Sveicināti!
3. aprīlī stājas spēkā jauni tarifi, kas šoreiz skars automašīnu nozari un, protams, ir vērsti uz ASV auto ražošanas spēju palielināšanu. Gadu desmitiem saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumu automašīnu ražotāji ir uzskatījuši Kanādu, Meksiku un ASV par vienu reģionu ar vienādiem tirdzniecības nosacījumiem. Nu tas mainīsies. ASV jaunie tarifi – 25% – tiks piemēroti ne tikai ārvalstīs ražotām automašīnām, kas paredzētas realizēšanai ASV tirgū, bet arī automašīnu detaļām, tostarp dzinējiem un pārnesumkārbām. Tarifi stāsies spēkā "ne vēlāk kā 3. maijā", teikts prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas paziņojumā.
Vai tas izglābs vienu no ASV auto flagmaņiem "Tesla"? Grūti pateikt. "Tesla" pārdošanas apjomi Eiropā janvārī un februārī samazinājās par 49%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada. Ķīniešu elektroauto zīmoli ar prieku izmanto šo situāciju – reģistrāciju skaits februārī Eiropā pieaudzis par 82%.
Nedēļas sākumā viens no lielākajiem "Tesla" konkurentiem – Ķīnas elektroauto ražotājs "BYD" – pazziņoja, ka 2024. gadā tā ieņēmumi sasnieguši 107 miljardus dolāru. Turklāt tie pirmo reizi ir pārsnieguši 100 miljardu dolāru robežu, apsteidzot "Tesla" gada ieņēmumus par aptuveni 10 miljardiem dolāru. "BYD" akciju vērtība šogad vien ir pieaugusi par vairāk nekā 50%.
Par labu zīmolam nenāk arī "Tesla" vadītāja Īlona Maska (Elon Musk) rīcība. Saskaņā ar medija CNN marta sākumā veikto aptauju, viņš nepatīk 53% respondentu. Un aizvien vairāk ASV iedzīvotāju šo nepatiku sāk izrādīt, vēršoties pret "Tesla" zīmolu. Ir palielinājies uzbrukumu skaits automašīnu dīleru centriem un uzlādes stacijām. Atbildīgie dienesti pat ir bijuši spiesti FIB ietvaros izveidot atsevišķu darba grupu, kas strādā pie vainīgo identificēšas un saukšanas pie atbildības.
Palēnām neapmierinātība iezogas arī "Tesla" ražotnēs. Piemēram, Grunheides rūpnīcā Brandenburgā, Vācijā tiem darbiniekiem, kuri atrodas piespiedu atpūtā veselības problēmu dēļ, ir aizturēta algu izmaksa. Šobrīd rūpnīcā ir konstatēts neparasti liels darbinieku skaits, kas atrodas prombūtnē. Un, protams, šāda attieksme nepaliek bez sekām.
NEDĒĻAS FOTO
"Tesla" īpašniekiem neatliek nekas cits kā rīkoties, pašrocīgi piešķirot savām automašīnām citu zīmolu. Skaidrības labad gan jāteic, ka ne visi to dara, jo nav mierā ar Ī. Maska politiku. Daudzi vienkārši mēģina šādi izvairīties no uzbrukumiem savam īpašumam.
NEDĒĻAS ZIŅA
Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550 līdz 600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Amatpersonas šo informāciju neapstiprina un sauc par spekulācijām.
NEDĒĻAS MI ZIŅA – sadarbībā ar tehnoloģiju entuziastu Arti Ozoliņu
"Anthropic" mākslīgā intelekta (MI) čatbotam "Claude" pievienojuši iespēju meklēt informāciju tīmeklī. Sākotnēji šī funkcija būs pieejama ASV, pēc tam – arī citviet. Čatbots automātiski pārlūkos tīmekli, lai sniegtu atbildes, pievienojot atsauces uz izmantotajiem avotiem. Jaunā funkcija padarīs "Claude 3.7 Sonnet" konkurētspējīgāku attiecībā pret konkurentiem "ChatGPT" un "Gemini", kas jau spēj meklēt informāciju internetā. Un kopumā šīs jaunās čatbotu spējas varētu izmainīt veidu, kā atrodam informāciju. Neviens gan vēl nav atrisinājos jautājumu par sniegtās informācijas patiesumu un cilvēku spēju atsijāt muļķības no patiesības.
SIEVIETE BIZNESĀ - sadarbībā ar "Novatore Impact Summit"
Zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētā partnere un banku un finanšu prakses grupas līdzvadītāja Marta Cera ir ievēlēta Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācijas valdē. Marta ir augsti novērtēta eksperte finanses regulējošajos jautājumos, finansēšanas darījumos un kapitāla tirgus projektos. Viņa ir būtiski attīstījusi biroja ieguldījumu fondu prakses jomu, kā arī bieži pārstāv klientus M&A darījumos, kuri ietver nozīmīgus finansēšanas aspektus.
TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ
Latvijas enerģētikas stratēģijas 2025.–2050.gadam mērķu sasniegšanai nozarē nepieciešamas 34,4 miljardi eiro publiskā un privātā sektora investīcijas. Šī stratēģija izstrādāta ar plānu, ka 2050. gadā Latvija ir reģiona energocenu līderis, te ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība un infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.
Pagājušajā gadā Latvijas zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums Latvijā un ārvalstīs bija 1,42 miljardi eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir 11% pieaugums.
Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Vindr" vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro. Uzņēmums jau strādā pie divu vēja parku izveides – Augšdaugavas novadā un Saldus novadā.
Latvijas "Swedbank" dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas akcionāriem izmaksās 212 miljonus eiro. Savukārt banka "Citadele" no pērnā gada peļņas dividendēs izmaksās 44,8 miljonus eiro.
SIA "Metsa Forest Latvia" 2024. gadā kāpināja apgrozījumu līdz 65,42 miljoniem eiro, kas ir par 11,96% vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītajā gadā uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 2,27 miljonus eiro.
Pērn SIA "Axon Cable" apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, samazinājās par 6,87%, sarūkot līdz 35,99 miljoniem eiro. Izolēto vadu un kabeļu savienojumu ražotājs 2024. gadu noslēdza ar 121,06 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.
Programmatūras izstrādātāja "C.T.CO" apgrozījums pagājušajā gadā bija 54,39 miljoni eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 20,4% un bija 7,07 miljoni eiro.
Nacionālie bruņotie spēki austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanā šogad atvēlēs 45 miljonus eiro. Plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, mīnēšanas iekārtas.
Lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējs AS "Ziedi JP" pagājušajā gadā strādāja ar 11,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga 3,7 reizes un bija 1,68 miljoni eiro.
Piena produktu ražotāja AS "Rankas piens" apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,56 miljoni eiro, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma zaudējumi palielinājās 2,6 reizes un bija 393,47 tūkstoši eiro.
Tiešās valsts pārvaldes iestādēs pērn novērtējuma prēmijās tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas ir par 18,47% vairāk nekā 2023. gadā.
TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ
Lietuvas lietoto preču platforma "Vinted" atvērusi pirmo fizisko veikalu, kas atradīsies Londonā. Tas būs pop-up veikals viesnīcā "Adria", kur varēs iekļūt tikai ar speciāliem ielūgumiem.
Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas uzņēmuma "Omniva" ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga par 7,4%, sasniedzot 141,4 miljonus eiro. "Omniva" pērn strādāja ar 0,56 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 56% mazāk nekā 2023. gadā, kad uzņēmuma tīrie zaudējumi bija 1,26 miljoni eiro.
Igaunijas Bankas prezidents Madiss Millers (Madis Müller) šonedēļ medijiem izteicies, ka, uzņemoties jaunas parādsaistības, valdībai jāņem vērā – strauja parāda pieaugšana investoru acīs investīcijas vērtspapīros var padarīt riskantākas. Tas savukārt var novest pie procentlikmju pieauguma. Viņš arī uzsvēris, ka valsts izdevumi pastāvīgi pārsniedz ieņēmumus, tāpēc šī problēma ir jārisina.
️ Lietuvas valdība plāno pagarināt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un citas subsīdijas uzņēmumam "Orlen Lietuva", kas modernizē savu naftas pārstrādes rūpnīcu Mažeiķos, ieguldot vairāk nekā 1 miljardu eiro. Vides organizācijas iebilst pret fosilā kurināmā nozares subsidēšanu, taču ekonomikas ministrs norāda, ka modernizācija ir nepieciešama, lai rūpnīca turpinātu darbību.
Pērn Baltijas valstīs investīcijas komercīpašumos samazinājušās par 37%. Igaunijā veiktas investīcijas par 267 miljoniem eiro, Lietuvā par 154 miljoniem eiro, bet Latvijā – par 75 miljoniem eiro. Gadu iepriekš investīcijas Igaunijā bija 187 miljoni eiro. Latvijā un Lietuvā – attiecīgi 176 miljoni un 428 miljoni eiro.
Igaunijā pērn atklāts 561 mēģinājums no apdrošinātājiem izkrāpt kopumā vairāk nekā 2 miljonus eiro, liecina Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati.
TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ
Londonieši, iespējams, nebrīnīsies, maksājot 5 mārciņas par pinti alus. Taču dzēriena vidējā cena visā valstī jau aprīlī varētu pirmo reizi pārsniegt šo slieksni. Krodzinieki vaino nodokļu pieaugumu, ko ieviesusi kanclere Reičela Rīvsa (Rachel Reeves).
Ķīna šobrīd ražo vairāk nekā pusi no visas pasaules kravas kuģiem. Salīdzinājumam: 1999. gadā tie bija tikai 5%. Japāna un Dienvidkoreja ir pārējās kuģubūves lielvalstis. Savukārt ASV pagājušajā gadā uzbūvēja vien 0,01% no visiem pasaules kravas kuģiem. Protams, ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) apsver tarifu ieviešanu arī šajā nozarē.
Tehnoloģiju uzņēmuma "Alibaba Group" līdzdibinātāja Džeks Ma (Jack Ma) atbalstītais uzņēmums "Ant Group Co.", izmantojot Ķīnā ražotos pusvadītājus, izstrādājis metodes mākslīgā intelekta modeļu apmācīšanai, kas samazinātu izmaksas par 20%.
Pasažieri, kas vienā no šīs nedēļas "United Airlines" reisiem devās uz Ķīnu, saskārās ar negaidītu problēmu pēc tam, kad pilots konstatēja, ka ir aizmirsis pasi. Lidmašīna reisā no Losandželosas uz Šanhaju jau atradās virs Klusā okeāna, kad tā veica pagriezienu un devās atpakaļ uz Sanfrancisko.
Zelta stieņi, kas pēdējo mēnešu laikā steigšus tiek nogādāti no Londonas uz Ņujorku ar pieturvietu Šveicē, ir veicinājuši ASV tirdzniecības deficīta rekordu janvārī. Šveices muitas dati liecina, ka februārī uz ASV tika nosūtītas 147,4 metriskās tonnas zelta vairāk nekā 14 miljardu dolāru vērtībā. Tas ir otrais lielākais apjoms pēc līdzšinējā rekorda – 193 tonnām, kas uz ASV tika nosūtītas gada sākumā. Zelta importa vilnis ir saistīts ar pieaugošām bažām, ka šis dārgmetāls varētu tikt pakļauts ASV importa tarifiem.
Saskaņā ar Ņujorkas štata kontroliera Tomasa DiNapoli aplēsēm vidējā prēmija Volstrītā jeb ASV finanšu rajonā esošajos uzņēmumos 2024. gadā ir pieaugusi gandrīz par trešdaļu un sasniegusi 244,7 tūkstošus dolāru. Kopumā izmaksāts rekordliela summa – 47,5 miljardi dolāru. Kopējais prēmiju fonds ir lielākais kopš 1987. gada, kad sākās datu uzskaite.
