Sveiciens!
Šonedēļ pievērsāmies tekstilizstrādājumu ražošanas nozarei. Tā asociējas ar apģērbu ražošanu, taču viss nebūt nav tik vienkārši. Šajā kategorijā ietilpst gan apģērbi, gan mitrās salvetes un personīgās higiēnas produkti, gan pat auklas, virves un tīkli. Prieks, ka šajā nozarē pirmrindieki ir reģionu uzņēmumi, kas strādā Liepājā un Daugavpilī.
Finday.lv komandai bija pārdomas, vai pievienot mūsu tekstilražotāju topam arī šobrīd vienīgo Latvijas vienradzi “Printful”. Pievienojām, jo Latvijā uzņēmumam ir šūšanas cehs. “Printful Latvia” 2020. gadā apgrozīja 47,2 miljonus eiro, taču jaunuzņēmuma globālais apgrozījums sasniedza 208 miljonus dolāru. Paredzams, ka jau 2021. gada datos “Printful” visai droši pacīnīsies par top3.
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Šonedēļ ir noslēgts apvienošanās darījums starp diviem reģiona sadzīves ķīmijas ražotājiem ‒ Latvijā reģistrēto AS "Spodrība" un Lietuvas kompāniju "Naujoji Ringuva". Lietuvas uzņēmums ir kļuvis par 100% "Spodrības" kapitāldaļu īpašnieku. Darījuma summu puses ir vienojušās neatklāt.
Tekstilizstrādājumu un apģērbu, kā arī ādas un ādas izstrādājumu rūpniecība ir visvecākā rūpniecības nozare Latvijā. Īpaši strauji tā attīstījās 19. gs. beigās. Pirmais zināmais tekstilizstrādājumu uzņēmums ‒ Frīdriha Augusta Kreienberga (Friedrich August Kreienberg) tauvu fabrika ‒ darbu sāka 1724. gadā un izgatavoja kuģu tauvas, virves, striķus no kaņepājiem, džutas un manilas.
Pēc neatkarības atjaunošanas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā labākie rezultāti tika sasniegti 2001. gadā, kad produkcijas ražošanas apjoms tekstilrūpniecībā palielinājās par 80,7 % no 1995. gada līmeņa. 92,9% no produkcijas apjoma tika eksportēti, tajā skaitā 74% uz ES dalībvalstīm. Pēc iestāšanās ES samazinājās eksporta apjoms uz ES. Eksporta īpatsvara kritums negatīvi ietekmēja nozares attīstību, jo iekšējais tirgus bija ļoti ierobežots, un tas bija tādu valstu kā Ķīna un Turcija ietekmē.
Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana Latvijā ir augsti attīstīta nozare ar komplicētu struktūru, modernām tehnoloģijām un dažādām darba organizācijas formām. Tā veido apmēram 4% no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, 5,5% no pievienotās vērtības un 5 līdz 5,5 % no valsts kopējā eksporta. Tikai apmēram 9 līdz 10% no saražotās produkcijas paliek Latvijā.
Latvijas apģērbu ražotāji eksperimentē ar dažādām jaunām tehnoloģijām. Piemēram, Valmieras sociālā uzņēmuma “Swimbe” ražotajā peldkostīmā slēpjas gandrīz puskilograms pārstrādātu plastmasas atkritumu. To starpā ir gan PET pudeles, gan t.s. spoku tīkli – no jūrām izzvejotie veci zvejas tīkli, kas pārstrādāti videi draudzīgā audumā. Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku radītajā viedajā sporta tērpā iestrādāti monētas lieluma sensori ķermeņa locītavu vietās. Tie ļauj sekot līdzi treniņa pareizai norisei un progresam, piemēram, jogā, baletā vai svarcelšanā.
Un latviešiem patīk tirgoties ar apģērbu. Tā tapa un attīstījās platforma “Andele Mandele”, kur šī gada sākumā bija reģistrējušies 190 tūkstoši lietotāji. Katru dienu platformā ir vidēji 4000 jaunu preču, no kurām lielākā daļa ir tieši apģērbs. Kopējais aktīvo preču skaits platformā ir aptuveni 150 tūkstoši.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
"Lauma Fabrics" ir Latvijas tekstilizstrādājumu ražošanas, aušanas un audumu ražošanas uzņēmums, kas atrodas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ). Uzņēmumu kopš 2018. gada pārvalda SIA “European Lingerie Group” un “Helike Holdings” OÜ. 2021. gada oktobrī Konkurences padome atļāva apvienošanos, ar kuru "Rietumu bankas" meitasuzņēmums SIA "RB ELG" ieguva izšķirošu ietekmi pār tekstila industrijas holdingkompāniju "European Lingerie Group". "Lauma Fabrics" eksportē vairāk nekā 80% savas produkcijas uz vairāk nekā 20 dažādām pasaules valstīm.
2018. gadā uzņēmums strādāja ar aptuveni 33 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017. gadā. Taču, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, peļņa pieauga par 50,9% un bija 3,46 miljoni eiro.
2019. gadā “Lauma Fabrics”, izmantojot Liepājas SEZ atbalstu ieguldījumiem modernās tehnoloģijās, investēja aptuveni 1,5 miljonus eiro jaunas audumu žāvēšanas līnijas iegādē, kas ļāva paaugstināt uzņēmuma ražošanas jaudu. “Lauma Fabrics” arī izveidoja meitaskompāniju "Lauma Medical", kuras galvenais biznesa virziens ir medicīnas tekstilizstrādājumu ražošana un viens no galvenajiem produktiem ‒ austās medicīniskās elastīgās saites. Gada sākumā “Lauma Fabrics” ieguva ISO sertifikātu medicīnas produktiem.
"Lauma Fabrics" apgrozījums 2020. gadā bija 24,55 miljoni eiro, kas ir par 23,8% mazāk nekā 2019. gadā. Uzņēmuma peļņa samazinājās 2,2 reizes un bija 1,46 miljoni eiro. 2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā ‒ pandēmijas sākumā ‒ gandrīz visi “Lauma Fabrics” un “Lauma Lingerie” darbinieki bija dīkstāvē divarpus līdz trīs mēnešus, taču ne visi uzreiz, bet pa kārtai. “Lauma Lingerie” samazināja darbinieku skaitu par 10 līdz 15%, tostarp slēdza šūšanas cehu Talsos.
2021. gada jūnijā “Lauma Fabrics” ir reģistrēta 58,8 miljonu eiro vērta komercķīla. Darījumā kā parādnieks reģistrēts uzņēmuma kapitāldaļu turētājs "European Lingerie Group", savukārt ieķīlātā manta ir "Lauma Medical" kapitāldaļas. Reģistrētās komercķīlas ņēmējs ir AS "Rietumu Banka".
"iCotton" ir vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu kokvilnas produktiem un mitrajām salvetēm. Savu pirmo ražotni uzņēmums Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad sāka ražot mitrās salvetes SIA “Lauma Fabrics” telpās. 2016. gada pavasarī "iCotton" atvēra jaunu ražotni, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus. Šobrīd uzņēmums ir lielākais kokvilnas produktu, mitro salvešu un personīgās higiēnas produktu ražotājs Eiropas Savienībā un NVS valstīs ar vienu no modernākajām ražotnēm Eiropā.
Uzņēmuma “iCotton” īpašnieki līdz 2017. gada martam uz pusēm bija Itālijas uzņēmums “Sanitars” un Krievijas pilsonis Maralbeks Gabdsatarovs, bet kopš 2017. gada marta M. Gabdsatarovs kļuva par vienīgo īpašnieku. Kopš 2019. gada jūlija 40% kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Dmitrijam Reņevam, bet atlikušie 60% – M. Gabdsatarovam. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 8,15 miljoni eiro.
“iCotton” eksportē apmēram 97% no saražotās produkcijas. Kompānijas galvenie realizācijas tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un Ukraina, taču produkcija tiek realizēta arī Apvienotajā Karalistē, Polijā, Uzbekistānā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā un Vjetnamā.
2018. gadā “iCotton” apgrozījums bija 25,97 miljoni eiro, peļņa ‒ 5,37 miljoni eiro.
2019. gadā “iCotton” strādāja ar 26,27 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2018. gadā. Uzņēmuma peļņa samazinājās par 34,2% – līdz 3,53 miljoniem eiro.
2021. gada sākumā “iCotton” nodeva ekspluatācijā jauno ražošanas ēku. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni četri miljoni eiro, bet ražošanas iekārtās investēti aptuveni 11,4 miljoni eiro.
Uzņēmums "Nexis Fibers" ir reģistrēts 2007. gada sākumā. No 2013. gada līdz 2015. gadam uzņēmuma 100% īpašnieks bija Šveices uzņēmums "Accu Holding AG", bet kopš 2015. gada sākuma 100% kapitāldaļu pieder Slovākijas uzņēmumam "Nexis Fibers a.s.". "Nexis Fibers" ražo augstas izturības šķiedras, kas ir piemērotas auklu, virvju, tīklu un specifisku audumu ražošanā. Uzņēmums atrodas Daugavpilī.
"Nexis Fibers" apgrozījums 2017. gadā bija 24,63 miljoni eiro un tas ir par 23,9% lielāks nekā 2016. gadā.Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 3,2 reizes un bija 92,37 tūkstoši eiro.
2020. gadā “Nexis Fibers” apgrozīja 25,06 miljo nus eiro, gadu noslēdzot ar 1,06 miljonu eiro peļņu.
Konkurē ar augstu specializāciju
Mārtiņš Tiknuss
"Gateway & Partners" partneris:
"Tekstila nozare šobrīd noteikti ir sarežģītā situācijā saistībā ar darbaspēka pieejamību un sarežģījumiem piesaistīt jaunus spēkus no tuvējām ārvalstīm. Covid-19 situācija un noteikumi par vakcināciju nozarei, kur strādā zemāka atalgojuma saņēmēji, noteikti tiek ietekmēta brīdī, kad rūpnīcā klātienē drīkst strādāt tikai ar sertifikātiem.
Taču ir skaidrs, ka spēja ātri reaģēt un pielāgoties tirgus tendencēm ir palīdzējusi nozarei attīstīties pandēmijas laikā. Virkne vietējo uzņēmumu ir pārņēmuši pasūtījumus, kurus agrāk sūtīja no Āzijas. Pandēmijas situācijā bija nepieciešamas mazākas partijas, un loģistikas problēmas no Āzijas šobrīd ļauj mūsu spēlētājiem būt konkurētspējīgiem un piegādāt ātrāk.
Svarīgi, lai produktiem ir augsta specializācija un sarežģītība – tie ir virzieni, kuros Latvijas ražotāji var būt konkurētspējīgi. Virzieni, kas uzrāda labākos rezultātus, ir apakšveļa, armijas aprīkojums un medicīnas preces."
