Sveiciens!
Ja kādu nozari pandēmija skāra smagi, šķiet, neviens nešaubās, ka tā ir bijusi viesnīcu nozare. Pandēmijas laikā viesnīcas nevarēja strādāt. Tad, kad tās atkal tika atvērtas, tāpat saglabājās dažādi ierobežojumi. Dažās viesnīcās aizpildījums 2020. gadā bija vien 15%. Daudzās darbinieki uz laiku bija dīkstāvē vai atrada citu darbu. Kopumā jāteic, ka pandēmijas sekas visticamāk būs jūtamas vēl ilgāku laiku.
Pandēmijai sekoja nākamais trieciens - Krievijas sāktais karš Ukrainā. Lai gan tieši tas Latviju nav skāris, ārvalstu tūristu acīs Latvija vairs nav tik droša valsts kā agrāk. Cerēsim, ka ar laiku situācija uzlabosies. Un varbūt mums pašiem jāpavada brīvdienas kādā viesnīcā?
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Bezdarba līmenis 2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija 7,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā tas ir samazinājies par 0,8 procentpunktiem.
Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) dati. Pirms pandēmijas Latvija ar ienākošo tūrismu apgrozīja teju vienu miljardu eiro gadā. Pašlaik šis rādītājs esot samazinājies par aptuveni 75% un 2021. gadā bija vien 244 miljoni eiro.
Kopš marta darbības rādītājus būtiski ietekmē Krievijas iebrukums Ukrainā, kas nozīmē, ka cerības uz veiksmīgu vasaras sezonu var arī nepiepildīties. "Viesmīlības nozare ir ļoti jūtīga uz iespējamiem apdraudējumiem, jo tūristi vēlas atpūsties drošā un paredzamā vidē. [..] Tāpēc Latvijas viesmīlības nozarei ir jārēķinās ar vēl vienu grūtu sezonu, kuras rezultātā tā vēl vairāk tiks novājināta un zaudēs savu starptautisko konkurētspēju," Delfi.lv norāda LDDK Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī daudzi ārvalstu klienti atcēla rezervētos ceļojumus un viesnīcas. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste aprīļa beigās Latvijas Radio norādīja, ka saskaņā ar aplēsēm viesnīcu rezervācijas ir atceltas aptuveni 60% apmērā. Tobrīd rezervāciju atcelšana bija apstājusies.
Iespējams, viesnīcu nozarei daļēji atgūties palīdzēs valsts apmaksātā bēgļu izmitināšana un ēdināšana viesnīcās un citās komerciālajās tūrisma naktsmītnēs, kurās šobrīd ir 4500 ukraiņu. Jau no 25. maija ir samazināta viesnīcām maksājamā summa par bēgļu izmitināšanu no 20 uz 15 eiro diennaktī un ir noteikti desmit eiro griesti par trīsreizēju ēdināšanu. Taču no 1. jūlija šī programma beigsies.
Latvijas viesnīcu operators "Mogotel" ir viens no lielākajiem Baltijā, viesmīlības un tūrisma biznesā darbojoties jau 18 gadus. "Mogotel" ir reģistrēta 2011. gadā ar 2845 eiro pamatkapitālu. Kompānija pieder AS "Mogotel Group", kuras vienīgais akcionārs ir Vadims Muhins.
"Mogotel" pārvalda 16 viesnīcas sešās Eiropas valstīs – Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, Bulgārijā un Ukrainā, pārstāvot zīmolus "Wellton Hotels", "Rixwell Hotels", "RIJA Hotels", "Wyndham" un "Wyndham Garden".
"Mogotel" apgrozījums 2017. gadā bija 17,69 miljoni eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa palielinājās par 2,6% – līdz 325,2 tūkstošiem eiro.
2019. gadā "Mogotel" strādāja ar 29,44 miljonu eiro apgrozījumu un 575 tūkstošu eiro peļņu. 2020. gadā uzņēmums strādāja ar 10,35 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,8 reizes mazā nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 14 reizes un bija teju 41 tūkstotis eiro.
2021. gadā "Mogotel" jaunu viesnīcu pārņemšanai Eiropā saņēma piecu miljonu eiro finansējumu no "Altum".
2022. gadā uzņēmums parakstīja vienošanos ar viesnīcu ķēdi "Wyndham Hotels & Resorts", kas pārvalda aptuveni 9000 viesnīcu 95 valstīs. Rezultātā februārī Vācijas pilsētā Minhenē durvis vēra četru zvaigžņu biznesa viesnīca "Wyndham Garden Munich Messe". Līdz gada beigām plānots noslēgt 10 jaunus viesnīcu nomas līgumus, galvenokārt Polijā, Vācijā, Austrijā, Igaunijā.
2022. gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora "Mogotel Hotel Group" portfeli papildināja pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – "Savoy Boutique Hotel". Šī ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, ko uzņēmums pārvalda. "Mogotel Hotel Group" izpilddirektore Jeļena Stirna norādīja, ka "Mogotel" turpina strauju attīstību, paplašinot savu tīklu Eiropas valstīs, tostarp arī Igaunijā. Uzņēmums izvērtē vairākus objektus Tallinā, tāpat domā par viesnīcām Tartu un Pērnavā. Šogad plānots vienoties par vēl diviem līdz četriem objektiem.
SIA "BBH Investments" ir dibināta 1991. gadā, tās pamatkapitāls ir 92,9 tūkstoši eiro. Uzņēmuma dalībnieki ir Nataļja Kotļarova, kurai pieder 49% no uzņēmuma kapitāla, Stella Idelsone, kurai pieder 49%, un Jūlija Ratņikova, kurai pieder 2% uzņēmuma kapitāldaļu.
Kā redzams grafikā, 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 12,4 miljoni eiro, bet peļņa – 427,57 tūkstoši eiro. 2019. gadā apgrozījums bija 12,25 miljoni eiro, bet peļņa pieauga līdz 1,6 miljoniem eiro. Pirmais pandēmijas gads – 2020. gads – tika noslēgts ar 8,6 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu.
AS "Viesnīca "Latvija"" jeb "Radisson Blu Hotel Latvija" (agrāk viesnīca "Latvija", "Reval Hotel Latvija") ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne Rīgas centrā. Ēkas augstums ir 85,65 metri. Ar kopējo 24 tūkstošu m² platību ēka ir lielākā viesnīca Latvijā. Tā tika pabeigta 1976. gadā, bet tika rekonstruēta 2001. gadā. Padomju laikos ēkā arī atradās viesnīca un ēkas oficiālais nosaukums bija "Viesnīca Latvija".
AS "Viesnīca "Latvija"" ir dibināta 1991. gadā. Tās pamatkapitāls ir 18,2 miljoni eiro, un vienīgais īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētā kompānija "Linstow AS", kuras patiesā labuma guvēji ir Arne Alexander Wilhelmsen, Bent Christian Wilhelmsen un Peter Preben Wilhelmsen.
"Viesnīcas "Latvija"" 2018. gada apgrozījums sasniedza 23,89 miljonus eiro, kas bija par 4,8% jeb 1,09 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt viesnīcas peļņa 2018. gadā bija 4,33 miljoni eiro, kas bija 2,5 reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Peļņas kritums saistīts ar to, ka 2017. gadā uzņēmuma peļņa būtiski pieauga uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma izmaiņu dēļ.
2019. gadā AS "Viesnīca "Latvija"" piedzīvoja apgrozījuma kritumu līdz 21,59 miljoniem eiro. Vidējais telpu noslodzes rādītājs 2019. gadā bija 54%, pretstatā 2018. gada 62%. Zemākas noslodzes rezultātā samazinājies apgrozījums arī restorānos un bāros. Tajā pašā laikā AS "Viesnīca "Latvija"" konferenču centra apgrozījums bija nemainīgs, jo Latvijā tika rīkotas daudzas lielas starptautiskas konferences.
2020. gadā viesnīcas apgrozījums samazinājās līdz 6,89 miljoniem eiro un zaudējumi sasniedza 3,12 miljonus eiro. Neskatoties uz to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ AS "Viesnīca "Latvija"" darbība pērn bija ierobežota, uzņēmuma īpašnieki nolēma neatcelt plānotos renovācijas darbus un veica 205 istabu, restorāna un bāra renovāciju. Tajā tika investēti 3,33 miljoni eiro. Pandēmijas rezultātā vidējā noslodze viesnīcā bija 15,7%. No 2020. gada marta vidus līdz jūnijam 90% darbinieku tika nosūtīti dīkstāvē un saņēma valsts piešķirtos dīkstāves pabalstus. Viesnīca atsāka pakalpojumu sniegšanu augustā, taču novembrī atkārtoti tika izsludināta ārkārtas situācija valstī. Rezultātā visas viesnīcas nodaļas atkal tika slēgtas un lielākā daļa darbinieku nosūtīti dīkstāvē.
AS "Viesnīca "Latvija"" 2021. gadā strādāja ar 7,11 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija 3,16% vairāk nekā 2020. gadā. Tas ne tuvu nesasniedz pirmspandēnijas rezultātu, kad, piemēram, 2018. gadā viesnīca apgrozīja 23,89 miljonus eiro. Zaudējumi pērn sasniedza 2,4 miljonus eiro. Līdz ar ierobežojumiem valstī, AS "Viesnīca "Latvija"" bāri, restorāns, SPA atpūtas un konferenču centrs 2021. gadā nedarbojās septiņus mēnešus. Vidējā gada noslodze viesnīcā 2021. gadā bija 18,7%.
Trūkst viesu
Aivars Mackevičs
"BalticTravelnews.com" direktors:
"Šobrīd pirmā problēma ir tā, ka trūkst viesu. Sakarā ar karadarbību, daudzas grupas, kas bija paredzētas, ir atceltas. Līdz ar to pārsvarā ceļo individuāli tūristi, kuri tērē mazāk – pastaigā pa pilsētu, paliek pa nakti, paēd "Narvesen", iedzer kafiju un ir prom. Grupu gadījumā bieži vien maksātājs ir kāds uzņēmums vai organizācija, kas ņem pilnu paketi un tērē daudz vairāk. Tagad šādu grupu nav.
Otra problēma ir tā, ka šobrīd nav prāmju satiksmes ar Helsinkiem un Stokholmu. Jā, ir lidojumi, bet ar prāmi ierodas daudz vairāk cilvēku. Ja nodrošinātu plūsmu no Helsinkiem un Stokholmas, viesnīcas būtu pilnas.
Treškārt, pievienotās vērtības nodokļa dēļ mēs reģionāli smagi zaudējam. Lietuva līdz gada beigām ir samazinājusi pievienotās vērtības nodokli ēdināšanai no 21 uz 9%. Igauņi to var nesamazināt, jo viņiem ir somu tūristi, kuru mums nav.
Vēl viens jautājums ir darbinieku trūkums. Tā ir tiešām kliedzoša problēma. Daži izlīdzas ar ukraiņu darbiniekiem, bet vismaz daļa no viņiem kaut kad atgriezīsies mājās.
Saistībā ar elektrības cenu pieaugumu ir ļoti jākalkulē, kā ielikt izmaksu pieaugumu viesnīcas numura cenā. Īpaši smagi ir vietējā kapitāla uzņēmumiem, jo tīklu viesnīcas izmaksas var amortizēt tīkla ietvaros vai novirzīt grupas, piemēram, no Vācijas uz šejieni. Taču vietējiem nav šādu iespēju."
Ietekmīgākie biznesa līderi Latvijā ik piektdienu savā e-pasta kastē saņem tikai viņiem atlasītu informāciju un ziņas Finday.lv biznesa ziņu jaunumu vēstulē.