Sveiciens!
Pēdējā laikā daudz dzirdam, ka jāatbalsta ukraiņi. Protams, ļoti saprotamu iemeslu dēļ. Taču, kas ir tie uzņēmumi ar Ukrainas saknēm, kam Latvijā ir lielākais bizness? Uzņēmumi ir visai lieli, daudz eksportē uz Krieviju, tāpēc šā brīža kara situācija noteikti ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Apskatījām "Lursoft" izveidoto sarakstu ar Top10 Ukrainas kapitāla uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma 2020. gadā un piedāvājam Jums iepazīties ar trim lielākajiem no tiem.
Mierīgu nedēļas nogali vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2022. gada janvārī bija 2,95 miljardi eiro. Faktiskajās cenās bija par 32,9% vairāk nekā pirms gada. Tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 29,6%, bet importa vērtība – par 35,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Ukraiņu kapitāla uzņēmumi Latvijā 2020. gadā kopā apgrozīja 440,05 miljonus eiro, nopelnīja 22,91 miljonus eiro, ar darba vietām kopumā nodrošinot teju 2,4 tūkstošus strādājošo. Faktiskie rādītāji esot lielāki, jo Latvijā ir reģistrētas arī vairākas finanšu iestādes, kurām ir cita gada pārskatu iesniegšanas kārtība, tāpēc šo uzņēmumu finanšu dati nav ietverti kopējos rezultātos par Ukrainas kapitāla uzņēmumu kopējo apgrozījumu un peļņu.
Ukraiņi savus līdzekļus ir ieguldījuši 1107 Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā. 2021. gada beigās Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos personas no Ukrainas bija ieguldījušas 113,29 miljonus eiro. Pēc ārvalstu tiešo ieguldījumu kopējā apjoma Ukraina ierindojas 17. vietā, savukārt, vērtējot pēc uzņēmumu skaita, kuros veikti ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā, – 5. vietā.
2018. gadā Ukraina bija 21. lielākais Latvijas tirdzniecības partneris, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bija 410 miljoni eiro. Tas bija par 16% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu. 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 15% pieauga Latvijas eksports uz Ukrainu un sasniedza 196 miljonus eiro. Imports pieauga par 17% un sasniedza 213 miljonus eiro.
Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ukrainu ir pārtikas rūpniecības, ķīmiskās rūpniecības preces, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Savukārt no Ukrainas Latvija galvenokārt importē metālus un to izstrādājumus, pārtikas rūpniecības un ķīmiskās rūpniecības preces.
Latvijas un Ukrainas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos septītās sēdes laikā 2019. gadā tika panāktas vairākas būtiskas vienošanās par ekonomiskās sadarbības stiprināšanu, galveno uzsvaru liekot uz sadarbību lauksaimniecības, transporta, tūrisma un izglītības jomā.
Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā sākta, balstoties uz 1995. gadā Kijivā parakstīto Latvijas un Ukrainas valdības vienošanos, lai veicinātu Latvijas un Ukrainas sadarbību zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības jomās. 2015. gada 31. decembrī tika noslēgta vienošanās par divpusējās sadarbības programmas īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju jomā.
1999. gada 11. jūnijā stājās spēkā Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums regulē personas sociālo apdrošināšanu, ja tā dodas strādāt uz otru valsti, tiesības uz atsevišķiem pabalstiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu vai sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tomēr visvairāk līgums ietekmē pensijas.
Rīgā darbojas Ukraiņu skola, kas ir izveidota 1989. gadā kā svētdienas skola. Kā vidusskola tā ir dibināta 1991. gada 1. septembrī. Sākotnēji tajā mācījās 45 skolēni, tagad to skaits ir pārsniedzis 200.
Vēl pirms kara sākuma šī gada februārī Rīgā nedēļa no 14. februāra tika pasludināta par "Ukrainas nedēļu", kuras laikā ar dažādiem pasākumiem Latvijas galvaspilsēta pauda atbalstu Ukrainas suverenitātei un integrācijai Eiropā.
Šobrīd visa aktuālā informācija par sadarbību un palīdzību Ukrainas bēgļiem ir atrodama vietnē "No Ukrainas uz Latviju".
Uzņēmums ir dibināts 2016. gadā. 2020. gadā starp Ukrainas kapitāla uzņēmumiem SIA "Paulina Fons" uzrādīja visaugstāko apgrozījumu – naftas produktu un ķīmiskās ražošanas produktu vairumtirgotājs apgrozīja 53,70 miljonus eiro un nopelnīja 2,51 miljonu eiro. Togad tas bija arī astotais lielākais degvielas vairumtirgotājs Latvijā.
Tiesa, salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums 2020. gadā saruka par teju trešdaļu. Iesniegtajā vadības ziņojumā "Paulina Fons" norādīja, ka finanšu rezultātus ietekmējuši vairāki globāli faktori, ieskaitot naftas produktu cenas.
SIA "Polystylex" ir reģistrēts 2009. gadā un nodarbojas ar ķīmisko vielu vairumtirdzniecību. Uzņēmums piegādā augsta un zema spiediena polietilēnu, lineāro polietilēnu, polipropilēnu u.c. polimēru materiālus ražotājsabiedrībām Baltijas un NVS valstīs. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Antons Viderkers.
Uzņēmums 2019. gadā apgrozīja 34,07 miljonus eiro un nopelnīja 1,09 miljonus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums palielinājāspar 7,5%. Ieņēmumu palielināšanās saistīta ar aktīvu jaunu pircēju piesaisti, attīstību Baltijā, Krievijā un Baltkrievijā, kā arī dažādu finanšu instrumentu izmantošanu, kas ļāvusi piesaistīt brīvus apgrozāmos līdzekļus.
Teju pusi jeb 16,38 miljonus eiro SIA "Polystylex" 2019. gada apgrozījuma veidoja eksports uz Krieviju. 2019. gadā SIA "Polystylex" bija otrais lielākais uzņēmums ķīmiskās rūpniecības nozarē Latvijā. 2020. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 52,50 miljoni eiro, peļņa – 2,2 miljoni eiro.
SIA "Lexico Telecom LTD" ir telekomunikāciju uzņēmums. 2020. gadā tas bija piektais lielākais nozares uzņēmums Latvijā, kas strādāja ar 28,19 miljonu eiro apgrozījumu.
Ir jāmeklē jauni eksporta tirgi
Līva Stūrmane
Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" izpilddirektore:
"Latvijas uzņēmumu kopējais eksports uz Ukrainu 2021. gadā bija 155,34 miljoni eiro. Līdz šim visvairāk Latvijas uzņēmumi uz Ukrainu eksportēja ķīmiskās rūpniecības un saistīto nozaru produkciju – 41,55 miljonu eiro apmērā. Tam seko pārtika 37,82 miljonu eiro vērtībā, mašīnas mehānismi un elektriskās iekārtas 17,34 miljonu eiro vērtībā, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 8,90 miljonu eiro vērtībā un metāli un to izstrādājumi 8,13 miljonu eiro vērtībā.
Turpmākās ekonomiskās attiecības ar Ukrainu nav paredzamas. Vienīgais, ko šobrīd ir iespējams pateikt skaidri – nākotne būs ļoti izaicinoša. Tieši tāpēc 20. aprīlī rīkosim forumu "Born Global", kur diskutēsim par dažādām stratēģijām Latvijas un arī Baltijas eksportējošo uzņēmumu izaugsmei. Ir skaidrs, ka būs vajadzīgas valstiska mēroga atbalsta programmas un projekti, kas stiprinās mūsu eksportētājus jaunu tirgu meklējumos. Protams, būs dažādi kritēriji un kvotas, bet visiem būs jāstrādā kopā, lai atrastu jaunus biznesa partnerus ārzemēs. Realitātē eksportējošiem uzņēmumiem šobrīd ir jāatvadās no trim tirgiem. Ne tikai no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir sankciju sarakstā, bet arī no Ukrainas, ko posta karš. Turklāt šobrīd notiekošais ietekmē ne tikai uzņēmumus, kas tieši strādā ar kādu no šīm valstīm, bet visu piegādes ķēdi. Un būs nozares un uzņēmumi, kurus tas skars īpaši smagi. Labā ziņa ir tā, ka kopš 2014. gada Latvijas uzņēmumi mērķtiecīgi samazināja eksporta attiecības ar Krieviju. Lai arī tā ir kaimiņvalsts un milzu tirgus, tas vienmēr ir bijis nestabils, nedrošs un bīstams partneris."
Ietekmīgākie biznesa līderi Latvijā ik piektdienu savā e-pasta kastē saņem tikai viņiem atlasītu informāciju un ziņas Finday.lv biznesa ziņu jaunumu vēstulē.