Sveiciens!
Kakao cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus. Medijs "Bloomberg" ziņo, ka laika posmā no 1980. līdz 2023. gadam kakao tonnas cena ASV bija vidēji 3500 dolāri. 2024. gada februārī pirmo reizi vēsturē tonna kakao maksāja 6000 dolāru. Eksperti uzskata: 7000 dolāru robeža ir reāli sasniedzama jau tuvākajā laikā.
Protams, kakao cenu kāpums saldumu ražotājiem liek kļūt radošiem. Globāli skaidri ir saskatāma tendence šokolādē bāzētajos saldumos izmantot mazāk šokolādes. "Super Bowl" laikā "M&M's" reklāmā paziņoja par jaunu zinātnisku pieeju, kuras rezultātā ierastajās mazajās krāsainajās konfektēs tagad būs zemesriekstu sviesta pildījums. Savukārt "Reese's" šokolādes tasītēs tagad būs vairāk karameles. Protams, lai samazinātu izmantotās šokolādes daudzumu.
Saldummīļi arī Latvijā noteikti izjutīs cenu kāpumu un, iespējams, arī izmaiņas produkcijā. Skaitļos mēs gan to varēsim novērtēt pēc kāda laika, bet šoreiz apskatījām, kā pēdējos gados veicies vietējiem saldumu ražotājiem.
Protams, SIA "Orkla Latvija" nodarbojas ne tikai ar saldumu ražošanu, taču tie noteikti ir nozīmīga biznesa daļa. 2022. gadā "Orkla Latvija" apgrozījums saruka par 3% un bija gandrīz 110 miljoni eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā bija 5,8 miljoni eiro.
Konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA "Adugs Production" apgrozījums 2022. gadā palielinājās līdz 11,4 miljoniem eiro, kas ir par 11,76% vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc tam, kad 2021. gadā uzņēmums strādāja ar 268,67 tūkstošu eiro zaudējumiem, 2022. gadu tas noslēdza ar 583,74 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.
Kā redzams grafikā, SIA "Chocolette Confectionary" apgrozījums ir pieaudzis gandrīz divreiz – no 4,59 miljoniem eiro 2021. gadā līdz 8,19 miljoniem eiro 2022. gadā. Uzņēmums šajos gados strādāja ar zaudējumiem, taču tie ir samazinājušies no 2,39 miljoniem eiro līdz 0,03 miljoniem eiro.
NEDĒĻAS SKAITLIS
Februārī reģistrēti 873 jauni uzņēmumi. Tas ir par 127 uzņēmumiem vairāk nekā janvārī un par 40 vairāk nekā pērnā gada februārī.
NEDĒĻAS ZIŅA
7 dienu laikā ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu iesnieguši jau 450 tūkstoši cilvēku. Līdz šim kopējā atmaksātā summa sasniedz 44,7 miljonus eiro.
TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ
Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,29 miljardi eiro, kas ir par 2,2% mazāk nekā plānots. Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 1,9%.
Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" ieņēmumi 2023. gadā pieauga par 34%, sasniedzot 668 miljonus eiro. Uzņēmums pērn strādāja arī ar vēsturiski lielāko – 34 miljonu eiro – peļņu.
Rīgas Stradiņa universitātes ieņēmumi pērn sasniedza 106,2 miljonus eiro, kas bija par 4,8% vairāk nekā 2022. gadā.
Pagājušajā gadā VAS "Latvijas loto" strādāja ar 92,09 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina provizoriskie dati. Uzņēmuma peļņa pieauga par 4% un bija 13,77 miljoni eiro.
SIA "Citrus Solutions" apgrozījums 2023. gadā sasniedza 67,57 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina neauditētie finanšu dati. Pērn uzņēmums bija iesaistīts 59 objektu projektēšanā un vairāk nekā 90 projektu būvniecībā.
AS "Pasažieru vilciens" apgrozījums pagājušajā gadā bija 59,8 miljoni eiro, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2022. gadā. Uzņēmum peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pieauga par 39,8% – līdz 844,6 tūkstošiem eiro, liecina provizoriskie dati. 2023. gadā "Pasažieru vilciens" pārvadāja 17,13 miljonus pasažieru, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pērn Latvijā pārvadāja 96,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 6,3% mazāk nekā pirms gada. Savukārt ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,5% mazāk nekā 2022. gadā.
Rotaļlietu tirgotājs SIA "Anvol" 2023. gadā kāpināja apgrozījumu par 8,38%, sasniedzot 9,72 miljonus eiro. Peļņa pēc nodokļiem pieauga par 4,9%, sasniedzot 643 tūkstošus eiro.
Lietuvas lielākais rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Žalvaris" ir iegādājies 75% Latvijas plastmasas atkritumu pārstrādes uzņēmuma "Grindplast" akciju. Abas puses ir vienojušās neizpaust darījuma summu un citas ar to saistītās detaļas.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" ir parakstījusi ieguldījumu līgumu ar "Pfeifer & Langen International B.V." par zirņu proteīna izolāta ražotnes "ASNS Ingredient" attīstību Jelgavā. Kopējais ieguldījumu apjoms iecerētajā ražotnē netiek atklāts. Paredzēts, ka ražošanu sāks 2026. gada nogalē.
Sankcijām pakļautu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nekustamajam īpašumam Latvijā piemēros nodokļa likmi 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi.
TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ
Igaunijas koka māju ražotāji šogad cer vairāk eksportēt uz Skandināvijas un Rietumeiropas tirgu, kas ļautu atkopties no salīdzinoši grūtā 2023. gada, kad eksports samazinājās par 26%.
Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā pērn ceturtajā ceturksnī sasniedza 1904 eiro mēnesī, kas ir par 9,7% vairāk nekā 2023. gada pēdējos trīs mēnešos, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati. Pagājušā nedēļā jau ziņojām, ka vidējā alga Lietuvā 2023. gada nogalē ir palielinājusies par gandrīz 12% un sasniegusi 2060 eiro.
Lietuvas Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumos, lai būtiski ierobežotu azartspēļu biznesu. Turklāt arī tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem būs jāseko līdzi cilvēkiem, kas ir atkarīgi no azartspēlēm vai zaudē ļoti lielas naudas summas.
Biržā kotētais Igaunijas farmācijas uzņēmums "J. Molner" ir vienojies ar ASV Medicīniskās palīdzības un apdrošināšanas centru par uzņēmuma ražoto medikamentu iekļaušanu federālajā apmaksāto zāļu programmā.
Uzņēmumi "Sunly" un "Metsagrupp" Igaunijā, Risti rajonā, būvēs Baltijas valstīs lielāko saules paneļu parku. Kopumā tiks uzstādīti 350 tūkstoši saules paneļu, kuru saražotā elektrība spētu apgādāt 55 tūkstošus mājsaimniecību. Kopējais investīciju apjoms ir 120 miljoni eiro.
Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes pagājušajā gadā valsts budžetā iemaksājušas solidaritātes nodevu 256 miljonu eiro apmērā.
TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ
"Wall Street" eksperti ir runājuši. Mākslīgais intelekts tuvākajos gados nodrošinās ekonomikas izaugsmi un produktivitātes pieaugumu, tāpēc akciju cenas varētu palielināties pat par 30%.
Inflācija Turcijā ir sasniegusi pēdējo 15 mēnešu laikā augstāko rādītāju un tuvojas 70%. Tas notiek straujāk, nekā prognozēts. Inflāciju ietekmē straujais minimālās algas pieaugums.
Kambodžas pērtiķu eksporta bizness trīs gadu laikā ir palielinājies no 34 miljoniem līdz 253 miljoniem dolāru. Kambodžā dzīvojošie garastainie makakas ir pieprasīti farmācijas biznesā. To DNS par 93% sakrīt ar cilvēku DNS, tāpēc šos pērtiķus var veiksmīgi izmantot jaunu medikamentu testēšanā.
Daļa bijušo "Twitter" vadītāju ir iesūdzējuši tiesā tagadējo sociālā tīkla īpašnieku Īlonu Masku par to, ka viņš joprojām nav samaksājis atlaišanas pabalstu, kura kopējā summa ir 128 miljoni dolāru. Tikmēr "New York Times" ziņo, ka Īlons Masks ticies ar ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu, lai aprunātos par iespēju finansiāli atbalstīt viņa kampaņu.
Reaģējot uz Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta "Spotify" iesniegtajām sūdzībām, Eiropas Komisija piespriedusi ASV tehnoloģiju kompānijai "Apple" 1,8 miljardu eiro naudassodu par negodīgas konkurences prakses īstenošanu attiecībā uz mūzikas straumēšanas pakalpojumu "Apple Music". Eksperti gan uzsver, ka sakarā ar šo lēmumu uzņēmuma zaudējumi ilgtermiņā var sasniegt pat 80 miljardus dolāru.
Ķīna paziņojusi, ka tā šogad plāno sasniegt iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5% apmērā. Eksperti to sauc par drosmīgu mērķi. Investīcijas zinātnē un tehnoloģijās pieaugs par 10%. Savukārt investīcijas militāro spēju stiprināšanā būs lielākās pēdējo piecu gadu laikā.
+
Pirmajās sešās 2024. gada nedēļās Ķīnā pārdoto "Apple" ražoto "iPhone" viedtālruņu apjoms ir samazinājies par 24%.
Vairāku sejas kopšanas produktu sastāvā ir konstatētas vielas, kas veicina saslimšanu ar vēzi. Šie produkti papildina sarakstu, kur iepriekš jau iekļuvuši saules aizsargkrēmi un sausie šampūni.
Lielbritānija paziņojusi, ka pārskatīs 225 gadus veco noteikumu, kas paredzēja ļoti mazu nodokli par ārvalstīs gūtajiem ieņēmumiem. Ilgus gadus valsts bagātākie cilvēki baudīja šo privilēģiju, kam nu lemts pielikt punktu.
Ceturtdienas, 7. marta, sēdē Eiropas Centrālā banka atstāja bāzes procentu likmes esošajā līmenī.
