SveicinÄti!
ā5 sekunžu laikÄ 60% SpÄnijas teritorijas pirmdien, 28. aprÄ«lÄ«, pazuda elektrÄ«baā. "Red ElĆ©ctrica de EspaƱa" (REE) ā daļÄji valstij piederoÅ”a publiska SpÄnijas akciju sabiedrÄ«ba, kas pÄrvalda valsts elektroenerÄ£ijas tÄ«klu un nodroÅ”ina nacionÄlÄs elektroenerÄ£ijas pÄrvades sistÄmas darbÄ«bu ā, ir identificÄjusi divus elektroenerÄ£ijas ražoÅ”anas zuduma gadÄ«jumus. VisticamÄk ā no saules elektrostacijÄm SpÄnijas dienvidrietumos. Tas izraisÄ«ja elektroenerÄ£ijas sistÄmas nestabilitÄti un savienojuma pÄrtraukumu ar Franciju.
SpÄnija ir viena no lielÄkajÄm atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražotÄjÄm EiropÄ. Å is elektroapgÄdes pÄrtraukums izraisÄ«ja diskusijas par to, āvai lielÄks saules un vÄja enerÄ£ijas Ä«patsvars padara valsts elektroapgÄdes sistÄmas ievainojamÄkasā. Interesanti, ka uzÅÄmums "Redeia", kam arÄ« pieder REE, februÄrÄ« savÄ gada pÄrskatÄ brÄ«dinÄja, ka elektrÄ«bas atslÄgumu riska iespÄjamÄ«ba ir augsta tieÅ”i "lielÄ atjaunojamo energoresursu Ä«patsvara dÄļ, un uzÅÄmumam nav atbilstoÅ”a tehniskÄ nodroÅ”inÄjuma Ätrai reakcijai elektropadeves traucÄjumu gadÄ«jumÄ". Tas nozÄ«mÄ, ka ir mazÄk akumulatoru nekÄ nepiecieÅ”ams saražotÄs enerÄ£ijas uzglabÄÅ”anai. InvestÄ«ciju banka "RBC" aplÄsusi, ka elektroapgÄdes pÄrtraukuma radÄ«tie zaudÄjumi varÄtu svÄrstÄ«ties no 2,25 lÄ«dz 4,5 miljardiem eiro.
Vai igauÅiem varÄtu bÅ«t risinÄjums? Par nÄkamo Igaunijas vienradzi dÄvÄtais jaunuzÅÄmums ā"Skeleton Technologies" ražo Ätri uzlÄdÄjamus augstas jaudas akumulatorusā, izmantojot inovatÄ«vus materiÄlus. KopÅ” 2009. gada tas ir piesaistÄ«jis vairÄk nekÄ 330 miljonu eiro investÄ«cijas. Lai apmierinÄtu pieprasÄ«jumu pÄc produktiem, "Skeleton Technologies" Å”obrÄ«d iegulda 220 miljonus eiro pasaulÄ lielÄkÄs superkondensatoru rÅ«pnÄ«cas bÅ«vniecÄ«bÄ pie Leipcigas, VÄcijÄ.
PÄc elektrÄ«bas padeves pÄrrÄvuma SpÄnijÄ jaunuzÅÄmuma vadÄ«tÄjs TÄvi Madiberks (Taavi Madiberk) āsociÄlajÄ tÄ«klÄ "LinkedIn" rakstÄ«jaā, ka "Skeleton Technologies" ir izstrÄdÄjis "SkelGrid" sistÄmu ā 200 MW jaudas moduļus ar tÅ«lÄ«tÄju reakciju. ViÅÅ” arÄ« uzsver, ka VÄcijas elektroenerÄ£ijas pÄrvades sistÄmu operatori jau ir izvÄlÄjuÅ”ies Å”ajÄ tehnoloÄ£ijÄ balstÄ«tus produktus kÄ "pÄdÄjo aizsardzÄ«bas lÄ«niju", lai uzturÄtu elektroapgÄdi.
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
š± Neskatoties uz to, ka publiskajai pÄrvaldei atlÄ«dzÄ«bas izdevumi nedrÄ«kst augt vairÄk par 2,6%, āŔī gada pirmajÄ ceturksnÄ« 10 no 15 ministrijÄm atlÄ«dzÄ«bas izdevumi pÄrsniedz Å”o lÄ«meniā. LÄ«dere ar 24,6% pieaugumu ir LabklÄjÄ«bas ministrija, savukÄrt IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijÄ pieaugums ir 15,1%. TomÄr ministrijÄs skaidro, ka paÅ”reizÄjÄ situÄcija esot saistÄ«ta ar naudas plÅ«smu, nevis ar iespaidÄ«gu atalgojuma pielikumu, un gada griezumÄ pieaugums nepÄrsniegÅ”ot atļauto.
ā
NEDÄÄ»AS MI ZIÅ A ā sadarbÄ«bÄ ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti OzoliÅu
šļø TehnoloÄ£iju uzÅÄmums ā"OpenAI" ir ieviesis iepirkÅ”anÄs funkcijuā. PagaidÄm gan tikai ASV tirgÅ«. TÄ ir pieejama mÄkslÄ«gÄ intelekta (MI) rÄ«kÄ "ChatGPT", kas lietotÄjiem ļauj saÅemt personalizÄtus produktu ieteikumus. Tostarp rezultÄtos varÄs atrÄdÄ«t attÄlus, cenas, vÄrtÄjumus un saites uz pÄrdevÄju vietnÄm. LietotÄji var uzdot konkrÄtus jautÄjumus vienkÄrÅ”Ä valodÄ, piemÄram, "kas ir labÄkais kafijas aparÄts, kura cena nepÄrsniedz 200 dolÄrus?" "ChatGPT" lietotÄjus novirza uz pÄrdevÄju vietnÄm, kur tie var veikt pirkumu. PagaidÄm gan funkcija vÄl ir "bÄrnu autiÅos" ā iztrÅ«kst bÅ«tiska informÄcija par produktu, un Äatbots var kļūdÄ«ties, piedÄvÄjot ierÄ«ces, kas vÄl nav pieejamas tirdzniecÄ«bÄ.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
š 2024. gadÄ "Latvenergo" koncerna ieÅÄmumi bija 1,7 miljardi eiro, kas ir par 16% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. āKoncerna peļÅa samazinÄjÄs par 22%ā un bija 273,7 miljoni eiro.
š„¦ "Maxima Latvija" apgrozÄ«jums 2024. gadÄ sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir par 2,6% vairÄk nekÄ 2023. gadÄ. MazumtirdzniecÄ«bas tÄ«kla āpeļÅa pÄrn samazinÄjÄs par 10%ā un bija 50,7 miljoni eiro pÄc nodokļu nomaksas.
š§āš» TehnoloÄ£iju un inovÄciju uzÅÄmuma "Tet" āgrupas apgrozÄ«jums 2024. gadÄ pieaudzis par 10%ā, sasniedzot 321,3 miljonus eiro. SIA "Tet" peļÅa no uzÅÄmuma pamatdarbÄ«bas pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizÄcijas atskaitÄ«jumiem pÄrn bija 52,7 miljoni eiro.
š ZÄļu lieltirgotavu kopÄjais zÄļu apgrozÄ«jums 2025. gada pirmajÄ ceturksnÄ« LatvijÄ bija 207,67 miljoni eiro, neskaitot pievienotÄs vÄrtÄ«bas nodokli (PVN). SalÄ«dzinot ar pagÄjuÅ”Ä gada pirmo ceturksni, ātas audzis par 11,6%ā.
š āNodokļu ieÅÄmumi Å”ogadā varÄtu par 1,1% jeb par 154 miljoniem eiro atpalikt no plÄnotajiem.
š“ TÅ«roperators SIA "Join Up Baltic" 2024. gadÄ par 15% kÄpinÄja apgrozÄ«jumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro. āUzÅÄmums pÄrn nopelnÄ«ja 3,25 miljonus eiroā.
š” InvestÄjot 40 miljonus eiro, Igaunijas nekustamo Ä«paÅ”umu attÄ«stÄ«tÄji "Invego" un "Reterra" RÄ«gÄ attÄ«sta dzÄ«vojamo projektu "Miera Rezidences". āBÅ«vniecÄ«bu plÄnots sÄkt 2026. gada sÄkumÄā.
šŖ Å Ä« gada otrajÄ pusÄ Iecavas pagastÄ valstij piederoÅ”Ä SIA "Valsts aizsardzÄ«bas korporÄcija" āplÄno sÄkt bÅ«vÄt lielkalibra munÄ«cijas ražotniā. KopÄjÄs plÄnotÄs investÄ«cijas ir 27 miljoni eiro, un rÅ«pnÄ«cu paredzÄts pabeigt lÄ«dz nÄkamÄ gada rudenim.
š 2024. gadÄ SIA "Autobrava" apgrozÄ«jums samazinÄjÄs lÄ«dz 20,75 miljoniem eiro, kas ir āpar 24% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”ā. PretstatÄ peļÅai 2023. gadÄ, pagÄjuÅ”o gadu auto tirgotÄjs noslÄdza ar 519,88 tÅ«kstoÅ”u eiro zaudÄjumiem.
š® AS "RÄ«gas siltums" āklientu parÄds par laika periodu lÄ«dz 2025. gada marta beigÄmā sasniedz teju 15 miljonus eiro, iekļaujot pievienotÄs vÄrtÄ«bas nodokli (PVN).
š AS "RÄ«gas starptautiskÄ autoosta" apgrozÄ«jums pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ bija 3,83 miljoni eiro, kas ir par 14,7% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. āUzÅÄmuma peļÅa samazinÄjÄs par 27,7%ā un bija 273,9 tÅ«kstoÅ”i eiro.
š° FinanÅ”u ministrijas izstrÄdÄtais makroekonomiskÄs attÄ«stÄ«bas scenÄrijs 2025.ā2029. gadam āparedz Latvijas ekonomikas stabilizÄÅ”anosā ar mÄrenu izaugsmi 2025. gadÄ, kad prognozÄts 1,2% iekÅ”zemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Izaugsmes paÄtrinÄÅ”anÄs tiek prognozÄta nÄkamajos gados ā lÄ«dz 2,1% 2026. gadÄ un turpmÄk lÄ«dz 2,2%.
š¤ Konkurences padome ir devusi atļauju "ERGO International AG" iegÅ«t vienpersonisku izŔķiroÅ”u ietekmi pÄr "ADB Gjensidige". IzvÄrtÄjot uzÅÄmumu sniegto un Konkurences padomes rÄ«cÄ«bÄ esoÅ”o informÄciju, secinÄts, ka āapvienoÅ”anÄs rezultÄtÄ neizveidosies vai nenostiprinÄsies dominÄjoÅ”ais stÄvoklisā nevienÄ no tirgiem LatvijÄ, kuros darbojas apvienoÅ”anÄs dalÄ«bnieki.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
š© āIgaunijÄ saistÄ«bÄ ar izdegÅ”anu ir bÅ«tiski pieaudzis izsniegto slimÄ«bas lapu skaitsā. PagÄjuÅ”ajÄ gadÄ izdegÅ”anas dÄļ izmaksÄti darbnespÄjas pabalsti 844,87 tÅ«kstoÅ”u eiro apmÄrÄ! Tas ir gandrÄ«z trÄ«s reizes vairÄk nekÄ 2023. gadÄ, kad tika izmaksÄti pabalsti par 365,69 tÅ«kstoÅ”iem eiro.
š„ LÄ«dz 2026. gada beigÄm IgaunijÄ vajadzÄtu bÅ«t izveidotiem ā110 tÄ sauktajiem "krÄ«zes veikaliem"ā. LÄ«dz Å”im tikai 19 veikali IgaunijÄ bÅ«tu gatavi strÄdÄt krÄ«zes situÄcijÄ. "KrÄ«zes veikali" strÄdÄtu, piemÄram, ja valstÄ« bÅ«tu plaÅ”s elektroapgÄdes pÄrtraukums, tÄdÄjÄdi palÄ«dzot nodroÅ”inÄt iedzÄ«votÄjiem piekļuvi pÄrtikai un citÄm bÅ«tiskÄm precÄm.
šµ Lietuvas valdÄ«ba ir āapstiprinÄjusi izmaiÅas otrÄ lÄ«meÅa pensiju uzkrÄjumu sistÄmÄā, tostarp priekÅ”likumu atteikties no automÄtiskÄs reÄ£istrÄÅ”anas, ļaut cilvÄkiem atteikties no dalÄ«bas tajÄ un saglabÄt valsts iemaksu 1,5% apmÄrÄ tiem, kuri turpina krÄt pensijai.
š¦ Igaunijas valstij piederoÅ”Ä pasta pakalpojumu un loÄ£istikas kompÄnijas "Omniva Group" ieÅÄmumi Ŕī gada pirmajÄ ceturksnÄ« sasniedza 35,5 miljonus eiro, kas bija āpar 11% vairÄk nekÄ pagÄjuÅ”Ä gada pirmajÄ ceturksnÄ«ā. Grupa strÄdÄja ar 3,2 miljonu eiro tÄ«ro peļÅu, taÄu Å”o rezultÄtu ietekmÄja ieÅÄmumi no nekustamÄ Ä«paÅ”uma pÄrdoÅ”anas. LÄ«dz ar to, atÅemot Å”o vienreizÄjo peļÅu, grupas zaudÄjumi pirmajÄ ceturksnÄ« saglabÄjuÅ”ies 2 miljonu eiro apmÄrÄ.
š¤ Lietuvas TrÄ«spusÄjÄ sadarbÄ«bas padome sÄkusi diskusijas par minimÄlÄs algas celÅ”anu un āizskata Lietuvas centrÄlÄs bankas piedÄvÄto minimÄlÄs algas pieaugumuā par 15,4% ā lÄ«dz 1198 eiro mÄnesÄ«.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
š„” ASV Ädienu piegÄdes uzÅÄmums ā"DoorDash" ir izteicis vÄlmi iegÄdÄties konkurentuā no ApvienotÄs Karalistes (AK) ā uzÅÄmumu "Deliveroo". IespÄjamÄ darÄ«juma vÄrtÄ«ba ir 3,6 miljardi dolÄru. "Deliveroo" pÄrstÄvji ir norÄdÄ«juÅ”i, ka uzÅÄmuma valde ir sarunÄs par Å”o piedÄvÄjumu un oficiÄls piedÄvÄjums vÄl nav izteikts. SavukÄrt AK miljardieru Koatesu Ä£imene, kam pieder azartspÄļu impÄrija ā"Bet365" apsver tÄs pÄrdoÅ”anuā. UzÅÄmuma vÄrtÄ«ba varÄtu bÅ«t aptuveni 9 miljardi mÄrciÅu. Medijiem zinÄms, ka neformÄlÄs sarunÄs tiek apspriesta gan pÄrdoÅ”anÄ, gan uzÅÄmuma kotÄÅ”ana ASV biržÄ.
š± AmerikÄÅu uzÅÄmumiem pÄdÄjos gados ir arvien vairÄk iemeslu saraut savas saites ar Ķīnu. TaÄu realitÄtÄ tas nav tik vienkÄrÅ”i. "Bloomberg Intelligence" lÄÅ”, ka, piemÄram, ātikai 10% "Apple" ražoÅ”anas jaudu pÄrcelÅ”anai Ärpus Ķīnas bÅ«tu nepiecieÅ”ami aptuveni 8 gadiā. Å obrÄ«d tur tiek izgatavoti aptuveni 98% uzÅÄmuma "iPhone" tÄlruÅu. ÄŖpaÅ”i sarežģītu aizieÅ”anu no pasaules otrÄs lielÄkÄs ekonomikas padara liels skaits vietÄjo komponenÅ”u piegÄdÄtÄju, kÄ arÄ« moderna un efektÄ«va transporta, sakaru un elektroapgÄdes infrastruktÅ«ra.
š° UzÅÄmums "International Business Machines Corp." (IBM) ānÄkamo piecu gadu laikÄ ASV plÄno investÄt 150 miljardus dolÄruā. LÄ«dz ar Å”o paziÅojumu tas ir pievienojoties uzÅÄmumu grupai, kas paziÅojuÅ”i par apÅemÅ”anos investÄt vietÄjÄ tirgÅ« pÄc prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) nÄkÅ”anas pie varas un muitas tarifu ievieÅ”anas. KÄ viens no valsts lielÄkajiem darba devÄjiem tehnoloÄ£iju nozarÄ IBM norÄda, ka uzÅÄmuma mÄrÄ·is ir veicinÄt ekonomikas izaugsmi un "paÄtrinÄt savu lomu kÄ globÄlam lÄ«derim datortehnoloÄ£iju jomÄ".
š2016. gadÄ Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) un viÅa sieva Prisila Äena (Priscilla Chan) atvÄra bezmaksas skolu. TÄ ir Kalifornijas lÄ«Äa apgabalÄ ASV, kur atrodas arÄ« viÅa izveidotÄ uzÅÄmuma "Meta" galvenÄ mÄ«tne. Skola ir pieejama Ä£imenÄm ar zemiem ienÄkumiem. TÄs mÄrÄ·is ā apvienot veselÄ«bas aprÅ«pi un izglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«bu skolÄniem "no dzimÅ”anas lÄ«dz vidusskolai". āNu "The Primary School" pÄkÅ”Åi paziÅojusi par plÄniem slÄgt skolu nÄkamÄ mÄcÄ«bu gada beigÄsā. SlÄgÅ”ana tika raksturots kÄ "ļoti grÅ«ts lÄmums", papildus to nekomentÄjot. TikmÄr "Facebook" mÄtesuzÅÄmums "Meta Platforms" ālaidis klajÄ atseviŔķu lietotni savam mÄkslÄ«gÄ intelekta asistentam "Meta AI"ā ā lÄ«dzÄ«gu tam, ko piedÄvÄ "Microsoft" atbalstÄ«tais "OpenAI" un "Alphabet piederoÅ”ais "Google".
šØ āFrancija plÄno ieviest nodevas mazajiem sÅ«tÄ«jumiemā no lÄto preÄu mazumtirgotÄjiem, tostarp Ķīnas "Temu" un "Shein". Tam par iemeslu ir aizvien augoÅ”ais pieprasÄ«jums pÄc lÄtajÄm precÄm, kas saistÄ«bÄ ar ASV tarifiem ir kļuvis Ä«paÅ”i aktuÄls.
š āÄŖlona Maska (Elon Musk) personÄ«gÄ turÄ«baā 100 dienÄs kopÅ” ASV prezidenta krÄslÄ ir sÄdies D. Tramps, ir samazinÄjusies par 113 miljardiem dolÄru jeb 25%. āThe Wall Street Journalā Å”onedÄļ, atsaucoties uz saviem informÄcijas āavotiem, ziÅoja, ka uzÅÄmuma āTeslaā valde martÄ sazinÄjusies ar vairÄkÄm personÄla atlases firmÄmā, kas meklÄ augstÄkÄ lÄ«meÅa vadÄ«tÄjus, iespÄjams, ar mÄrÄ·i atrast ÄŖ. Maska aizvietotÄju. Pats uzÅÄmums Å”Ädu informÄciju noliedz.
š¤© āEirozonas ekonomika gada sÄkumÄ ir augusi straujÄk, nekÄ gaidÄ«tsā, lai gan tÄ vÄl pilnÄ«bÄ neizjuta ASV tarifu ietekmi. IKP pirmajÄ ceturksnÄ« pieauga par 0,4% salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekÅ”Äjiem trim mÄneÅ”iem. Tas ir divas reizes vairÄk nekÄ iepriekÅ”ÄjÄ periodÄ.
TikmÄr Starptautiskais ValÅ«tas fonds ir āpazeminÄjis izaugsmes prognozes naftu eksportÄjoÅ”ajÄm valstÄ«mā Tuvajos Austrumos un ZiemeļÄfrikÄ, tostarp SaÅ«da ArÄbijai un IrÄkai lÄ«dz 2,3%, kas ir par 1,7 procentpunktiem mazÄk par prognozi oktobrÄ«. PamatojumÄ norÄdÄ«ta atsauce uz pieaugoÅ”o globÄlo tirdzniecÄ«bas spriedzi un zemÄkÄm enerÄ£ijas cenÄm.
š³ Islandes lielÄkais komerciÄlo vaļu medÄ«bu uzÅÄmums "Hvalur hf." ir āatcÄlis Å”ovasar paredzÄto vaļu medÄ«bu sezonuā. Tas noticis jau otro gadu pÄc kÄrtas. UzÅÄmuma vadÄ«tÄjs Kristjans Loftssons (KristjĆ”n Loftsson) skaidrojis, ka cena produktiem galvenajÄ tirgÅ« ā JapÄnÄ ā pÄdÄjÄ laikÄ ir tik zema, ka darba turpinÄÅ”anai vairs nav finansiÄla pamatojuma.
šŖ āMilitÄrie izdevumi pasaulÄ pÄrn sasnieguÅ”i jaunu rekorduā, 10. gadu pÄc kÄrtas apsteidzot iepriekÅ”ÄjÄ gada tÄriÅus. MilitÄriem mÄrÄ·iem domÄtie izdevumi, kas koriÄ£Äti, Åemot vÄrÄ inflÄciju, 2024. gadÄ, bija 2,72 triljoni ASV dolÄru jeb par 9,4% lielÄki nekÄ 2023. gadÄ.
š¶ Zviedrijas mÅ«zikas straumÄÅ”anas giganta "Spotify" ieÅÄmumi Ŕī gada pirmajÄ ceturksnÄ« pieauguÅ”i par 15% un sasnieguÅ”i 4,19 miljardus eiro. UzÅÄmums Å”ajÄ laikÄ strÄdÄjis ar 509 miljonu eiro pamatdarbÄ«bas peļÅu, kas āgada griezumÄ pieaugusi par 203%ā.
š VÄcijas autobÅ«ves koncerna "Volkswagen" āpÄrdoÅ”anas apjoms Å”ogad pirmajÄ ceturksnÄ« pieaudzis par 3%ā, sasniedzot 77,56 miljardus eiro. UzÅÄmums strÄdÄjis ar 2,19 miljardu eiro tÄ«ro peļÅu, kas ir par 40,6% mazÄk nekÄ attiecÄ«gajÄ laika periodÄ gadu iepriekÅ”. PeļÅas kritums tiek skaidrots ar restrukturizÄcijas izmaksÄm un naudassodiem, kas samaksÄti par pÄrmÄrÄ«gi vidi piesÄrÅojoÅ”u automaŔīnu pÄrdoÅ”anu Eiropas SavienÄ«bÄ.
