Gaļas pārstrādes uzņēmumu tops un 41. nedēļas biznesa ziņu tops

Sveiciens!

Gaļas pārstrādes nozari apskatām vismaz reizi gadā, cerot, ka neizsaucam veģetāriešu un vegānu dusmas 😊 Lai kaut nedaudz situāciju "mīkstinātu", protams, pieminam arī jaunumus saistībā ar alternatīvās gaļas piedāvājumu vietējā tirgū.

Tieši šobrīd gaļas pārstrādei uzmanību nolēmām pievērst, jo Bauskas novadā strādājošā zemnieku saimniecība "Jaunsenči" paziņojusi, ka slēdz savas cūkgaļas un no tās ražotās produkcijas tirdzniecības vietas Rīgā, Imantas, Āgenskalna un Pļavnieku tirgos, kā arī veikalu Kauguros. Pirms gada līdzīgu lēmumu pieņēma cūkkopības saimniecības SIA "Kunturi", kas arī slēdza visus savus veikalus. Toreiz kā iemesls šim solim tika minēts īpašnieka prioritašu maiņa. Taču "Jaunsenči" lēmumam ir daudz skaudrāks skaidrojums: "Saistībā ar iepriekšējiem zaudējumiem un šī gada ļoti zemo graudu iepirkuma cenu saimniecība bijusi spiesta samazināt darbības apjomu. Tirdzniecības vietas slēgtas, lai samazinātu transporta un tirdzniecības izmaksas," portālam "Delfi" atklāj uzņēmuma saimniecības pārvaldniece Ligita Ābelniece. Diemžēl arī šīs saimniecības bizness ir Krievijas kara un attiecīgi arī dažādu resursu cenu kāpuma rezultāts. L. Ābelniece arī uzsver, ka diemžēl samazinās vietējo ražotāju piedāvājums. Kuri uzņēmumi vēl darbojas nozarē?

Topa līderis ir SIA "Rēzeknes gaļas kombināts". Pērn uzņēuma apgrozījums palielinājās par 20,4%, sasniedzot 62,67 miljonus eiro. Peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,21 miljonam eiro.

"Rēzeknes gaļas kombināta" patiesie labuma guvēji ir Bislans Abdulmuslimovs, Roza Džamaldajeva, Sergejs Kuzņecovs un Guntis Piteronoks. Uzņēmums ir darba devējs 546 cilvēkiem.

2021. gadā "Rēzeknes gaļas kombināts" sāka produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas. Produktu līnija ar zīmolu "Rāznas" radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences – fleksitārisma – pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus. Uzņēmuma mājaslapa liecina, ka šie produkti arvien ir sortimentā.

Arī topa otrajā vietā esošais SIA "Forevers" pērn strauji auga. Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums pieauga par 22,48%, sasniedzot 61,8 miljonus eiro. Tā peļņa pēc nodokļiem palielinājusies līdz 2,57 miljoniem eiro (2021. gadā peļņ bija 14,36 tūkstoši).

SIA "Forevers" reģistrēts 1996. gadā un pieder Andrejam Ždanam. Uzņēmumam ir vairāk nekā 100 veikali. SIA "Forevers" strādā 761 darbinieks. Uzņēmuma ražotnē katru dienu tiek saražotas un iepakotas vairāk nekā 60 tonnas gaļas produkcijas.

AS "Maag Latvija", kas iepriekš bija zināms ar nosaukumu AS "HKScan Latvia", 2022. gadā apgrozīja 52,91 miljonu eiro, kas ir par 5,46% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 829,62 tūkstošu eiro zaudējumiem. Gadu iepriekš uzņēmums nopelnīja 702,54 tūkstošus eiro. AS "HKScan Latvia" 2022. gadā strādāja 175 darbinieki.

Pēdējos gados popularitāti iemanto vegāniski produkti. Tagad nu jau ar uguni jāmeklē kafejnīca, kurā nebūs vismaz viena veida alternatīvā piena, un parādās arī vegāniskas alternatīvas gaļai. Tādas piedāvā vismaz pāris vietējie uzņēmumi – gan jau pieminētais "Rēzeknes gaļas kombināts", gan "V-ego". Savukārt zivju konservu ražotājs "Karavela" ir sācis ražot produktu sēriju "Fish Peas".

‍

Nedēļas ziņa

Pirmajos trijos šī gada ceturkšņos "airBaltic" kopējie ieņēmumi sasniedz 502 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā pirms gada. Turklāt trešā ceturkšņa ieņēmumi bija 211 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

​

​

Nedēļas skaitlis

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šī gada augustā veidoja 3,34 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,7% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 24,5%, bet importa vērtība – par 24,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

​

Top biznesa ziņas Latvijā

• Starptautiskais investīciju izpētes uzņēmuma "Enlight Research" aplēses liecina, ka AS "APF Holdings" akciju vērtīb ir 51 miljons eiro, kas atbilst 8,92 eiro par akciju. Šis vērtējums par 31% pārsniedz uzņēmuma sākotnējā publiskā piedāvājumā noteikto vienas akcijas cenu.
• Latvijas masīvkoka mēbeļu ražotājs SIA "Avoti" jaunas rūpnīcas izveidei iegādājies un renovējis ēku, plānota jaunu iekārtu iegāde, kā arī saules parka izveide uzņēmuma vajadzībām. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 45 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā 21 miljons eiro piesaistīts no "Swedbank".
• Laika periodā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam plaša patēriņa preču vairumtirgotājs SIA "Jungent Latvia" kāpināja apgrozījumu līdz 32,08 miljoniem eiro, kas ir par 31,84% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem šajā periodā sasniedza 496,94 tūkstošus eiro.
• Pērn SIA "Krassky" apgrozījums pieauga par 21,2%, sasniedzot 7,35 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa 2022. gadā sasniedza 1,7 miljonus eiro.
• Igaunijas enerģētikas uzņēmums "Alexela" sāk darbību Latvijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū. Uzņēmumu vadīs Māris Avotiņš – auto koplietošanas platformas "Fiqsy" dibinātājs un bijušais "Swedbank" vadītājs Latvijā.
• ​Latvijas AS "Delfi" digitālo abonentu skaits gada laikā audzis par 44%, sasniedzot 20,17 tūkstošus. Igaunijā "Delfi Meedia" digitālo abonementu skaits gada laikā pieauga par 27% un sasniedza gandrīz 100 tūkstošus, bet Lietuvā "Delfi" digitālo abonentu skaits gada laikā palielinājies par 65%, sasniedzot 28,73 tūkstošus.
• 2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī gada augustā šis rādītājs bija 5,4%.
• Nākamajā gadā plānots par 20% palielināt azartspēļu nodokļa likmes atsevišķiem spēļu veidiem.
• Pieprasījums pēc tekstila šķirošanas konteineriem reģionos turpina pieaugt, tāpēc "AJ Power Recycling" un "3R" plāno līdz nākamā gada beigām investēt 250 tūkstošus eiro papildu 200 konteineru uzstādīšanai Latvijas novados.

​

​

Top biznesa ziņas Baltijā

• Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka 2024. gadā minimālā alga valstī būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik.
• Latvijas viesmīlības uzņēmumu piegādātājs SIA "Gemoss" atver jaunu veikalu Igaunijas pilsētā Tartu Šis ir uzņēmuma otrais veikals Igaunijā.
• Igaunija gatavojas tam, ka no 2024. gada 1. janvāra tiks paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis. Tas pieaugs no 20% uz 22%. Eksperti no Ekonomikas izpētes institūta gan neprognozē ievērojamu cenu kāpumu.
• Lietuvā strādājošās bankas 2023. gada pirmajā pusgadā ir nopelnīja 515 miljonus eiro, kas ir divas ar pusi reizes vairāk nekā pagājušajā gadā, kad to peļņa bija 203 miljoni eiro.

​

Top biznesa ziņas pasaulē

• Tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē mēģina izmantot lielo interesi par mākslīgo intelektu, aprīkojot ar to dažādas ierīces. Pagaidām gan neviens mēģinājums radīt mākslīgā intelekta ēras "iPhone" nav izdevies. Starp citu, te var iepazīties ar 100 ietekmīgākajiem mākslīgā intelekta profesionāļiem no visas pasaules.
• Medijs "Insider" ir aptaujājis 25 jaunos profesionāļus, kuru vecums vēl nav sasniedzis 35 gadus, bet viņi jau ir spēruši pirmos soļus Volstrītā, par to ģērbšanās stilu. Secinājums: tas ir kļuvis daudz brīvāks; augsti papēži un kaklasaites ir pagātne. Etiķete gan jāturpina ievērot attiecībā uz alkohola lietošanu – 7 dzeršanas kļūdas ar jau minēto mediju apspriež etiķetes eksperts Viljams Hansons.
• ​Vācijā rūpnieciskās ražošanas apjoms samazinās ceturto mēnesi pēc kārtas. Augustā kritums bija 0,2%. Eksperti iepriekš prognozēja uz pusi mazāku kritumu – tikai 0,1%. Ražošanas apjoms visbūtiskāk samazinājies būvniecības un enerģētikas nozarē.
• Ņemot vērā šī brīža fiskālo trajektoriju, ASV ir vēl apmēram 20 gadi, lai saprastu, kā veidot ilgtspējīgu pieeju ekonomikai. Pensilvānijas universitātes zinātnieki Džagadešs Gokheils un Kents Smetters ir aprēķinājuši, ka ASV parāds, kas pieder sabiedrībai dažādu aizņēmumu un atbalstu formā, nedrīkst pārsniegt 200% no iekšzemes kopprodukta. Kā redzams aprēķinos, tas strauji tuvojas kritiskajai robežai:

• ​Nobela prēmija ekonomikā šogad ir piešķirta Hārvarda universitātes profesorei Klaudijai Goldinai par sieviešu ienākumu un nodarbinātības pētniecību.
• Sociālais tīkls "TikTok" nopietni gatavojas Melnajai piektdienai un Kiberpirmdienai, kas zināmas kā ienesīgas globālas mārketinga kampaņas. "TikTok" paziņojis, ka plāno tiešraides. Tāpat šis būs pirmais pārbaudījums jaunajam rīkam "TikTok Shop" – veiksmīgākie tirgotāji tikšot atalgoti ar 1500 dolāru vērtu kredītu mārketingam šajā platformā.
• Starptautiskais Valūtas fonds publicējis jaunāko inflācijas prognozi – tā nemazināsies tik strauji, kā iepriekš paredzēts:

​ASV inflācija turpina saglabāties augsta lielākoties degvielas un īres cenu dēļ. Patēriņa cenu indekss 12 mēnešu laikā ir pieaudzis par 3,7%.

• ​"Google" tuvākajā laikā plāno atteikties no parolēm, piedāvājot lietotājiem veidot cita veida atslēgas, kas balstītas biometriskajos datos – pirkstu nospiedumos, sejas skenēšanā vai PIN kodos.
• Uzņēmums "Universum", kas nodarbojas ar darba devēja tēla veidošanu, ir veicis aptauju un noskaidrojis 20 darba devējus, pie kā nākotnē labprāt strādātu inženierzinātņu, biznesa un tehnoloģiju studenti.
• Uzņēmums "Tesla" plāno piedāvāt alternatīvas krāsas savam jaunajam modelim "Cybertruck".
• Pasaules Banka un attīstības valstu pārstāvji šonedēļ tiekas, lai pārrunātu, kā vienkāršot un paātrināt parādu restrukturizāciju. Šobrīd attīstības valstu parāds ir šāds:

​

Skaistu atvasaru Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija