Sveiciens!
Sporta klubu nozares apskats šonedēļ raisīja diskusijas pašā Finday.lv komandā. Ko mēs īsti saprotam ar terminu sporta klubs? Vai tā ir tikai trenažieru zāle, vai tas tomēr ir arī basketbola laukums un ledus halle? Apkopojumā mēģinājām rast vidusceļu.
Runājot par sportu, protams, jāskata arī tas, kā rodas interese sportot, tāpēc nozares apskata vietā šoreiz neliels ieskats populārākajos sporta veidos un tajos, ko valsts visaktīvāk atbalsta finansiāli.
Sportisku nedēļas nogali “Finday.lv” komandas vārdā vēl,
Ieva Treija
Nodarbinātības valsts aģentūrai šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.
Valsts finansējums 88 sporta skolām 2021. gadā pārsniedza 17 miljonus eiro. Lauvas tiesa šī finansējuma aizplūst masveidīgākajām sporta spēlēm – futbolam, basketbolam, volejbolam, hokejam un florbolam, ar kurām pēc audzēkņu skaita konkurē tikai vieglatlētika un peldēšana. Šajos septiņos sporta veidos iepriekšējā mācību gadā bija koncentrēti 76% visu sporta skolu audzēkņu.
Kopumā sporta skolu sistēmā finansē 38 sporta veidus. Apgalvot, ka valsts savus prioritāros sporta veidus ir noteikusi caur sporta skolu sistēmu, nav pamata. To drīzāk ir izdarījusi pati sabiedrība, uz kuras impulsiem reaģējušas pašvaldības, uzskata sporta žurnālisti Andris Auziņš un Raimonds Rudzāts.
Kas attiecas uz populārākajiem sporta veidiem Latvijā. mums izdevās atrast vien statistiku par 2016. gadu. Togad tie bija vieglatlētika un skriešana, liecina mediju aģentūras "Mindshare" veiktā pētījuma rezultāti. Tālāk topā seko 2014. gada līderis futbols, trešajā vietā nemainīgi ir volejbols un pludmales volejbols, kam seko basketbols. Top5 noslēdz riteņbraukšana (t.sk. BMX), pirmo reizi kopš 2009. gada ārpus populārāko sporta veidu piecinieka atstājot hokeju. Jāpiebilst gan, ka hokejs tolaik arvien bija skatītākais sporta veids Latvijā.
“MyFitness” uzņēmums ir dibināts 2008. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais sporta klubs Tallinā. Tas ātri kļuva par lielāko sporta klubu tīklu Igaunijā, dažu gadu laikā palielinot klubu skaitu.
2014. gadā “MyFitness” ienāca arī Latvijas tirgū. Šobrīd Latvijā ir 13 “MyFitness” sporta klubi.
2020. gadā uzņēmums iegādājas otru lielāko sporta klubu tīklu Lietuvā ar nosaukuma “Gym+”, kura paspārnē ir 10 sporta klubi.
2019. gadā "My Fitness" strādāja ar 7,16 miljonu eiro apgrozījumu un 200,6 tūkstošu eiro peļņu.
2020. gadā SIA "My Fitness" strādāja ar 6,08 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta teju 552 tūkstošu eiro zaudējumus.
2021. gadā sporta klubu tīkls apgrozīja 2,54 miljonus eiro, kas ir būtiski mazāk nekā 2020. gadā. Zaudējumi pieauga līdz 1,73 miljoniem eiro.
SIA “Olimpiskais sporta centrs” (sākotnēji "Olimpiskais sporta centrs", pēc tam "Elektrum Olimpiskais centrs", tagad – "Rimi Olimpiskais centrs") ir daudzfunkcionāla iekštelpu sporta būve. Centrs tika atklāts 2005. gada vasarā bijušā Rīgas hipodroma vietā. 2006. gadā to izmantoja NATO samita vajadzībām. Olimpiskajā centrā pieejama daudzfunkcionāla halle, futbola zāle, basketbola zāle, vieglatlētikas celiņi, peldbaseins, cīņas sporta laukumi, vingrošanas laukumi, kā arī biroju telpas. Kompleksā notiek arī izstādes un konferences.
2019. gadā SIA "Olimpiskais sporta centrs" apgrozīja 2,93 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas guva 19,18 tūkstošu eiro peļņu.
SIA “Olimpiskais sporta centrs” 2020. gadā līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī piedzīvoja būtiskas izmaiņas sporta centra noslodzē. Centra darbība pilnībā bija pārtraukta 68 dienas, savukārt vēl 96 dienas Covid-19 izplatības samazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ SIA “Olimpiskais sporta centrs” pakalpojumu sniegšana bija ļoti ierobežota, kas būtiski ietekmēja 2020. gada apgrozījuma rezultātus. Rezultātā SIA “Olimpiskais sporta centrs” 2020. gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu par 33,66%, tam samazinoties līdz 1,94 miljoniem eiro. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 15,13 tūkstošiem eiro peļņu.
2021. gadā SIA "Olimpiskais sporta centrs" apgrozīja 2,7 miljonus eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā 2020. gadā. Pērn auga arī uzņēmuma peļņa – tā sasniedza 744,7 tūkstošus eiro.
2022. gadā galvenais SIA "Olimpiskais sporta centrs" darbības virziens saglabājas rūpīgi plānota un aktīva uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu pārdošana kopējā apgrozījuma palielināšanas nolūkā, turpinot pielāgot pakalpojumus valstī noteiktajiem ierobežojumiem un saglabājot piesardzības politiku attiecībā uz izmaksām.
“Lemon Gym” Latvijā strādā kopš 2016. gada. Baltijā ir 17 “Lemon Gym” klubi – deviņi Lietuvā, seši Latvijā, divi Igaunijā. Sporta klubu ķēde pieder “Impuls” grupai, kurā ir 28 sporta klubi. Grupas galvenais akcionārs ir “Baltcap” privātā kapitāla fonds.
Kā redzams grafikā, 2019. gadā "Lemon Gym" apgrozījums bija 1,97 miljoni eiro. 2020. gadā apgrozījums saglabājās līdzīgā apmērā – 1,92 miljoni eiro. Savukārt 2021. gadā apgrozījums samazinājās līdz 725,2 tūkstošiem eiro. Zaudējumi šajā periodā variē no 68,29 tūkstošiem 2020. gadā līdz pat 721,71 tūkstotim eiro.
Gints Kuzņecovs
Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas vadītājs:
"Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā ir vērojama situācija, ka ir dažas lielas sporta klubu ķēdes un daudzi mazi spēlētāji, nelielas studijas. Skatoties pēc klubu skaita, iespējams, ķēdēs to jau ir vairāk nekā neatkarīgo klubu skaits.
Globāli ir vērojama pozitīva tendence –fitnesa nozare attīstās un cilvēki sporto vairāk. Īpaši izceļas Skandināvija, kur jau 37% cilvēku regulāri apmeklē sporta klubu. Kopā ar vingrošanu ārā, Somijā ar sportu nodarbojas pat 70% iedzīvotāju. Latvijā situācija nav tik spīdoša – nozares spēlētāju aplēses liecina, ka pie mums sporta klubus apmeklē 12 līdz 15% iedzīvotāju. Situācija ir labāka Rīgā, sliktāka – mazajās pilsētās. Tomēr ilgtermiņā situācija pamazām uzlabojas un sportisko cilvēku īpatsvars aug.
Nozare diezgan slikti pārdzīvoja pandēmiju – lai gan bija atbalsts, visi nozares spēlētāji no Covid-19 krīzes izgāja kā būtiski zaudētāji. Skatoties uz finanšu datiem, var redzēt, ka cieta gan lielie sporta klubu operatori, gan mazie spēlētāji. Bija arī tādi, kas neizturēja šo periodu un bija spiesti beigt darbību. Tagad ir pienākusi nākamā krīze, kas ir saistīta ar energoresursiem. Tā nozari baida daudz vairāk. Sporta klubiem ir lielas telpas. Tiem ir lieli apkures un ūdens rēķini. Nozarē joko par to, vai nebūs tā, ka cilvēki nāks uz sporta klubiem mazgāties, lai mājās taupītu silto ūdeni. Lai gan tas skan smieklīgi, tomēr, atšķirībā no klubiem citās Eiropas valstīs, pie mums ir salīdzinoši liela ģērbtuvju zona un daudz dušu. Latvijā klientiem ir ļoti augstas gaidas attiecībā uz sporta klubu – citur ģērbtuves un dušas ir mazākas. Īstermiņā šī būs ļoti izaicinoša ziema, klubiem šis būs smags periods.
Šobrīd nedaudz vieglāk ir izdzīvot lielajiem klubiem, kuri ietilpst kādā no sporta klubu ķēdēm, kas pieder investīciju fondiem vai privātiem investoriem. Mazajiem vienkārši ir mazākas izmaksas, bet vissarežģītākajā situācijā ir vidējie neatkarīgie klubi. Jo īpaši, ja tiem ir baseins, sauna, lielas telpas. Tomēr ilgtermiņā uz situāciju raugāmies pozitīvi – pakāpeniski attīstās vispārējā tendence sportot, rūpēties par savu veselību. Lielie spēlētāji seko šai tendencei – "Lemon Gym" šogad atvēra vienu klubu un plāno atvērt vēl vienu, arī "MyFitness" drīzumā atvērs jaunu klubu. Tāpat rodas jaunas mazās sporta studijas."
