Sveiciens!
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
Baltijas telekomunikÄciju un mediju grupa "Bite grupa" ir emitÄjusi 920 miljonu eiro obligÄcijas starptautiskajos tirgos. Å Ä« ir viena no lÄ«dz Å”im lielÄkajÄm obligÄciju emisijÄm Baltijas valstÄ«s. LielÄko daļu ieÅÄmumu uzÅÄmums plÄno izmantot esoÅ”o parÄdu refinansÄÅ”anai un ar darÄ«jumu saistÄ«to izmaksu segÅ”anai.
Mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" 2022. gada apgrozÄ«jums bija 149,82 miljoni eiro, kas ir par 11,3% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma peļÅa palielinÄjÄs par 1,1% un bija 22,25 miljoni eiro. 2023. gada dati vÄl nav publiskoti.
Mobilo sakaru operatora un tehnoloÄ£iju inovÄciju uzÅÄmuma LMT grupas apgrozÄ«jums 2023. gadÄ auga par 6,9%, sasniedzot 311,8 miljonus eiro. Grupas rentabilitÄte jeb EBITDA pÄrn bija 90 miljoni eiro, kas ir par 6,9% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
TehnoloÄ£iju uzÅÄmuma SIA "Tet" grupa 2023. gadÄ saskaÅÄ ar provizoriskajiem datiem strÄdÄja ar 292 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 10,6% mazÄk nekÄ 2022. gadÄ. Grupas uzÅÄmumu EBITDA pÄrn bija 54,7 miljoni eiro.
TelekomunikÄciju uzÅÄmuma "Tele2" neauditÄtie 2023. gada finanÅ”u dati liecina, ka tÄ apgrozÄ«jums, salÄ«dzinot ar 2022. gadu, palielinÄjies par 9,5% un sasniedzis 176,4 miljonus eiro. UzÅÄmuma EBITDAaL (peļÅa pirms procentiem, nodokļiem un amortizÄcijas, un pÄc nomas) 2023. gadÄ bija 72,7 miljoni eiro, kas ir par 15,6% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
ā
NEDÄÄ»AS SKAITLIS
1623 eiro
LatvijÄ vidÄjÄ darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu Å”ogad pirmajÄ ceturksnÄ« bija 1623 eiro, kas ir par 11% vairÄk nekÄ 2023. gada attiecÄ«gajÄ periodÄ. Tostarp privÄtajÄ sektorÄ vidÄjÄ darba samaksa ir augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajÄ sektorÄ tÄ ir palielinÄjusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
āā
Latvija ASV kapitÄla tirgÅ« aizÅÄmusies 1,25 miljardus ASV dolÄru jeb apmÄram 1,15 miljardus eiro. Å Ädi pÄc 12 gadu pÄrtraukuma Latvija atgriežas ASV kapitÄla tirgÅ«, lai paplaÅ”inÄtu investoru bÄzi un nodroÅ”inÄtu plaÅ”Äkas aizÅemÅ”anÄs iespÄjas ar izdevÄ«giem nosacÄ«jumiem nÄkotnÄ.
AS "Latvijas valsts meži" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ sasniedza 626 miljonus eiro un peļÅa bija 220,8 miljoni eiro. 80% no gÅ«tÄs peļÅas uzÅÄmums iemaksÄs valsts budžetÄ.
SavukÄrt AS "Latvenergo" dividendÄs valstij no pagÄjuÅ”Ä gada peļÅas izmaksÄs 212,20 miljonus eiro. UzÅÄmuma peļÅa 2023. gadÄ bija 331,56 miljoni eiro. Koncerna apgrozÄ«jums pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ pÄc provizoriskiem datiem bija 2,03 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
LidsabiedrÄ«bai "airBaltic" ir reÄ£istrÄta jauna komercÄ·Ä«la, kuras nodroÅ”inÄtÄ prasÄ«juma maksimÄlÄ summa ir 442 miljoni eiro. TÄs ÅÄmÄjs ir LielbritÄnijÄ reÄ£istrÄtais "U.S. Bank Trustees Limited". MaijÄ izdoto obligÄciju darÄ«jums paredz, ka tÄs tiek nodroÅ”inÄtas saskaÅÄ ar trasta lÄ«guma un citu darÄ«juma dokumentu noteikumiem par labu Ä·Ä«las pÄrvaldniekam "U.S. Bank Trustees Limited" obligÄciju turÄtÄju un citu nodroÅ”inÄto kreditoru vÄrdÄ.
Latvijas monetÄrÄs finanÅ”u iestÄdes, galvenokÄrt bankas, Å”ogad pirmajos Äetros mÄneÅ”os strÄdÄjuÅ”as ar 204,2 miljonu eiro peļÅu. Tas ir par 0,8% vairÄk nekÄ 2023. gada attiecÄ«gajÄ periodÄ.
Ätras aprites patÄriÅu preÄu vairumtirgotÄjs SIA "Eugesta" 2023. gadÄ palielinÄja apgrozÄ«jumu lÄ«dz 113,99 miljoniem eiro. PÄrskata gadu uzÅÄmums noslÄdza ar 2,96 miljonu eiro peļÅu pÄc nodokļu nomaksas, kas ir par 14,70% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
SIA "Fazer Latvija" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ, salÄ«dzinot ar gadu iepriekÅ”, palielinÄjies par 15%, sasniedzot 36,89 miljonus eiro. PÄc tam, kad 2022. gadÄ uzÅÄmums strÄdÄja ar 65,54 tÅ«kstoÅ”u eiro zaudÄjumiem, aizvadÄ«to gadu maizes ražotÄjs noslÄdza ar 612,2 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu pÄc nodokļu nomaksas.
SIA "Latvijas Aptieka" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ palielinÄjies lÄ«dz 31,48 miljoniem eiro, kas ir par 3,67% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. AizvadÄ«to gadu uzÅÄmums noslÄdza ar 1,55 miljonu eiro peļÅu pÄc nodokļu nomaksas.
Lai attÄ«stÄ«tu un stiprinÄtu Latvijas dronu spÄjas visos veidos un NacionÄlo bruÅoto spÄku lÄ«meÅos, to attÄ«stÄ«bÄ Å”ogad investÄs 20 miljonus eiro. VairÄk nekÄ 10 miljoni eiro no Ŕīs summas bÅ«s pieejami uzÅÄmÄjiem dronu iepirkumos.
AS "AttÄ«stÄ«bas finanÅ”u institÅ«cija "Altum"" Å”ogad pirmajÄ ceturksnÄ« guvusi 5,81 miljona eiro peļÅu, kas ir par 49,3% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. "Altum" bruto portfelis 2024. gada 31. martÄ bija 1,141 miljards eiro.
LatvijÄ dibinÄtÄ digitÄlÄ klÄ«nika "Medon" ir piesaistÄ«jusi 320 tÅ«kstoÅ”u eiro investÄ«cijas, lai attÄ«stÄ«tu klÄ«nikas piedÄvÄjumu IndijÄ un vÄlÄk arÄ« Apvienoto ArÄbu EmirÄtu un SaÅ«da ArÄbijas tirgÅ«.
Å Ä« gada pirmajos trÄ«s mÄneÅ”os spirts LatvijÄ saražots 3,08 miljonu litru absolÅ«tÄ alkohola apjomÄ. Tas ir par 77,7% vairÄk nekÄ 2023. gada pirmjos trÄ«s mÄneÅ”os. 2023. gadÄ LatvijÄ saražotÄ spirta apmÄrs pieauga 2,3 reizes salÄ«dzinÄjumÄ ar 2022. gadu.
PÄc 65 gadu vecuma sasniegÅ”anas nabadzÄ«bas riskam LatvijÄ ir pakļauti 44,8% sievieÅ”u un 30,4% vÄ«rieÅ”u.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
Igaunijas pÄrtikas banka, kas izplata pÄrpalikumus un veikalu ziedoto pÄrtiku, piedzÄ«vo izmaiÅas ā vairÄkÄm ilgtermiÅa partnerorganizÄcijÄm ir uzteikta sadarbÄ«ba. NotikuÅ”ajÄ tiek vainots organizÄcijas vadÄ«tÄjs, kamÄr viÅÅ” pauž, ka tÄ vienkÄrÅ”i ir dezinformÄcijas kampaÅa.
Igaunijas valdÄ«ba Å”onedÄļ vienojÄs par ietvaru, kÄdÄ bÅ«tu iespÄjams veikt 175 miljonu eiro tÄriÅu samazinÄjumu. Ministrijas pagaidÄm vÄl izvairÄs nosaukt konkrÄtus pasÄkumus, kam finansÄjums jau drÄ«zumÄ tiks samazinÄts.
LietuvÄ sÄkuÅ”Äs debates par minimÄlÄs algas pieaugumu no 2025. gada. Å obrÄ«d ir piedÄvÄjums to palielinÄt lÄ«dz 1070 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Lietuvas FinanÅ”u ministre Gintare Skaiste (GintarÄ SkaistÄ) paziÅojusi, ka Änu ekonomika valstÄ« jeb nenomaksÄtÄ pievienotÄs vÄrtÄ«bas nodokļa apjoms sasniedzis rekordzemu lÄ«meni.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
ÄŖlonam Maskam piederoÅ”ais vien gadu vecais uzÅÄmums "xAI", kas ir "OpenAI" konkurents, nule paziÅojis, ka tam izdevies piesaistÄ«t 6 miljardu dolÄru finansÄjumu. Investoru vidÅ« ir arÄ« SaÅ«da ArÄbijas karaļvalsts holdings. Pats Masks izteicies, ka uzÅÄmuma vÄrtÄ«ba vÄl pirms investÄ«cijÄm bija 18 miljardi dolÄru. TikmÄr "OpenAI" paziÅojis, ka izveidojis jaunu komiteju, kas turpmÄk nodroÅ”inÄs rekomendÄcijas uzÅÄmuma valdei par droŔības jautÄjumiem. Å is paziÅojums seko dažas nedÄļas pÄc tam, kad tapa zinÄms, ka "OpenAI" izformÄjis komandu, kuras darba fokuss bija mÄkslÄ«gÄ intelekta droŔība. Å onedÄļ arÄ« publiskots jauns pÄtÄ«jums, kas apliecina ā "OpenAI" produkts "GPT-4" jau Å”obrÄ«d spÄj labÄk nekÄ cilvÄks analizÄt finanÅ”u pÄrskatus, prognozÄjot izmaiÅas ienÄkumos.
Indijas premjerministrs Narendra Modi jau sÄcis gatavoties vÄlÄÅ”anu cÄ«Åai, lai pretendÄtu uz treÅ”o termiÅu. ViÅÅ” ir iztÄrÄjis miljardiem dolÄru, lai bÅ«vÄtu ceļus, dzelzceļus, lidostas un ostas, kÄ arÄ« lai attÄ«stÄ«tu digitÄlos datu centrus un maksÄjumu sistÄmas. Modi jaunÄkais projekts ir 508 kilometrus gara Ätrvilciena dzelzceļa lÄ«nija, kas savienos pilsÄtas, ko uzskata par Indijas ekonomikas virzÄ«tÄjspÄku. PagÄjuÅ”Ä gada decembrÄ« Starptautiskais ValÅ«tas fonds brÄ«dinÄja, ka Indijas parÄds sasniegs 82,3% no iekÅ”zemes kopprodukta.
Cenas EiropÄ Å”Ä« gada aprÄ«lÄ« ir sasnieguÅ”as zemÄko lÄ«meni kopÅ” 2021. gada septembra. Tas nozÄ«mÄ tikai vienu ā Eiropas CentrÄlÄ banka jau drÄ«zumÄ varÄtu paziÅot par procentlikmju samazinÄjumu. VÄcijas CentrÄlÄs bankas prezidents Joahims NÄgels (Joachim Nagel) gan ieteicis nesteigties ar Å”o lÄmumu un pagaidÄ«t lÄ«dz septembrim. IespÄjams, viÅam taisnÄ«ba, jo, piemÄram, SpÄnijÄ inflÄcija ir pieaugusi jau treÅ”o mÄnesi pÄc kÄrtas ā no 3,4% aprÄ«lÄ« lÄ«dz 3,8% maijÄ.
Vides, sociÄlie un pÄrvaldÄ«bas aspekti vÄl tikai pirms gada bija katra sevi cienoÅ”a uzÅÄmuma vadÄ«tÄja dienaskÄrtÄ«bÄ. Izdevums "Bloomberg" ziÅo, ka nu ASV uzÅÄmumu vadÄ«tÄji ir noguruÅ”i no dažÄdu aktÄ«vistu spiediena, tÄpÄc nolÄmuÅ”i par Å”o jautÄjumu publiski izteikties mazÄk. Dati rÄda, ka daudz retÄk tiek pieminÄtas klimata izmaiÅas un dažÄdÄ«ba. LielÄkoties tas attiecas tieÅ”i uz ASV biznesa lÄ«deru publisko komunikÄciju.
Starptautiskais ValÅ«tas fonds sagaida, ka Ķīnas ekonomika Å”ogad pieaugs par 5%. IepriekÅ” tas bija prognozÄjis 4,6% izaugsmi. Uzlabojusies arÄ« prognoze par nÄkamo gadu ā no iepriekÅ” prognozÄtÄ 4,1% uz 4,5%. PirmajÄ ceturksnÄ« Ķīna ziÅoja par ekonomikas izaugsmi 5,3% apmÄrÄ.
"Starbucks" darbinieki ziÅo, ka kafijas gaidÄ«Å”anas laiks var sasniegt pat 40 minÅ«tes. Iemesls tam ir vienkÄrÅ”s ā netiek nodroÅ”inÄts pietiekami liels darbinieku skaits, kas spÄtu atbilstoÅ”i apkalpot visus pasÅ«tÄ«jumus.
KarÅ” Gazas joslÄ ir visdÄrgÄkais militÄrais konflikts IzraÄlas vÄsturÄ. CentrÄlÄ banka ir aplÄsusi, ka 2025. gadÄ izdevumi sasniegs 250 miljardus Å”ekeļu, kas ir vairÄk nekÄ 67 miljardi ASV dolÄru. Pirms kara investÄ«cijas aizsardzÄ«bas jomÄ bija vÄsturiski zemÄkÄs ā 4,5% no iekÅ”zemes kopprodukta. Å ogad tÄs palielinÄtas uz pusi un ir 9% no IKP.
AviokompÄnijas, kas pasažieru ÄdinÄÅ”anai izmanto SingapÅ«rÄ bÄzÄtÄ uzÅÄmuma āSATS Ltd.ā pakalpojumus, turpmÄk varÄtu pasniegt iepriekÅ” sasaldÄtu Ädienu. Tas tapis zinÄms pÄc tam, kad uzÅÄmums izpÄtÄ«jis ā pasažieri nespÄj noteikt atŔķirÄ«bu starp iepriekÅ” saldÄtu Ädienu un tÄdu, kas pagatavots, izmantojot tradicionÄlas metodes.
