Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ«£ uzņēmumi atklāj ciparus

Vēstule #
168
9/8/2024

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Å onedēļ daudzi uzņēmumi publiskojuÅ”i datus par finanÅ”u rādÄ«tājiem 2023. gadā. ÄŖpaÅ”i gribētos izcelt tehnoloÄ£iju uzņēmumu sniegumu.

ā€‹

NEDĒĻAS ZIŅAS

šŸ“ˆ

SIA "Mikrotīkls" apgrozījums 2023. gadā palielinājās par 20,13%, sasniedzot 401,6 miljonus eiro. Datu komunikāciju sistēmu ražotāja peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 100,05 miljoniem eiro, kas ir par 16,64% vairāk nekā 2022. gadā.

āœˆļø

Savukārt SIA "Edge Autonomy Riga" apgrozījums 2023. gadā pieauga vairāk nekā 3,8 reizes un sasniedza 79,99 miljonus eiro. Bezpilota lidaparātu ražotāja peļņa pieauga 6,5 reizes un bija 29,02 miljoni eiro.

Abi Å”ie uzņēmumi ir raduÅ”ies kā jaunuzņēmumi. Tas nozÄ«mē, ka to dibinātājiem ir bijusi kāda inovatÄ«va ideja, kas balstÄ«ta tehnoloÄ£ijās, un Ŕī ideja bija ar lielu izaugsmes un mērogoÅ”anas potenciālu. Citiem vārdiem sakot ā€“ ambÄ«cijas un Ä«stie cilvēki Ä«stajā laikā un vietā. Neskatoties uz to, ka jaunuzņēmumi joprojām Ŕķiet noslēgta vide, kur bariņŔ ļaužu apņēmÄ«gi cÄ«nās par savas idejas realizÄ“Å”anu, mēs redzam, cik lielu ietekmi tas, ka kādam izdodas, ilgtermiņā atstāj uz valsts tēlu un ekonomiku. Lieki piebilst, ka valstij bÅ«tu jādara viss, lai atbalstÄ«tu Ŕādas iniciatÄ«vas.

ā€‹

NEDĒĻAS FOTO

Olimpisko spēļu atklāŔanas Å”ova iespaidÄ«gums ne vienam vien lika padomāt par to, cik Ŕāds pasākums izmaksā un kurÅ” vispār par to maksās. Å is grafiks rāda, ka ParÄ«zes Olimpiskās spēles ir krietni "diētiskākas" nekā daudzas citas pēdējo 10 un pat 20 gadu laikā notikuŔās. Tāpat interesanti, ka Å”ajā reizē budžets infrastruktÅ«rai un spēļu nodroÅ”ināŔanai ir teju vienādi liels ā€“ citos gados infrastruktÅ«rā tika ieguldÄ«ts daudzreiz vairāk nekā olimpiādes organizācijā.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

šŸŖš

SIA "Depo Diy" apgrozÄ«jums aizvadÄ«tajā gadā pieauga lÄ«dz 358,06 miljoniem eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pieauga par 27,75%, sasniedzot 21,28 miljonus eiro.

šŸ—ļø

AS "UPB" apgrozījums 2023. gadā palielinājies līdz 214,8 miljoniem eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 5,15%. Pārskata gadu būvkompānija noslēgusi ar 2,16 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. "UPB" grupas konsolidētais apgrozījums 2023. gadā pieaudzis līdz 248 miljoniem eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022. gadā. Konsolidētā peļņa pērn sasniegusi 4,06 miljonus eiro.

ā›½

AS "VirÅ”i-A" grupas uzņēmumi 2024. gada pirmajos seÅ”os mēneÅ”os sasniedza 185,3 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir 14% pieaugums salÄ«dzinājumā ar to paÅ”u periodu pagājuÅ”ajā gadā. Uzņēmuma neto peļņa Å”ajā periodā samazinājās lÄ«dz 2 miljoniem eiro. Tikko AS "VirÅ”i-A" arÄ« uzsākusi darbÄ«bu Lietuvā, atverot pirmo degvielas uzpildes staciju uz A5 Å”osejas netālu no Marijampoles. Å is ir uzņēmuma pirmais solis stratēģiskajā attÄ«stÄ«bā ārvalstÄ«s.

šŸ“‰

SIA "Primekss" pērn strādāja ar 45,03 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2022. gadā. Betona grÄ«du ražotāja peļņa samazinājās par 15,4% ā€“ lÄ«dz 3,35 miljoniem eiro.

šŸ‘”

SIA "Brabantia Latvia" apgrozÄ«jums pagājuÅ”ajā gadā bija 23,26 miljoni eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2022. gadā. Gludināmo dēļu un veļas žāvētāju ražotāja peļņa palielinājās par 34,3%, sasniedzot 1,08 miljonus eiro.

šŸ‘·

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Grupas peļņa 2023. gadā auga 2,7 reizes un bija teju 803 tÅ«kstoÅ”i eiro. "CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber".

šŸ”

Aviokompānijām paredzēto ēdienu ražotājs SIA "Airo Catering Services Latvija" pagājuÅ”ajā gadā strādāja ar 16,35 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Uzņēmuma peļņa samazinājās par 36,8% ā€“ lÄ«dz 112,1 tÅ«kstotim eiro.

šŸ¤‘

Latvijas finanÅ”u tehnoloÄ£iju uzņēmuma "DelfinGroup" ieņēmumi 2024. gada otrajā ceturksnÄ«, salÄ«dzinot ar attiecÄ«go periodu pērn, palielinājuÅ”ies par 24%, sasniedzot 14,8 miljonus eiro. Tikmēr peļņa pirms nodokļiem palielinājusies par 18%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro.

ā›ˆļø

LÄ«dz Å”im apdroÅ”ināŔanas kompānijas par vētras un lietavu radÄ«tajiem postÄ«jumiem ir saņēmuÅ”as 7001 atlÄ«dzÄ«bu pieteikumu, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlÄ«dzÄ«bas aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

šŸ¦

SaistÄ«bā ar investÄ«cijām "Indexo bankas" izveidē ieguldÄ«jumu pārvaldes sabiedrÄ«bas "Indexo" koncerna zaudējumi Å”ogad pirmajos seÅ”os mēneÅ”os bija 1,96 miljoni eiro, kas ir par 36,2% vairāk nekā pērn attiecÄ«gajā periodā. Jaunā "Indexo banka" darbu sāks 28. augustā, sākotnēji piedāvājot apkalpoÅ”anu Latvijas privātpersonām.

šŸŽÆ

Investīciju platforma "Mintos" pūļa finansējuma kampaņā "Crowdcube" platformā no vairāk nekā 3300 investoriem ir piesaistījusi 3,1 miljonu eiro.

šŸ›’

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" ir pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks". Darījuma summa netiek atklāta.

šŸ“Š

Patēriņa cenas Å”ogad jÅ«lijā salÄ«dzinājumā ar jÅ«niju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā ā€“ Å”ogad jÅ«lijā salÄ«dzinājumā ar 2023. gada jÅ«liju ā€“ palielinājās par 0,7%. Mēnesi iepriekÅ” gada inflācija bija 1,4%.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

šŸ“œ

Igaunijas Ekonomikas ministrija ir paudusi apņēmÄ«bu čeku izdoÅ”anu un rēķinu izrakstÄ«Å”anu padarÄ«t videi draudzÄ«gāku. Tas nozÄ«mē, ka no 2025. gada lielākajā daļā gadÄ«jumu digitālie čeki aizstās papÄ«ra čekus.

šŸ¤·ā€ā™€ļø

No 2026. gada Igaunijā tiks iekasēts korporatÄ«vais ienākumu nodoklis 2% apmērā. FinanÅ”u ministrija ir apstiprinājusi, ka tas arÄ« bÅ«s pirmais gads, kad Å”is nodoklis jāmaksā, tāpēc bÅ«s jāveic priekÅ”apmaksa. "Ernst & Young Baltic" Audita departamenta partneris Erki Usins (Erki Usin) izteicies, ka izmaksas par Ŕī nodokļa ievieÅ”anu varētu pārsniegt ekonomisko ieguvumu.

šŸ¤ 

Lietuva ir apņēmusies lÄ«dz 2030. gadam visām mājsaimniecÄ«bām valstÄ« nodroÅ”ināt 5G pieslēgumu. Taču tÄ«kla attÄ«stÄ«bu kavē raizes par ietekmi uz veselÄ«bu un fakts, ka jaunu komunikācijas torņu bÅ«vniecÄ«ba bojāŔot skatu.

šŸ›’

Igaunijas mazumtirdzniecÄ«bas veikalu ķēdes "Coop" vadÄ«tājs Rainers Rohtla (Rainer Rohtla) Å”onedēļ medijos izteicies, ka patērētāji aizvien vairāk izjÅ«t, ka tagad par to paÅ”u summu var nopirkt mazāk preču. Jau Å”obrÄ«d var novērot tendenci, ka no veikalu plauktiem pazÅ«d dārgāki produkti, ko bieži ražo mazi uzņēmumi. AttiecÄ«gi var nojaust, kādas bÅ«s sekas ilgtermiņā.

šŸš—

Jaunu automaŔīnu tirdzniecÄ«ba Igaunijā Å”ogad no janvāra lÄ«dz jÅ«lijam ir samazinājusies par 14%. Eksperti teic, ka pie vainas ir neskaidrÄ«ba par ekonomiku ilgtermiņā un arÄ« nodokļi.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

šŸ‡ŗšŸ‡ø

Lielo tehnoloÄ£iju uzņēmumu "Google", "Netflix" un "OpenAI" vadÄ«tāji 27. augustā organizēs kopÄ«gu pasākumu, kurā tiks vākti lÄ«dzekļi Kamalas Harisas (Kamala Harris) atbalstam gaidāmajās ASV prezidenta vēlÄ“Å”anās. Tikmēr otrs prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps (Donald Trump) izteicies, ka viņam nav izvēles un esot jāatbalsta elektriskie transportlÄ«dzekļi, jo "Tesla" vadÄ«tājs ÄŖlons Masks (Elon Musk) atbalstÄ«jis viņa priekÅ”vēlÄ“Å”anu kampaņu. ÄŖ. Masks gan noliedzis iepriekÅ” izskanējuÅ”o informāciju, ka atvēlējis 45 miljonus dolāru Å”im mērÄ·im. IepriekÅ” gan D. Tramps ir kritizējis elektrisko transportlÄ«dzekļu infrastruktÅ«ru.

šŸ‘‡

Turcijā inflācija jūlijā ir piedzīvojusi lielāko kritumu divu gadu laikā. Jūnijā inflācija Ŕajā valstī bija 71,6%, bet jau jūlijā tā nepārsniedza 61,8%. Lai gan samazinājums ir liels, nevar noliegt, ka inflācijas rādītājs arvien ir ļoti, ļoti augsts.

ā†˜ļø

Nedēļas sākumā 95% biržā kotēto uzņēmumu piedzÄ«voja akciju cenu kritumu. Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, "Berkshire Hathaway Inc." samazināja savu daļu uzņēmumā "Apple Inc.", pārdodot aptuveni 50% tā rÄ«cÄ«bā esoÅ”o akciju. Å Ä« darÄ«juma rezultātā miljardieriem Varenam Bafetam (Warren Buffett) pieejamais naudas apjoms kļuva par 276,9 miljardiem dolāru lielāks. Eksperti izsaka bažas par ASV ekonomiku, jo daudzi seko "Berkshire Hathaway Inc." darbÄ«bām, kas nereti vislabāk atspoguļo kopējo noskaņojumu un nākotnes prognozes. Å Ä« darbÄ«ba varētu neliecināt ne par ko labu. Otrs iemesls akciju cenu kāpumam bija Japānas Bankas lēmums palielināt procentu likmes. TreÅ”ais ā€“ tehnoloÄ£iju uzņēmumi skaļie paziņojumi par papildu investÄ«cijām mākslÄ«gā intelekta attÄ«stÄ«Å”anā bez pietiekama pamatojuma, ka Ŕīs investÄ«cijas bÅ«s iespējams atpelnÄ«t. Å Ä·iet, ka tieÅ”i Ŕādu notikumu attÄ«stÄ«bu bija paredzējis "Nvidia" vadÄ«tājs Jensens Huangs (Jensen Huang), kurÅ” jÅ«lijā pārdeva akcijas 323 miljonu dolāru vērtÄ«bā. Vēlāk sekoja akcijas cenu kritums saistÄ«bā ar vājajiem finanÅ”u rezultātiem.

šŸ¦˜

Austrālijas Centrālā banka ir lēmusi saglabāt procentu likmes esoÅ”ajā lÄ«menÄ«, kas ir augstākais pēdējo 12 gadu laikā. Paredzams, ka Å”ogad procentu likmes netiks pazeminātas, jo inflācija globāli nesarÅ«k tā, kā plānots. Tikmēr Jaunzēlandes iedzÄ«votāji aizvien biežāk dodas uz Austrāliju labāk apmaksāta darba meklējumos. Austrāļi to izmanto, organizējot rekrutÄ“Å”anas kampaņas. Savukārt Jaunzēlandē ierodas aizvien vairāk imigrantu no citām pasaules valstÄ«m, jo Ä£eopolitisko konfliktu kontekstā Ŕī Ŕķiet droŔākā vieta uz Zemes.

šŸ›¬

Viens no visvairāk cietuÅ”ajiem uzņēmumiem pirms dažām nedēļām tehniskas kļūmes izraisÄ«tajā globālajā haosā bija aviosabiedrÄ«ba "Delta Air Lines". Finday.lv jau ziņoja, ka uzņēmums aplēsis zaudējumus 500 miljonu dolāru vērtÄ«bā, jo uz piecām dienām nācās apturēt biznesu. Å onedēļ beidzot runāja arÄ« viens no "vaininiekiem" ā€“ uzņēmums "Microsoft", norādot, ka "Delta Air Lines" izmanto pārāk vecas tehnoloÄ£ijas, kas tam liedzis atkopties ātrāk. Un arÄ« darbinieki esot noraidÄ«juÅ”i palÄ«dzÄ«bas piedāvājumu gan no "Microsoft", gan "CrowdStrike".

šŸš“ā€ā™€ļø

Uzņēmums "Uber" ziņo par pozitÄ«viem finanÅ”u rādÄ«tājiem ā€“ gada otrajā ceturksnÄ« ieņēmumi pārsnieguÅ”i iepriekÅ” prognozētos. Pieaug pieprasÄ«jums gan pēc pasažieru pārvadāŔanas, gan ēdiena piegādes pakalpojumiem. Savukārt reklāmas biznesa "Uber Ads" gada apgrozÄ«jums pārsniedzis 1 miljardu dolāru.

šŸ§

Å veicē Å”obrÄ«d norisinās diskusijas par to, kā piemērot Ä«paÅ”uma nodokli tur mÄ«toÅ”iem ļoti bagātajiem planētas iedzÄ«votājiem. Piedāvājums iekasēt pusi no lÄ«dzekļiem, kas pārsniedz 50 miljonu franku (59 miljonu dolāru) robežu ir saskāries ar kritiku un draudiem, ka multimiljonāri un miljardieri varētu pārcelties uz dzÄ«vi citur.

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!