līdzīpašnieku Maksimu Aņisimovu 2002. gadā nodibināja uzņēmumu un nopirka pirmo glazūras katlu.
2007. gadā uzņēmums sāka ražot zefīru. 2010. gadā rūpnīcā tika uzstādīta marmelādes ražošanas līnija, kuras jauda ir 60 tonnas mēnesī. Savukārt 2016. gadā "Aizkraukles saldumi" sāka ražot putna pienu un pastilas.
"Aizkraukles saldumi" apgrozījums 2018. gadā bija 3,91 miljoni eiro. 2018. gadā uzņēmums ražoja 41 veida konditorejas glazūras, 14 veidu zefīrus vietējam tirgu un eksportam, kā arī 13 veidu konfektes, glazētus konusus. Uzņēmums savu produkciju realizē gan vietējā tirgū, gan arī eksportē to uz septiņām Eiropas valstīm, arī uz Krieviju, Izraēlu, ASV.
2019. gadā "Aizkraukles saldumi" 4,1 miljons eiro, bet 2020. gadā – 4,2 miljoni eiro, liecina Firmas.lv dati.
Šobrīd aktuāla ilgtspēja un veselīgums.
Ingūna Gulbe
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja
"Mums ir gan lieli un jau sen zināmi saldumu ražotāji – "Orkla", "Pure Food", "Skrīveru saldumi" –, gan jaunpienācēji, piemēram, "Red Chocholate", "Pobeda". Latvijā ir diezgan daudz lielo nozares uzņēmumu, bet vēl vairāk ir mazo uzņēmumu un mājražotāju. Īpaši labi to var redzēt tirdziņos. Priecē, ka mājražotāji attīstās arī par lielākiem uzņēmumiem, piemēram, "Karameļu fabrika" arī sāka kā mājražotājs.
Nozarē ir daudz spēlētāju un konkurence ir sīva – viss ir garšīgs, smuki noformēts. Savā ziņā lielie spēlētāji ir pat labākā pozīcijā, jo to produkcija ir plaši pieejama veikalos. Mazie pārsvarā realizē savu produkciju tirdziņos, kas pandēmijas apstākļos ir sarežģīts kanāls. Protams, skaisti noformētas lietas pērk internetā, bet virtuāli nodot smaržu un garšu ir grūti. Turklāt – saldumi bieži vien ir impulsa pirkums, ko īpaši neplāno.
Protams, našķi nav ikdienas pārtika un šajā produktu kategorijā pats svarīgākais ir garša, taču patērētāji arvien vairāk uzmanības pievērš arī veselīgumam un ilgtspējai. Tirgus attīstās līdzīgi kā citās Eiropas valstīs un attīstās veselīgo našķu ražotāji, piedāvā, piemēram, saldumus ar pazeminātu cukura daudzumu, uz augļu un riekstu bāzes. Šo tendenci virza tieši pieprasījums – patērētāji vēlas šādus produktus. Tāpat aktuāli ir ilgtspējas aspekti – pircēji novērtē, kāda ir produkta ietekme uz vidi. Tiek pievērsta uzmanība iepakojumam un lai produkts nebūtu ražots pārāk tālu no izejvielu ieguves vietas."
