Sveiciens!
Finday komanda sauc – priekā! Un aicina pacelt kāda Latvijā ražota vīna glāzi par jau desmito "Finday" biznesa jaunumu vēstuli, kas atradusi ceļu pie lasītājiem. Paldies Jums visiem, ka lasāt, un, pēc statistikas spriežot, aktīvi iesakāt to darīt arī citiem 😘
Un tomēr galvenajā lomā šoreiz lai ir paši dzirkstošo dzērienu darītāji, jo tuvojas ražas laiks. Kaut gan latviešu vīndariem darba pilnas rokas ir arī citos gadalaikos – viņi ir īpaši radoši, un dzērienus ir iemanījušies darināt no visdažādākajām dabas veltēm.
Latvijas vīna darīšanas tradīcijas vēsturiski ir saistītas ar Kurzemi, un arī šobrīd divi no top3 lielākajiem raudzēto dzērienu darīšanas uzņēmumiem ir tieši no šī reģiona. Kuri tie ir? Lasi "Finday" šīs nedēļas biznesa jaunumu vēstuli! Tagad tā ir pieejama arī krievu valodā. Tāpēc, ja kāds Tavs draugs, paziņa vai kolēģis ērtāk jūtas, lasot informāciju krievu valodā, uzaicini viņu pieteikties Finday.lv iknedēļas biznesa jaunumu saņemšanai krievu valodā.
Gardu vīnu glāzē vēlot, "Finday" komandas vārdā,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziņas regulāri publicējam arī sociālajos tīklos. Ja ir ērti sekot arī šādi, tad dari tā. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.
P.S.2 Ja patīk tas, ko darām, iesaki draugiem, radiem, paziņām. Tik vien kā jānorāda sava e-pasta adrese Finday mājas lapā, un svarīgākie biznesa jaunumi ik nedēļu būs arī viņu e-pasta kastēs.
- Sakārtojot degradētu teritoriju, Alūksnē izbūvēta uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīga infrastruktūra
- Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā
- Olerex iegādājas degvielas uzpildes staciju tīklu Kool Latvija
- Latvijā strauji kāpis importa apjoms: ko tas nozīmē vietējai uzņēmējdarbībai
- Degvielas cenas sasniegušas pirmspandēmijas līmeni
- Latvijas uzņēmuma CrossChem ieņēmumi pirmajā pusgadā aug par 36%
PĀRSKATS PAR NOZARI
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji gada laikā izdzer 1,10 litrus vīna.
Diezgan droši var apgalvot, ka vīna darīšana tagadējās Latvijas teritorijā ir sākusies Kurzemē, kad te valdīja hercogs Jēkabs (1610-1682). No arhīvos atrodamajiem materiāliem ir zināms, ka hercogs vīnogu stādus iegādājies Vācijā, Reinas ielejā, un vīna dārzus iestādīja Abavas ielejas dienvidu nogāzēs no Kandavas līdz Rendai. No te izaugušajām vīnogām darītais vīns glabāts trijos Kuldīgas pils vīna pagrabos. Vīns bijis labas kvalitātes, stiprs, bet paskābs. Ar laiku vīnogas audzētas teju pie katras mājas un ražas novākšana dažos miestos pārtapusi nozīmīgos svētkos. Un Sabiles Vīna kalns pat ierakstīts Pasaules Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais brīvdabas vīna dārzs.
Latvijas augļu un ogu ķīmisko sastāvu, kā arī vīna ražošanas tehnoloģiju viens no pirmajiem Latvijā pētījis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors Pēteris Delle, kurš par to sarakstījis grāmatu "Augļu un ogu vīnu izgatavošana".
Vīni Latvijā tiek ražoti no visdažādākajām ogām un augļiem, kļavu un bērzu sulām, un pat no rabarberiem un citām ne tik ierastām izejvielām. Katrai ražotnei parasti ir degustācijas telpa un iespēja vīnus iegādāties.
Latvijā ir reģistrētas apmēram 100 mazās vīna darītavas. Dažas no tām gadu gaitā ir būtiski attīstījušas savu uzņēmējdarbību, no mazām pārtopot par uzņēmumiem ar būtisku tirgus daļu, kā arī savu produktu piedāvājot ne tikai tirdzniecības ķēdēm, bet arī kafejnīcām un restorāniem.
LIELĀKIE UZŅĒMUMI
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
"Abavas vīna darītava" (SIA "Abas dārzi") ir lielākā vīna darītava Latvijā un tai pieder viens no lielākajiem ziemeļu vīna dārziem Eiropā un pasaulē. Tās saimnieks Mārtiņš Barkāns atzīst, ka tā noteikti nav bijusi sākotnējā iecere. Šis ir veiksmes stāsts, kad vaļasprieks un aizraušanās pareizo cilvēku rokās var izaugt par kaut ko lielu un ievērojamu. Vīna darītava "Abavas dārzi" ir Mārtiņa un Lienes Barkānu ģimenes izveidots un attīstīts uzņēmums, kas nodarbojas ar kvalitatīvu dzērienu darīšanu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Iedvesma un vēlme iekopt vīna dārzu un izveidot vīna darītavu Latvijā Mārtiņam un Lienei radās 2007. gada rudenī, apceļojot Itālijas mazās vīna darītavas Toskānā. Sākotnēji tika realizēts sapnis par vīnogu audzēšanu un vīnogu vīna darīšanu Latvijā. Šim nolūkam ģimene iegādājās lauku īpašumu trīs kilometru attālumā no Sabiles, un tas atrodas Abavas upes ielejas dienvidu nogāzes augšdaļā. Vīna darītava ir dibināta 2010. gadā, un tā īsā laikā ir kļuvusi par lielāko Latvijas vīna darītavu.
Šobrīd uzņēmumam Sabilē pieder 25 hektāri (ha) lauksaimniecības zemes, no kuras 4 ha ir vīnogu dārzs, 2 ha – jauns ābeļdārzs, bet 1 ha aug rabarberi. Pie vīna darītavas uzņēmumam vēl ir aptuveni 4 ha liels ābeļdārzs. Pārējos trūkstošos augļus un ogas uzņēmums iepērk no Latvijas zemniekiem. Ik gadu iepirktie apjomi pieaug, piemēram, pērn uzņēmums pārstrādāja aptuveni 300 tonnu ābolu. Šogad plānots iegādāties 40 tonnas rabarberu un 40 tonnas upeņu.
"Abavas dārzi" produktu klāstā ir Latvijas augļu un ogu vīni, sidrs un vermuts un Latvijā augušu vīnogu vīni. Latvijas tirgū populārākais produkts ir karstvīns. Gada griezumā populārākais ir rabarberu dzirkstošais vīns.
Dzērieni ir augstu novērtēti starptautiskos konkursos. "Abavas dārzi" ir ieguvuši zelta un sudraba medaļas nozīmīgākajā pasaules sidru un vīnu konkursā "Cider World 2021". Ar zeltu tika novērtēti vīni "Ābolkūka" un "Sausais ābolu vīns", savukārt sudraba medaļu ieguva Abavas sidrs "Medium".
2017. gadā "Abavas dārzi" strādāja ar 639,4 tūkstošu eiro apgrozījumu un 643 eiro peļņu.
2018. gadā uzņēmums audzēja apgrozījumu par apmēram 20% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Apgrozījums bija 775,6 tūkstoši eiro, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt peļņa ir augusi vairākkārt – līdz 26,3 tūkstošiem eiro. 2018. gadā "Abavas dārzi" realizēja ap 120 tonnu dažādu dzērienu. Latvijā tiek pārdots 80% produkcijas, pārējais – ārvalstīs. Galvenokārt Beļģijā un Nīderlandē, bet produkcija ir pieejama arī citās valstīs.
Neskatoties uz pandēmiju un to, ka daļa uzņēmuma darbības bija ierobežota, "Abavas dārzi" 2020. gadā pirmo reizi ir izdevies sasniegt viena miljona eiro apgrozījumu. Realizēti 200 tūkstoši produkcijas vienību.
2021. gada sākumā apstiprināts "Abavas dārzi" pieteikums investīcijam atbalstam Lauku atbalsta dienestā par 1,5 miljoniem eiro programmā, kas saistīta ar pārtikas pārstrādes un ražošanas iekārtu modernizāciju. Šobrīd uzņēmuma ražošanas kapacitāte ir 200 tonnas dzērienu gadā. Realizējot investīciju projektu, iegādājoties iekārtas un rekonstruējot telpas, kapacitāti plānots trīskāršot, bet pildīšanas jaudas – palielināt astoņas reizes.
Tāpat kā "Abavas dārzi", arī "Sabiles sidrs" (SIA Kroņstrauts) dzērienu darītavas īpašnieki ir ģimene – Aldis un Baiba Circeņi. Ideja par sidra darītavu ir izauklēta gan Sabiles apkārtnē iekoptajā piemājas dārzā ar vecajām, lielajām ābelēm, gan iepazīstot senās sidra baudīšanas un ražošanas tradīcijas sidra lielvalstīs Anglijā un Francijā.
"Sabiles sidrs" darītava atrodas ēkā ar teju 100 gadu senu vēsturi – tā ir izveidota bijušajā Sabiles konservu fabrikas ēkā iepretim Sabiles Vīna kalnam. Ģimenes uzņēmumā sidra ražošanā izmanto tuvējos Kurzemes puses dārzos augušos augļus – gan deserta ābolu šķirnes, gan īpaši sidra ražošanai selekcionētās šķirnes.
Pandēmijas laikā 2020. gadā uzņēmums "Sabiles sidrs" izstrādāja jaunu, eksporta tirgum paredzētu zīmolu "Gardener’s". Šajā līnijā ir pieejami trīs dažāda veida sidri – saldais ābolu cidoniju, pussausais ābolu upeņu un sausais ābolu.
"Sabiles sidrs" apjoms šobrīd ir 30 tonnas sidra gadā.
Intervijā "Dienas Biznesam" 2017. gadā A. Circenis norādīja, ka ar "Sabiles sidra" darīšanu sokas "labāk nekā varētu būt, bet grūtāk nekā biju gaidījis". Biznesā viņš sēž uz diviem krēsliem un vada arī uzņēmumu "Rīgas krēslu fabrika".
Arī "Līgatnes vīna darītava" ir ģimenes uzņēmums. Tas dibināts 2010. gadā ar mērķi darināt kvalitatīvu un garšīgu mājas vīnu no Latvijā augušām ogām un augļiem. Sākumā ģimenes vīna darītavā tika darināti četri dažādi ogu mājas vīni, taču šobrīd vīnu sortiments ir ap 20. Vīni tiek gatavoti no Gaujas nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem, kas tiek lasīti ar rokām.
Ir sausie, pussaldie un saldie vīni, kas tiek dabīgi raudzēti un noturēti vienu gadu. Ir arī liķieri, uzlējumi un stiprais dzēriens "Pārcēlājs". Tas radies Covid-19 pandēmijas laikā, un ir ražots no burkāniem, āboliem un citām dārza veltēm. Dzēriens ir pildīts pudelēs ar korķi, kas piemērots izsmidzināšanai. Pats saturs ir stiprs – 70%. Starp citu, noderēs gan roku, gan virsmu dezinficēšanai.
Latvijas ogu un augļu vīnu konkursos ik gadu "Līgatnes vīna darītava" saņem godalgas par vīnu kvalitāti. 2018. gadā šī vīna darītava tika atzīta par Latvijas labāko vīna darītavu. Savukārt, ābolu ledus vīns 2018. un 2019. gadā ieguva 1. vietu Baltijas valstu vīnogu, augļu un ogu vīnu konkursā "Baltic Cup". 2018. gadā Līgatnes vīna darītava arī kopvērtējumā šajā konkursā ieguva 1. vietu un kausu.
2018. gadā "Līgatnes vīna darītava" saražoja aptuveni desmit tūkstošus litru vīna, strādāja ar 229,5 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir par 62% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 6,9% – līdz 497 eiro.
Ietekmīgākie biznesa līderi Latvijā ik piektdienu savā e-pasta kastē saņem tikai viņiem atlasītu informāciju un ziņas Finday.lv biznesa ziņu jaunumu vēstulē.