Sveiciens!
Vasara šogad mūs lutina un diezin vai kāds vēl kāro braukt to baudīt ārpus Latvijas. Taču gan galamērķi, gan sapņi var būt dažādi, tāpēc cilvēki ceļo visu laiku. Tie, kas nedodas paši savās gaitās, parasti izvēlas ceļojumu aģentūru piedāvājumu. Tūrisms pandēmijas laikā bija viena no nozarēm, kas cieta visvairāk. Kā tai veicas tagad? Noskaidrojām mūsu šīs nedēļas jaunumu vēstulē.
Lai saulainas brīvdienas!
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
2022. gada maijā kopējie nodokļu ieņēmumi bija 979 miljoni eiro. Tas ir par 129 miljoniem eiro jeb 15,1% vairāk nekā 2021. gada maijā.
Starptautiskais tūroperators “Tez Tour” ir lielākais Latvijas tūroperators, kas organizē ceļojumus uz dažādām tūristu iecienītām pasaules valstīm. Latvijā uzņēmums strādā kopš 2002. gada un tā sadarbības partneri ir vairāk nekā 370 tūrisma uzņēmumi Baltijas valstīs.
"Tez Tour" 2018. gadā strādāja ar 30,92 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 70,2% un bija 885,8 tūkstoši eiro. Savukārt 2019. gadā uzņēmums strādāja ar 39,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 43,3% un bija 1,27 miljoni eiro.
Kā redzams grafikā, 2020. gadā "Tez Tour" apgrozījums bija 6,68 miljoni eiro, bet zaudējumi – 906,8 tūkstoši eiro.
Tūrisma sezonas sākumā “Tez Tour” ziņoja, ka šogad plāno nodrošināt ceļojumus aptuveni 40 tūkstošiem tūristu, un tas būtu par 15 līdz 20% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Runājot par mūsu klientu paradumiem un izvēlēm šī gada sākumā, varam teikt, ka ceļotāju izvēles priekšrocības nav mainījušās – pieprasītākie galamērķi joprojām ir Turcija, Ēģipte, Grieķija, kur klienti atpūtai izraugās augstas klases piecu zvaigžņu viesnīcas. Turklāt daudziem tūristiem ceļojums un tā kvalitāte ir kļuvusi vēl svarīgāka,” novērojumos dalās “Tez Tour Latvija” vadītājs Konstantīns Paļgovs, piebilstot, ka mūsdienu fiziski emocionālā fona iespaidā klienti arvien vairāk vēlas palutināt sevi un savus tuvos ar augstāka līmeņa viesnīcu komfortu.
Uzņēmums "Novatours" reģistrēts 2000. gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 176,4 tūkstoši eiro. "Novatours" vienīgais īpašnieks ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums "Novaturas".
"Novatours" 2019. gadā strādāja ar 35 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 2,8 reizes un bija 334,8 tūkstoši eiro.
Baltijas valstu tūroperatoram "Novaturas", kas ietver arī Latvijas uzņēmumu "Novatours", 2021. gads bijis straujas atveseļošanās gads, ceļošanas ierobežojumu atcelšanai atdzīvinot tirgu. 2021. gadā tas guva 1,3 miljonu eiro peļņu. Vēl 2020. gadā "Novaturas" bija cietis 5,7 miljonu eiro zaudējumus. Turklāt grupas EBITDA pērn sasniedza 2,6 miljonus eiro salīdzinājumā ar 3,1 miljona eiro zaudējumiem 2020. gadā. 2021. gadā tūroperators apkalpoja vairāk nekā 176 tūkstošus klientu, tā ieņēmumi pārsniedza 110 miljonus eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2020. gadā.
2022. gadā ir notikušas izmaiņas tūroperatora vadībā. SIA “Novatours” turpmāk vadīs Vitalij Rakovski, jo savu amatu ir zaudējusi līdzšinējā SIA “Novatours” valdes locekle Audrone Keinyte.
SIA “Begonija’' ir reģistrēta 1992. gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 2982 eiro. 52,38% pieder Bellai Gondeļmanei, bet 47,62% – Genādijam Gondeļmanim.
"Begonija" 2020. gadā strādāja ar 3,35 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums cieta zaudējumus 251,6 tūkstošu eiro apmērā pretstatā peļņai 2019. gadā. Togad "Begonija" strādāja ar 19 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2018. gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 21,1% un bija 362,8 tūkstoši eiro.
Latvija ir interesants galamērķis – jārod iespēja aizvietot Krievijas tūristu iztrūkumu
Ēriks Lingebērziņš
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs
"Izejošajā tūrismā situācija ir laba – Latvijas iedzīvotāju gatavība un vēlme ceļot ir augsta, turklāt savā ziņā jūtam aizturēto pieprasījumu, kas ir veidojies pandēmijas periodā. Šajā gadā ceļojumi tiek pirkti un plānoti. Protams, nākotnē saglabāsies globālā drošības turbulence. Taču redzam, ka nozare un ceļotāji spēj pielāgoties, izvērtēt riskus. Izejošo tūrismu ietekmēs sabiedrības ekonomiskā situācija un tas, cik daudz naudas turpmāk cilvēki varēs atvēlēt ceļošanai. Ja bezdarbs saglabāsies zems, ekonomika attīstīsies un algu pieaugums būs lielāks par inflāciju, nav iemeslu, lai cilvēki neceļotu. Šodien ceļošana ir daļa no mūsdienu cilvēka dzīvesveida – daļu atvaļinājuma ļaudis grib pavadīt ceļojot.
Sarežģītāka situācija ir tiem aģentiem un operatoriem, kas strādā ar ienākošo tūrismu – ārvalstu viesiem. Šajā segmentā tūristu skaits palielinās, bet pieaugums un atjaunošanas ātrums ir daudz lēnāks nekā citās valstīs, īpaši Rietumeiropā. Eiropiešu lēmumu par ceļošanu uz Latviju ietekmē bailes par reģiona drošību pēc kara sākuma. Vairāku gadu perspektīvā ienākošais tūrisms izskatās pozitīvi – Latvija ir interesants galamērķis, kas piedāvā daudzveidīgu kultūru, interesantu ēdienu un iespēju pabūt patīkamā klimatā, jo īpaši ceļotājiem no Spānijas, kur vasarā ir 40 grādu karstums. Vienlaikus ir skaidrs, ka ir jāpielāgojas esošajai tirgus situācijai. Pagātnē nozīmīga tūristu daļa – aptuveni 20% – bija no Krievijas un arī Baltkrievijas. Šis segments uz ilgāku laiku būs slēgts. Tāpēc ir jāskatās, kā šo iztrūkumu kompensēt ar tūristiem no citām valstīm. Vidējā termiņā ir jāgriežas pie tālajiem tirgiem – Japānas, Dienvidkorejas un ASV.
Šobrīd viens no lielākajiem izaicinājumiem ir "pelēko" ceļojumu segments, ko īsteno nevis klasiskās tūrisma aģentūras, bet draugu kopas. Pēc būtība tie ir kompleksie ceļojumi, bet tos neīsteno reģistrēti uzņēmumi. Šādās situācijās klienti nav pasargāti no iespējamiem riskiem saistībā ar organizatoru maksātnespēju, tas ir patērētāju tiesību pārkāpums. Ceļojot šādi cilvēks nav pasargāts no savas naudas zaudēšanas – viņš pērk kaķi maisā. Tas ietekmē arī godīgas konkurences vidi. Protams, rodas jautājums, kurā brīdī tā ir vienkārši domubiedru grupa, kas kopā organizē savu ceļojumu, un kur tā ir uzņēmējdarbība. Ja šis pulciņš vienā mēnesī organizē trīs viena maršruta ceļojumus vai katru mēnesi dodas uz citu valsti, tās ir pazīmes, kas liecina, ka šis ir organizēts tūrisms un šī darbība būtu jālegalizē. Asociācija informē gan sabiedrību par riskiem, kas var rasties, šādi ceļojot, gan sadarbojas ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru šādu gadījumu identificēšanā. Īpaši aktuāla šī problēma ir kļuvusi no šī gada pavasara."
