Sveiciens!
No 1. aprīļa atceltas visas Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasības pasākumu norisei, kultūrvietu darbībai, apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai. Tas nozīmē, ka vairs nevajadzēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu, lai apmeklētu publisku pasākumu. Tās noteikti ir labas ziņas mūsu šajā nedēļā apskatītajai nozarei - teātriem. Iekšēju diskusiju rezultātā apskatījām ne tikai teātrus, bet apkopojumā iekļāvām arī Latvijas Nacionālo operu un baletu. Izrādījās, ka tas ir līderis tēlotājmākslas sezonā Latvijā. Interesants šoreiz arī komentārs no eksperta − "Biļešu paradīzes" valdes priekšsēdētāja Jāņa Ķuzuļa. Uzņēmums pandēmijas laikā daudz ieguldījis tehnoloģijās un ievērojis jaunu māsklas baudītāju paradumu.
Patīkamu nedēļas nogali vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums "Anodox Energy Systems" Rīgas ostas teritorijā ir iecerējis attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni. Investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro. Paredzēts izveidot līdz 300 jaunām darba vietām.
Pirmā rakstos minētā izrāde notika 1205. vai 1206. gadā. Tā bija misionāru un krusta karotāju rīkota reliģiska satura izrāde Rīgā. Pirmo stacionāro teātri − Rīgas Vācu teātri − dibināja Oto Hermans fon Fītinghofs 1782. gadā.
Pirmā profesionāli organizētā izrāde bija Jaunā Stendera (Aleksandrs Johans Stenders) lokalizētā Ludviga Holberga luga “Žūpu Bērtulis”, kuru 1868. gadā izrādīja “Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem”. Šis datums tiek uzskatīts par latviešu profesionālā teātra pirmsākumu.
Līdz ar neatkarības atjaunošanu 1991. gadā aizsākas mūsdienu teātra process, kam raksturīga pilnīga izteiksmes un satura brīvība, iekļaujoties Rietumeiropas un pasaules teātra kontekstā, kā arī starpžanru meklējumi, kas paplašina tradicionālās robežas un liek pārskatīt jēdziena “teātris” izpratni. Šobrīd Latvijā ir septiņi valsts teātri − Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Daugavpils teātris, Latvijas Leļļu teātris un Valmieras drāmas teātris. Tāpat ir divi pašvaldību teātri − Liepājas teātris un Liepājas Leļļu teātris.
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) repertuārā ir operas un baleta izrādes, kuras tiek rādītas sezonā no septembra vidus līdz maija beigām. Vienas sezonas laikā LNOB tiek parādītas gandrīz 200 izrādes, un tiek sagatavoti vidēji seši jauniestudējumi. Lielajā zālē ir 946 sēdvietas, Jaunajā zālē − 250 līdz 300 sēdvietas. LNOB strādā vairāk nekā 600 štata darbinieki: 28 operas solisti, 105 orķestra mūziķi, 62 kora mākslinieki un 70 baleta trupas dalībnieki.
LNOB apgrozījums 2019. gadā samazinājās līdz 3,69 miljoniem eiro, kas ir par 4,42% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vienlaikus arī samazinājusies peļņa, kas sarukusi no 12,75 tūkstošiem eiro 2018. gadā līdz 3,83 tūkstošiem eiro 2019 .gadā.
Pandēmijas ietekmē LNOB 2020. gadā apgrozīja 1,46 miljonus eiro, kas ir par 60,42% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt publiskā finansējuma loma un proporcija finansējuma avotu struktūrā pieauga līdz 85%. Kopējais saņemtais publiskā finansējuma apjoms bija 9,76 miljoni eiro. Finanšu gadu LNOB noslēdza ar 11,12 tūkstošu eiro peļņu. 2020. gada sākumā valdība nolēma LNOB ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.
2021. gadā tika palielināts LNOB pamatkapitāls, kas līdz šim bija 146,75 tūkstoši eiro, bet pēc palielināšanas pieauga līdz 366,75 tūkstošiem eiro.
2022. gada martā sākti LNOB Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāles kompleksa būvdarbi. Jau tuvākajā laikā kompleksa teritorijā būs pilnībā izveidoti skatuves mākslu dekorāciju un mēģinājuma jaunbūves pamati.
Dailes teātris tika atklāts 1920. gada 19. novembrī ar Raiņa lugas „Indulis un Ārija" izrādi Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25, kur pirms tam bija darbojies Jaunais Rīgas teātris. 1977. gadā Dailes teātris pārcēlās uz tam speciāli celto jauno ēku Brīvības (toreiz Ļeņina) ielā 75. Pašlaik Dailes teātris ir lielākais profesionālais repertuārteātris Latvijā ar trim skatuvēm. Kamerzāle un Mazā zāle tiek atvēlēta tuvplānu pieprasošiem psiholoģiskas ievirzes darbiem, eksperimentāla rakstura iestudējumiem un meklējumiem teātra estētikā, bet 1000 vietīgā Lielā zāle − visplašākā diapazona izrādēm visdažādākajām gaumēm, piesaistot plašu skatītāju auditoriju. Katru gadu teātris publikai piedāvā 15 līdz 18 jauniestudējumus.
2018. gadā Dailes teātra apgrozījums bija 4,6 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2017. gadā. Lielāko īpatsvaru ieņēmumu struktūrā veido ieņēmumi par pārdotajām biļetēm (49%) un valsts dotācija (43%). Teātra peļņa 2018. gadā bija 830 tūkstoši eiro. 2019. gadā Dailes teātra apgrozījums pieauga par 1%. Ieņēmumi no pārdotajām biļetēm veidoja 51% no visiem ieņēmumiem.
2019. gadā teātra apgrozījums bija 2,63 miljoni eiro. Papildu tam teātris saņēma arī 1,97 miljonu eiro valsts dotāciju. Lielāko daļu no kopējā apgrozījuma, t.i., 2,39 miljonus eiro veidoja ieņēmumi no pārdotajām biļetēm.
2020. gadā pandēmijas ietekmē valsts dotācija bija galvenais ienākumu avots un veidoja 74% no ieņēmumiem. 2020. gadā 3,73 miljonus eiro no teātra kopējiem ieņēmumiem nodrošināja valsts dotācija, savukārt biļešu ieņēmumi veidoja 1,15 miljonus eiro. Teātrim ieņēmumus nodrošināja arī telpu nomas un reklāmas ieņēmumi, taču to īpatsvars bija mazāks par 5% no kopējā ieņēmumu apjoma. Pārskata gadu teātris noslēdza ar 4,95 tūkstošu eiro peļņu.
Šogad Dailes teātris ir uzsācis jaunu sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti. Izrādei "Spēles ar Jūliju" universitātes Zinātnes un inovāciju centrs ir izgatavots aktrises Ievas Segliņas sejas lielizmēra trīsdimensionālu atveidu.
Latvijas Nacionālais teātra (LNT) eklektikas stila celtne ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis, šajā ēkā 1918. gada 18. novembrī proklamēta Latvijas valsts. Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem LNT uzskata latviešu dramaturģijas popularizēšanu, tādēļ katru sezonu repertuārā iekļauj latviešu autoru darbu jauniestudējumus. Teātrim ir trīs skatītāju zāles – Lielā zāle (709 skatītāju vietas) un divi izrāžu norisei pielāgoti mazie spēles laukumi – Aktieru zāle (atkarībā no izrādes 70 līdz 90 skatītāju vietas) un LMT Jaunā zāle (80 līdz 120 skatītāju vietas).
2019. gadā teātra apgrozījums bija 5,18 miljoni eiro, no kuriem pašu ieņēmumi veidoja 52,2%, bet valsts dotācija – 42,2%.
2020. gadā apgrozījums samazinājās par gandrīz 15% un bija 4,51 miljons eiro. Valsts dotācijas daļa bija 62%, savukārt pašu ieņēmi – 28,2%, kas samazinājušies uz pusi pandēmijas rezultātā.
2021. gada aprīlī Nacionālais teātris atvēra savu e-veikalu, kurā ir pieejama apģērbu līnija "Nacionālais" un suvenīri ar Nacionālā teātra vizuālo identitāti un izrāžu plakātiem. Nākotnē, sadarbojoties ar teātrim pietuvinātiem modes māksliniekiem, taps kolekcijas, kas veltītas teātrim.
Pandēmija izveido jaunu ieradumu - pirkt biļetes pēdējā brīdī
Jānis Ķuzulis
"Biļešu paradīzes" valdes priekšsēdētājs:
"2020. gadā saistībā ar pandēmiju ilgu laiku publiskie pasākumi bija liegti, turklāt Covid-19 bija kaut kas pilnīgi jauns. 2021. gadā kultūras un izklaides nozare bija slēgta vairāk nekā sešus mēnešus. Tie bija divi smagi gadi, kas, protams, ietekmēja arī mūs. Taču jau pandēmijas sākumā mēs pieņēmām stratēģisku lēmumu palielināt savu tehnoloģiju attīstības jaudu ar mērķi pēc krīzes atgriezties normālā dzīvē stiprākiem. Tas ir izdevies – mēs esam gandrīz pabeiguši pāreju uz jaunām tehnoloģijām gan internetveikalā, gan administrācijas panelī, ko izmanto pasākumu rīkotāji. Tāpat mēs ātri reaģējām un ieviesām biļešu personalizāciju, burtiski pāris naktīs izstrādājot kontrolieriem un skatītājiem ērtu rīku, lai kontaktinformācija nebūtu jāpieraksta ar roku. Jauns risinājums bija nepieciešams arī naudas atgriešanas iespējai. Visu laiku mainījās notiekumi un bieži vien uz izrādēm, uz kurām bija pārdotas biļetes visai zālei, nācās apziņot katru otro apmeklētāju un mainīt biļetes uz citiem datumiem vai atdot naudu. Vēl mēs ieviesām iespēju ar kontrolieru biļešu skeneriem pārbaudīt arī Covid-19 sertifikātus. Visi šie it kā nelielie tehnoloģiskie uzlabojumi ir nesuši rezultātus – klienti pamana, rīkotāji novērtē un mēs no Covid-19 krīzes esam iznākuši labā formā. Esam gatavi pasākumu nozares atdzimšanai.
Pandēmijas ietekmē cilvēki ir pieraduši biļetes uz pasākumiem pirkt vēlāk. Dažkārt pat pēdējā brīdī. Taču ir augsta pieprasījuma produkti, ko izpērk arī pusgadu iepriekš. Piemēram, tādas izrādes kā "Smiļģis", "Kokvilnas lauku vientulībā" ar Džonu Malkoviču un "Jaunā Rīgas teātra" izrādes tāpat izpērk vienā mirklī.
Kara sākums sakrita ar laiku, kad teātri varēja sākt pilnā kapacitātē tirgot biļetes, tajā skaitā atvērt rindas, kurās iepriekš biļetes netika pārdotas. Šķita, ka tūdaļ būs lielā pirkšana, bet sākās karš. Pandēmijas ietekme mūsu dzīvē bija tieša, jo kultūras pasākumi bija aizliegti un mūsu uzņēmējdarbība nebija iespējama. Turpretī kara ietekme ir netieša – neviens teātris nav slēgts un koncerts nav atcelts. Taču cilvēkiem kara ietekmē ir bailes un nedrošība. Šobrīd sabiedrībai ir citas prioritātes. Vieniem šķiet, ka jātaupa nauda sālim. Citiem ir jautājums, vai šādā laikā ir pieklājīgi iet uz teātri. Pirmajās kara dienās neviens nespēja pievērsties kultūrai. Uz pāris dienām biļešu tirdzniecība burtiski apstājās. Tagad interese par teātra apmeklēšanu pamazām atjaunojas, biļešu pirkšanas aktivitāte pieaug. Ja situācija Latvijā nebūs tieši draudīga, visticamāk turpmāk cilvēki būs gatavāki apmeklēt publiskus pasākumus."
