Sveiciens!
Šis gads sākās ar interesantu ziņu telekomunikācijas nozarē. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" paziņoja, ka par 10,75 miljoniem eiro iegādāsies SIA "Telia Latvija" kapitāla daļas. Šī ziņa bija ierosme papētīt šo nozari. Interesanti, ka vēl ne tik sen telekomunikāciju uzņēmumu galvenais pakalpojums bija nodrošināt iespēju sazvanīties. Šobrīd tirgus līderis "Tet" sevi dēvē par tehnoloģiju un izklaides uzņēmumu, bet LMT pozicionē sevi kā tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu. Tas arī ir ir kļuvis par pirmo uzņēmumu Eiropā, kas apmāca dronu pilotus. Arī "Tele2" pēdējā laikā sevi ir sācis saukt par daudzpakalpojumu uzņēmumu. Kura stratēģija izrādīsies gudrāka un ilgtspējīgāka, mēs redzēsim pavisam drīz. Pagaidām skatām vēsturiskos datus. Te gan jāpiebilst, ka pirmajā acu uzmetienā dati var atšķirties, jo bieži vien uzņēmumi publiski uzsver konsolidētos datus, kas ir lielāki un bieži ietver vairākus grupas uzņēmumus.
Visādi citādi – baudām ziemu, kamēr tā vēl ir.
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmums "Juro" B investīciju raundā ir piesaistījis 23 miljonus dolāru.
1852. gadā Latvijas teritorijā tika atvērta viena no pirmajām telegrāfa līnijām pasaulē – Rīga-Bolderāja. Savukārt pirmie telefonsakari Rīgā tika izmēģināti 1877. gadā. 1971. gadā Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā starppilsētu telefonu centrāle, kas nodrošināja sakarus ar 780 telefoncentrālēm Latvijā un ar vairāk nekā 90 pilsētām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Pirms vērienīgiem ieguldījumiem 1993. gadā Latvijas telekomunikāciju nozare bija viena no vislabāk attīstītajām Austrumeiropas valstu vidū. Arī tagad varam lepoties ar lieliskiem sakariem: Ziemeļvalstu reģionā Latvijā ir otrs lielākais mobilā interneta patēriņš uz vienu iedzīvotāju mēnesī, bet pirms vairākiem gadiem Latvijā bija trešais lielākais mobilā interneta patēriņš visā pasaulē.
Līdz 2008. gadam nozares apgrozījums auga katru gadu, 2008. gadā sasniedzot 746 miljonus eiro. Ekonomikas krīzes, asas konkurences un Eiropas Savienības regulējuma iespaidā turpmākajos gados nozare izjuta apgrozījuma kritumu, sasniedzot zemāko apgrozījumu 2015. gadā, kad tas bija 512 miljoni eiro.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
SIA "Tet" (agrākie nosaukumi "Lattelecom", "Lattelekom") ir Latvijas tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmums. Tas ir telesakaru operators, interneta pakalpojumu sniedzējs (IPS), kopš 2017. gada arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs. SIA "Tet" 51% kapitāldaļu pieder Latvijas valstij, 49% – Dānijā reģistrētajam uzņēmumam "Tilts Communications", kas pieder Zviedrijā reģistrētajam telesakaru uzņēmumam "Telia Company AB". "Tet" grupā ir uzņēmumi "Tet", "Citrus Solutions", "Data Experts", "Helio Media" un "Baltijas datoru akadēmija". "Tet" pieder 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu.
2019. gadā "Tet" Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ieņēma septīto vietu, gada laikā topā pakāpjoties par vienu pozīciju. 2019. gads "Tet" bija nozīmīgs elektrības biznesa attīstībā, sasniedzot 12% tirgus daļu. 2018. gadā tie bija aptuveni 8%. 2019. gadā uzņēmums arī mainīja nosaukumu un zīmolu – no "Lattelecom" tas kļuva par "Tet". 2019. gadā "Tet" konsolidētais apgrozījums bija 227,6 miljoni eiro, bet peļņa – 36,2 miljoni eiro.
Telekomunikācijas nozares līdera pozīciju pēc apgrozījuma 2020. gadā atguva "Tet". Uzņēmumu gadu iepriekš bija apsteidzis SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT). "Tet" apgrozījums 2020. gadā sasniedza 178,29 miljonus eiro, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt "Tet" koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 222,64 miljoni eiro, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2019. gadā. Koncerna peļņa saruka par 16,1% un bija 30,39 miljoni eiro.
"Tet" konsolidētais apgrozījums 2021. gada deviņos mēnešos bija 174,6 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. 2021. gada vasarā SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēla Uldi Tatarčuku, kurš no 2020. gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs. 2021. gada nogalē "Tet" valdē darbu sāka uzņēmuma galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins. Savukārt bijušais "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis 2021. gada septembrī tika iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs.
2021. gadā "Tet" paziņoja, ka izstrādā e-pastu automatizācijas rīku, kas atpazīs atslēgas vārdus un piemeklēs piemērotāko atbildi. Tas paātrinās ienākošo pieprasījumu apstrādi un ļaus klientiem ātrāk saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Līdz gada beigām "Tet" plānoja automatizēt līdz 50% ienākošo klientu e-pastu.
SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) ir Latvijas mobilo sakaru operators, kas pēdējā laikā sevi sauc par tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu. Tas ir dibināts 1992. gadā un bija pirmais mobilo sakaru operators valstī. LMT kapitālā 49% pieder "Telia Company" un tās meitasfirmai "Sonera Holding", pa 23% daļu "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% – valstij "Possessor" personā.
2018. gadā LMT koncerns strādāja ar 216,23 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 5,9% vairāk nekā 2017. gadā. Peļņa saruka par 14,8% un bija 28,59 miljoni eiro.
2019. gadā uzņēmums strādāja ar 230 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2018. gadā, bet peļņa sasniedza 28,9 miljonus eiro.
Telekomunikācijas nozares otrajā pozīcijā pēc apgrozījuma 2020. gadā ar 153,33 miljoniem eiro bija LMT.
2021. gadā LMT tika atzīts par Inovāciju čempionu. Un decembra sākumā Saldū uzņēmums uzstādīja 100. uzņēmuma 5G bāzes staciju. LMT pēdējos gados ir kļuvis par 5G tehnoloģiju vēstnesi ne vien Latvijā, bet arī pasaulē, tostarp organizējot starptautiski nozīmīgu pasākumu "5G Techritory" un sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju Rīgā, Biķernieku trasē izveidojot pirmo 5G testa trasi. Tā tiek izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem. Savukārt Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā – VEF apkaimē – LMT kopā ar "MikroTik" ir izveidojis 5G laboratoriju.
Pērn LMT no "Livonia Partners" iegādājās Baltijas datu pārraides tīklu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumu uzņēmumu grupu "Santa Monica Networks". Uzņēmumi apvienos spēkus, lai ātrāk un efektīvāk ieviestu piektās paaudzes tīkla risinājumus.
"Tele2" 1986. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums "Kinnevik". Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar "Kinnevik" piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem. Līdz 2004. gadam "Tele2" strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus. Vēlāk uzņēmums pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā.
"Tele2" apgrozījums 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 5,2 miljoniem eiro, sasniedzot 136,7 miljonus eiro.
Telekomunikācijas nozares līderu trijnieku 2020. gadā noslēdza "Tele2", kas strādāja ar 138,58 miljonu eiro apgrozījumu. Mobilo sakaru pakalpojumu lietotāju skaits tieši "Tele2" tīklā pieaudzis par 2,7%,
2021. gadā "Tele2" kļuva par mīlētāko zīmolu telekomunikāciju nozarē Latvijā.
"Tele2" apgrozījums 2021. gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 108,7 miljonus eiro. Tas ir par 8,7% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2020. gadā. Uzņēmuma peļņa pirms nodokļu maksājumiem (EBITDA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir 43,3 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā iepriekš.
2022. gada sākumā "Tele2" paziņoja, ka mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā tas šogad investēs aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šīs investīcijas tiks veiktas gan pamattīkla modernizācijai, gan radio tīkla modernizācijai un jaunu bāzes staciju uzstādīšanai. Šogad "Tele2" plāno uzstādīt vairākus simtus 5G bāzes staciju visā Latvijas teritorijā. Nākamo trīs gadu laikā uzņēmums paredz izbūvēt 5G tīklu, kas būs pieejams 99% Latvijas iedzīvotāju.
Labi attīstīta, bet nedrīkst apstāties
Signe Bāliņa
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas LIKTA prezidente
"Latvijā esam pieraduši pie ātra interneta. Mums ir gandrīz pilnīgs ātrdarbīgas platjoslas un 4G pārklājums, labs ļoti augstas veiktspējas tīklu pārklājums. Fiksēto tīklu, kuros iespējams sniegt vismaz 30 Mb/s pakalpojumus, pārklājums aptver 93% visu mājsaimniecību. Pagājušajā gadā Latvijā tika dots starts līdz pat 10 Gbit/s ātram internetam. Līdz ar to varētu teikt, ka telekomunikāciju joma Latvijā ir labi attīstīta. Taču mēs nedrīkstam apstāties – apstājoties pie sasniegtā, mēs sākam atpalikt.
Telekomunikāciju joma transformējas, un uzņēmumi, kas tajā darbojas, meklē jaunus veidus, kā attīstīt savu biznesu. Telekomunikāciju uzņēmumi no klasiskiem telekomunikāciju operatoriem pārtop par tehnoloģiju uzņēmumiem, kas piedāvā interneta un TV pakalpojumus, integrētus IT risinājumus, vienlaikus arī izklaides un satura pakalpojumus. Gan vienas nozares, gan dažādu saistīto jomu uzņēmumu konverģence visā pasaulē un Latvijā notiek jau vairākus gadus, un šī tendence turpināsies.
Konkurence ir kļuvusi globāla. Uzņēmumiem ir jākonkurē ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Ar katru gadu uzlabojas Latvijas IKT pakalpojumu eksporta potenciāls. Joprojām ir aktuāls darbaspēka pieejamības jautājums un IKT speciālistu trūkums darba tirgū. Tas nozīmē, ka nozares uzņēmumi arvien vairāk atbalstīs izglītojošas iniciatīvas, kā arī stimulēs mērķtiecīgu esošās izglītības sistēmas transformāciju.
Runājot par nozares tendencēm, lielu ietekmi uz digitālo izaugsmi radīs 5G tīkla attīstība, kas ļaus veidot dažādus inovatīvus lietu interneta un viedo pilsētu risinājumus. Tāpat nozīmīga ietekme un attīstība būs dažādiem mākslīgā intelekta risinājumiem.
Viens no būtiskiem aspektiem, kas raksturos nozari šogad, ir drošība – gan fiziskā, gan kiberdrošība. Kiberuzbrukumu skaits un ļaundaru aktivitāte palielinās katru gadu. Sabiedrības un biznesa izglītošana šajā jomā būs viens no galvenajiem uzdevumiem un izaicinājumiem nozarei.
Liels izaicinājums nozarei būs valsts definēto digitālās transformācijas mērķu sasniegšana līdz 2027. gadam – mērķi ir valstiski definēti, ir ļoti apjomīgas iespējas finanšu investīcijām ar ES atbalsta instrumentiem, bet, mūsuprāt, IKT pārvaldība un atbildība par mērķu realizēšanu šobrīd ir krietni sašķelta starp dažādām atbildības jomām un ministrijām, kas rada nesabalansētu virzību uz faktisku digitālās transformācijas mērķu sasniegšanu.
Eiropas digitālās desmitgades mērķi ietver nodrošināt katrai mājsaimniecībai interneta pieejamību vismaz 100 Mbit/s līdz 2025. gadam un gigabita savienojamību līdz 2030. gadam, kā arī 5G tīkla pārklājumu visās apdzīvotās vietās. Lai sasniegtu šos mērķus, neatpaliekot no Eiropas, Latvijai ir jāparedz atbilstošas investīcijas. Mūsu skatījumā publiskām un privātām investīcijām elektronisko sakaru tīkla infrastruktūrā Latvijā līdz 2030. gadam jābūt vismaz vienam miljardam eiro.
Domājot par infrastruktūras attīstību, svarīgi valstij arī veicināt birokrātisko šķēršļu mazināšanu tīklu izbūvē un infrastruktūras uzturēšanā."
