Sveiciens!
Pacietīgi gaidījām finanšu datus par 2022. gadu no teātriem, bet vēl neesam sagaidījuši. Taču atjauninājām informāciju par 2021. gadu, un topa līderi arī ir publiski pauduši 2023. gada apgrozījuma prognozes. Tās liecina, ka salīdzinājumā ar 2021. gadu Latvijas lielākie teātri plāno savus ieņēmumus palielināt vairākas reizes. Turēsim īkšķus! Tikām Centrālā Statistikas pārvalde publiskojusi aptaujas rezultātus par iedzīvotāju pasākumu apmeklēšanas paradumiem. 2022. gadā 23,1 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem kaut reizi apmeklēja izrādes un uzvedumus, piemēram, teātri, operu, baletu, koncertu, deju priekšnesumu. Tas ir par gandrīz 30 procentpunktiem mazāk nekā 2015. gadā, kad CSP iepriekšējo reizi veica šādu aptauju. Tad 52,4 % bija kaut reizi apmeklējuši iepriekšminētos pasākumus. Skatīsim, vai būs kas mainījies.
Kādu pasākumu drīzumā apmeklēt novēl "Finday" komanda un tās vārdā,
Ieva Treija
"Rīgas siltums" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jauno siltumenerģijas tarifu, kas iecerēts 91,26 eiro par megavatstundu bez PVN. Tādējādi Rīgā siltuma cena varētu samazināties teju divas reizes .
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2023. gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu, palielinājās par 17,3% . Savukārt šī gada martā, salīdzinot ar februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7%
Čīles parlaments ir pieņēmis likumprojektu, kas paredz samazināt darba nedēļu no 45 līdz 40 stundām . Tikmēr Eiropā un citviet arvien plašāk runā par pāriešanu uz četru darba dienu nedēļu .
2022. gadā iedzīvotāji mazāk apmeklēja kultūras un sporta pasākumus Covid-19 ierobežojumu dēļ, liecina Centrālās statistiskas pārvaldes (CSP) dati .
2022. gadā 31,3% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem kaut reizi bija apmeklējuši kultūras objektus, kas ir par 13 procentpunktiem mazāk nekā 2015. gadā, kad CSP iepriekšējo reizi veica šādu aptauju. Vēl vairāk saruka iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmeklēja izrādes un uzvedumus, piemēram, teātri, operu, baletu, koncertu, deju priekšnesumu – 2015. gadā katrs otrais (52,4%), bet 2022. gadā tikai katrs ceturtais (23,1%). Sporta pasākumu apmeklētāju īpatsvars samazinājās no 33,5% līdz 12,4%, bet kino – no 31,9% līdz 14,4%.
Pērn viens no galvenajiem kultūras un sporta pasākumu neapmeklēšanas iemesliem bija pandēmijas laikā noteiktie pulcēšanās ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība socializēšanās jomā. Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ izrādes un uzvedumus neapmeklēja 37,9% iedzīvotāju, kultūras objektus – 32,6%, bet kino un sporta pasākumus 22,3% iedzīvotāju.
Salīdzinot ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, rīdzinieki visvairāk apmeklēja kino (24,5%) un kultūras objektus (43,1%), bet Pierīgas iedzīvotāji visvairāk apmeklēja izrādes un uzvedumus (33%) un sporta pasākumus (20,7%). Pārējos reģionos kultūras un sporta pasākumus apmeklēja daudz retāk. Kino vismazāk apmeklēja iedzīvotāji Zemgalē (4,5%) un Latgalē (3,2%). Izrādes un uzvedumus vismazāk apmeklēja Zemgales iedzīvotāji (12,2 %), bet sporta pasākumus – Latgales (7,4%) un Zemgales (5,9%) iedzīvotāji.
2022. gadā kultūras un sporta pasākumus visvairāk apmeklēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Salīdzinot ar citu vecumu grupu iedzīvotājiem, jaunieši ievērojami aktīvāk apmeklēja kino (38,7%) un sporta pasākumus (30,1%). Starp senioriem (vecumā no 65 gadiem) vien neliela daļa apmeklēja kino (2,4%) un sporta pasākumus (2,8%). Šī atšķirība ir mazāk vērojama izrāžu un uzvedumu, kā arī kultūras objektu apmeklējumā. Izrādes un uzvedumus apmeklēja 12% senioru (vecumā no 65 gadiem) un 32,8% jauniešu (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) un kultūras objektus – 15,8% senioru un 44,7% jauniešu.
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) repertuārā ir operas un baleta izrādes, kuras tiek rādītas sezonā no septembra vidus līdz maija beigām. Vienas sezonas laikā LNOB tiek parādītas gandrīz 200 izrādes, un tiek sagatavoti vidēji seši jauniestudējumi. 1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta projekta celtā nama Lielajā zālē ir 952 vietas, savukārt arhitekta Jura Gertmaņa biroja projektētajā un 2001. gadā pabeigtajā Jaunajā zālē ir 241 vietas .
LNOB apgrozījums 2019. gadā samazinājās līdz 3,69 miljoniem eiro , kas ir par 4,42% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vienlaikus arī samazinājusies peļņa, kas sarukano 12,75 tūkstošiem eiro 2018. gadā līdz 3,83 tūkstošiem eiro 2019 .gadā.
Pandēmijas ietekmē LNOB 2020. gadā apgrozīja 1,46 miljonus eiro, kas ir par 60,42% mazāk nekā gadu iepriekš , savukārt publiskā finansējuma loma un proporcija finansējuma avotu struktūrā pieauga līdz 85%. Kopējais saņemtais publiskā finansējuma apjoms bija 9,76 miljoni eiro. Finanšu gadu LNOB noslēdza ar 11,12 tūkstošu eiro peļņu. 2020. gada sākumā valdība nolēma LNOB ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.
VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" apgrozījums 2021. gadā bija 894,08 tūkstoši eiro , kas ir par 38,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Pārskata gads noslēgts ar 18,28 tūkstošu eiro peļņu. Ieņēmumi no biļešu realizācijas 2021. gadā bija 690 tūkstoši eiro. VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" publiskais finansējums 2021. gadā sasniedza 11,36 miljonus eiro.
Četru mēnešu laikā VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" noorganizēja 64 klātienes pasākumus, papildus nodrošinot tiešsaistes piedāvājumu ar 15 dažādiem iestudējumu ierakstiem un īstenoti arī divi izbraukumi ārpus pastāvīgajām telpām. Kopējā VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" auditorija 2021. gadā bija 34,5 tūkstoši skatītāju, kas ir kritums pret 2020. gadu par 50% un veido vien 20% no auditorijas, kas sasniegta pirms pandēmijas.
2022. gada martā sākti LNOB Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāles kompleksa būvdarbi. Jau tuvākajā laikā kompleksa teritorijā būs pilnībā izveidoti skatuves mākslu dekorāciju un mēģinājuma jaunbūves pamati.
Dailes teātris tika atklāts 1920. gada 19. novembrī ar Raiņa lugas "Indulis un Ārija" izrādi tagadējā Lāčplēša ielā 25, kur pirms tam bija darbojies Jaunais Rīgas teātris. 1977. gadā Dailes teātris pārcēlās uz tam speciāli celto jauno ēku Brīvības ielā 75. Pašlaik Dailes teātris ir lielākais profesionālais repertuārteātris Latvijā ar trim skatuvēm. Kamerzāle un Mazā zāle tiek atvēlēta tuvplānu pieprasošiem psiholoģiskas ievirzes darbiem, eksperimentāla rakstura iestudējumiem un meklējumiem teātra estētikā, bet 1000 vietīgā Lielā zāle − visplašākā diapazona izrādēm. Katru gadu teātris publikai piedāvā 15 līdz 18 jauniestudējumus.
2018. gadā Dailes teātra apgrozījums bija 4,6 miljoni eiro , kas ir par 4% vairāk nekā 2017. gadā. Lielāko īpatsvaru ieņēmumu struktūrā veido ieņēmumi par pārdotajām biļetēm (49%) un valsts dotācija (43%). Teātra peļņa 2018. gadā bija 830 tūkstoši eiro .
2019. gadā teātra apgrozījums bija 2,63 miljoni eiro . Papildu tam teātris saņēma arī 1,97 miljonu eiro valsts dotāciju. Lielāko daļu no kopējā apgrozījuma, t.i., 2,39 miljonus eiro veidoja ieņēmumi no pārdotajām biļetēm. Ieņēmumi no pārdotajām biļetēm veidoja 51% no visiem ieņēmumiem.
2020. gadā pandēmijas ietekmē valsts dotācija bija galvenais ienākumu avots un veidoja 74% no ieņēmumiem. 2020. gadā 3,73 miljonus eiro no teātra kopējiem ieņēmumiem nodrošināja valsts dotācija , savukārt biļešu ieņēmumi veidoja 1,15 miljonus eiro. Teātrim ieņēmumus nodrošināja arī telpu nomas un reklāmas ieņēmumi, taču to īpatsvars bija mazāks par 5% no kopējiem ieņēmumiem. Pārskata gadu teātris noslēdza ar 4,95 tūkstošu eiro peļņu.
Kā redzams grafikā, 2021. gadā Dailes teātra apgrozījums pandēmijas ietekmē turpināja samazināties un bija 808,5 tūkstoši eiro, bet peļņa – 3953 eiro.
2022. gadā Dailes teātris sāka jaunu sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti. Izrādei "Spēles ar Jūliju" universitātes Zinātnes un inovāciju centrs izgatavoja aktrises Ievas Segliņas sejas lielizmēra trīsdimensionālu atveidu .
Dailes teātris 2023. gadā dotācijā no valsts saņems 3,4 miljonus eiro. Plānots, ka teātri apmeklēs ne mazāk kā 108,4 tūkstoši interesentu. Dailes teātris 2023. gadā prognozē 3,4 miljoni eiro ieņēmumus , ieskaitot ienākumus no biļešu tirdzniecības 2,9 miljonu eiro apmērā un neidentificētus pārējos ienākumus, kas veido 556 tūkstošus eiro.
Latvijas Nacionālais teātra (LNT) eklektikas stila celtne ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis, šajā ēkā 1918. gada 18. novembrī proklamēta Latvijas valsts. Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem LNT uzskata latviešu dramaturģijas popularizēšanu, tādēļ katru sezonu repertuārā iekļauj latviešu autoru darbu jauniestudējumus. Teātrim ir trīs skatītāju zāles – Lielā zāle (709 skatītāju vietas) un divi izrāžu norisei pielāgoti mazie spēles laukumi – Aktieru zāle (atkarībā no izrādes 70 līdz 90 skatītāju vietas) un LMT Jaunā zāle (80 līdz 120 skatītāju vietas).
2019. gadā teātra apgrozījums bija 5,18 miljoni eiro, no kuriem pašu ieņēmumi veidoja 52,2%, bet valsts dotācija – 42,2%.
2020. gadā apgrozījums samazinājās par gandrīz 15% un bija 4,51 miljons eiro. Valsts dotācijas daļa bija 62%, savukārt pašu ieņēmi – 28,2%, kas samazinājušies uz pusi pandēmijas rezultātā.
2021. gada aprīlī Nacionālais teātris atvēra savu e-veikalu , kurā ir pieejama apģērbu līnija "Nacionālais" un suvenīri ar Nacionālā teātra vizuālo identitāti un izrāžu plakātiem. Nākotnē, sadarbojoties ar teātrim pietuvinātiem modes māksliniekiem, taps kolekcijas, kas veltītas teātrim.
Kā redzams grafikā, arī Latvijas Nacionālā teātra apgrozījums 2021. gadā turpināja samazināties un bija 788,7 tūkstoši eiro. Peļņa gan vairākas reizes pieauga un sasniedza 7243 eiro.
Latvijas Nacionālais teātris 2023. gadā saņems valsts dotāciju 3,3 miljonu eiro apmērā . Prognozēts, ka teātri šogad apmeklēs ne mazāk kā 130 tūkstoši apmeklētāju, ieskaitot 400 digitālā formātā pieejamo izrāžu skatījumus. Nacionālā teātra paša ieņēmumi iecerēti 1,9 miljonu eiro apmērā, ieskaitot ienākumus 1,8 miljonu apmērā no pārdotajām biļetēm un neidentificētiem ieņēmumiem 165,7 tūkstošiem eiro.
