SveicinÄti!
VispÄr jau Finday.lv komanda kopumÄ nav pesimistiski noskaÅota. Å Ä«s e-pasta vÄstules tÄma vairÄk ir secinÄjums, kas radies, ieskatoties Ŕīs nedÄļas biznesa ziÅÄs. Proti, nÄk prÄtÄ vecais labais teiciens ā kas citam bedri rok, tas pats tajÄ iekrÄ«t.
PatieÅ”Äm ir ļoti grÅ«ti atrast kÄdu pozitÄ«vu ziÅu par ASV ekonomiku, kas diemžÄl ievÄrojami ietekmÄ arÄ« globÄlÄs norises. CitÄjot mediju "Bloomberg": "ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) agresÄ«vÄ tirdzniecÄ«bas politika pÄkÅ”Åi ir novirzÄ«jusi pasauli uz lÄnÄkas izaugsmes un augstÄkas inflÄcijas ceļa." Å onedÄļ EkonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcija (OECD) paziÅoja, ka situÄcija varÄtu ievÄrojami pasliktinÄties, ja spriedze saasinÄsies. TÄ ir samazinÄjusi savu ekonomikas attÄ«stÄ«bas prognozi lielÄkajai daļai dalÄ«bvalstu un paredz, ka globÄlÄs izaugsmes temps Å”ogad palÄninÄsies lÄ«dz 3,1%, bet 2026. gadÄ bÅ«s ne vairÄk kÄ 3%. TirdzniecÄ«bas barjeras ierobežo biznesu, bet pieaugoÅ”Ä nenoteiktÄ«ba kavÄ uzÅÄmÄju investÄ«cijas un privÄtpersonu patÄriÅu. TÄs nav labas ziÅas arÄ« paÅ”ai ASV:
VÄjie mazumtirdzniecÄ«bas rÄdÄ«tÄji ASV pagÄjuÅ”ajÄ mÄnesÄ« pastiprinÄja bažas par to, ka samazinÄsies ikdienas tÄriÅi ā patÄrÄtÄji kļūs piesardzÄ«gÄki:
āIedzÄ«votÄju noskaÅojumu ilustrÄ arÄ« demogrÄfiskie rÄdÄ«tÄji. D. Trampa atbalstÄ«tÄji gan iebildÄ«s, ka nu tik visi rÄdÄ«tÄji ies uz augÅ”u. To mÄs redzÄsim ilgÄkÄ termiÅÄ. Å obrÄ«d pieejamie dati liecina, ka ASV dzimstÄ«ba 2023. gadÄ samazinÄjÄs lÄ«dz zemÄkajam lÄ«menim vairÄk nekÄ 40 gadu laikÄ. KopÄjais gadÄ piedzimuÅ”o amerikÄÅu skaits samazinÄjÄs lÄ«dz 3,6 miljoniem, kas ir par 2% mazÄk nekÄ 2022. gadÄ. PÄdÄjo reizi dzimstÄ«ba bija tik zema 1979. gadÄ. SavukÄrt vispÄrÄjais dzimstÄ«bas lÄ«menis ā 54,5 jaundzimuÅ”ie uz 1000 sievietÄm ā bija zemÄkais, kÄds jebkad reÄ£istrÄts kopÅ” datu vÄkÅ”anas sÄkuma 1909. gadÄ.
āKo par Å”o visu domÄ pats D. Tramps? CitÄjot CNN: "Atbilde uz Å”o jautÄjumu bÅ«s atkarÄ«ga no tÄ, kam D. Trampa administrÄcijÄ un kad to jautÄ. PagÄjuÅ”ajÄ nedÄÄ¼Ä pats prezidents izteicÄs, ka neizslÄdz ekonomikas recesiju, tÄpÄc amerikÄÅiem vajadzÄtu sagatavoties "pÄrejas periodam"..."
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
VidÄjÄs stundas darbaspÄka izmaksas LatvijÄ pÄrn ceturtajÄ ceturksnÄ«, salÄ«dzinot ar attiecÄ«go ceturksni pirms gada, pieauga par 10,7%. Å is ir straujÄks kÄpums nekÄ Eiropas SavienÄ«bÄ un eirozonÄ vidÄji. VÄl straujÄks darbaspÄka izmaksu pieaugums nekÄ LatvijÄ reÄ£istrÄts HorvÄtijÄ (+14%), PolijÄ (+13,8%), RumÄnijÄ (+13,1%), BulgÄrijÄ (+12,8%) un UngÄrijÄ (+11,7%). LietuvÄ un IgaunijÄ darbaspÄka izmaksas pieauguÅ”as attiecÄ«gi par 10,6% un 7%.
ā
NEDÄÄ»AS MI ZIÅ A ā sadarbÄ«bÄ ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti OzoliÅu
"Adobe" paziÅojis par 10 jaunu mÄkslÄ«gÄ intelekta aÄ£entu ievieÅ”anu "Adobe Experience" platformÄ. MÄrÄ·is ir uzlabot satura veidoÅ”anu, datu pÄrvaldÄ«bu un vietÅu optimizÄciju. PiemÄram, viens no jaunajiem aÄ£entiem ir "Brand Concierge", kas ļauj uzÅÄmumiem personalizÄt savas mÄjaslapas, balstoties uz klientu iepriekÅ”ÄjÄm mijiedarbÄ«bÄm ar zÄ«molu. RÄ«ks analizÄ klientu uzvedÄ«bu un pielÄgo vietnes saturu, lai nodroÅ”inÄtu individuÄlu pieredzi katram lietotÄjam. "Site Optimization" aÄ£ents pÄrbauda mÄjaslapas, lai identificÄtu nestrÄdÄjoÅ”as saites, analizÄtu datplÅ«smu un ieteiktu uzlabojumus. "Content Production" aÄ£ents palÄ«dz mÄrketinga speciÄlistiem un radoÅ”ajÄm komandÄm ÄtrÄk veidot un apkopot saturu. "Adobe" rÄ«ki darbojas fonÄ, proaktÄ«vi nodroÅ”inot ieteikumus un risinÄjumus, tÄdÄjÄdi uzlabojot uzÅÄmumu spÄju efektÄ«vi pÄrvaldÄ«t un uzlabot klientu pieredzi.
ā
SIEVIETE BIZNESÄ ā sadarbÄ«bÄ ar "Novatore Impact Summit"
Baiba Zauere ir kļuvusi par atjaunÄ«gÄs enerÄ£ijas uzÅÄmuma SIA "Vindr Latvia" vadÄ«tÄju. IepriekÅ” viÅa bija "Rail Baltica" nacionÄlÄ projekta ieviesÄja LatvijÄ ā uzÅÄmuma "Eiropas Dzelzceļa lÄ«nijas" ā pagaidu valdes locekle. TÄpat B. Zauere ir bijusi SIA "Latvijas vÄja parki" valdes locekle un "Rail Baltica" kopuzÅÄmuma "RB Rail" juridiskÄ departamenta vadÄ«tÄja. ViÅas profesionÄlÄ pieredze ietver arÄ« zvÄrinÄtas advokÄtes praksi juridisko pakalpojumu birojos "Sorainen", "Deloitte Legal" un "Glimstedt un Partneri".
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
Latvijas banku sektors pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ strÄdÄja ar 570,62 miljonu eiro peļÅu, kas ir par 7,7% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ.
LaikÄ no 2023. gada 1. oktobra lÄ«dz 2024. gada 30. septembrim AS "RÄ«gas siltums" apgrozÄ«jums bija 248,63 miljoni eiro, kas ir par 44% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. PÄc nodokļu nomaksas uzÅÄmums guva 3,95 miljonu eiro peļÅu.
AviÄcijas degvielas piegÄdÄtÄja SIA "Rixjet" apgrozÄ«jums pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ bija 62,15 miljoni eiro, kas ir par 5,7% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. PÄrn uzÅÄmums guva 480,7 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu pretstatÄ zaudÄjumiem gadu iepriekÅ”.
Režisora Ginta Zilbaloža godalgotÄs animÄcijas filmas "Straume" kases ieÅÄmumi pasaulÄ lÄ«dz 17. martam sasnieguÅ”i 36 miljonus ASV dolÄru jeb vairÄk nekÄ 33 miljonus eiro.
Bioproduktu zÄ«mola "RÅ«dolfs" ražotÄjs SIA "Lat Eko Food" Å”ogad plÄno kÄpinÄt apgrozÄ«jumu par 15%, salÄ«dzinot ar pagÄjuÅ”o gadu, kad uzÅÄmums strÄdÄja ar 11,1 miljona eiro apgrozÄ«jumu.
Veļas ražoÅ”anas uzÅÄmuma AS "Lauma Lingerie" apgrozÄ«jums pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ bija 6,05 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ. UzÅÄmuma peļÅa samazinÄjÄs par 32,7% un bija 204,7 tÅ«kstoÅ”i eiro.
AS "Balticovo" investÄjis 3,9 miljonus eiro jaunputnu novietnes bÅ«vniecÄ«bÄ, kurÄ Ärpus sprostiem tiek turÄti aptuveni 166 tÅ«kstoÅ”i cÄļu. Å is ir viens no posmiem investÄ«ciju projektÄ, kurÄ uzÅÄmums investÄs vairÄk nekÄ 100 miljonus eiro.
Kafijas uzÅÄmums "Rocket Bean" uzsÄcis 2,5 miljonu eiro investÄ«ciju projektu un rudenÄ« plÄno atvÄrt jaunu kafijas grauzdÄtavu RÄ«gÄ, kas veicinÄs kafijas eksporta attÄ«stÄ«bu.
AS "Smiltenes piens" biezpiena ražoÅ”anas cikla automatizÄcijÄ investÄjis 1,5 miljonus eiro.
2024. gadÄ LatvijÄ saražoti 90,6 tÅ«kstoÅ”i tonnu gaļas, kas ir par 0,4% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ.
EnerÄ£Ätikas jaunuzÅÄmums "ENGYcell" ir piesaistÄ«jis 420 tÅ«kstoÅ”u eiro finansÄjumu, ko veido 250 tÅ«kstoÅ”u eiro pirmssÄklas investÄ«cija no iespÄjkapitÄla fonda "Change Ventures" un 170 tÅ«kstoÅ”i eiro no Eiropas SavienÄ«bas fondiem.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
JanvÄrÄ« Igaunijas Nodokļu un muitas pÄrvalde nodokļu ieÅÄmumos iekasÄja 1,44 miljardus eiro, kas ir par 26,5% vairÄk nekÄ pÄrn. Pieaugumu galvenokÄrt veicinÄja uzÅÄmumu ienÄkuma nodoklis no sadalÄ«tÄs peļÅas, kas sasniedza rekordaugstu lÄ«meni.
NÄkamgad palielinot aizsardzÄ«bas izdevumus lÄ«dz 5% no iekÅ”zemes kopprodukta (IKP), bÅ«s nepiecieÅ”ami bÅ«tiski samazinÄjumi vairÄkÄs jomÄs, un Eiropas fondu finansÄtÄs investÄ«cijas, iespÄjams, bÅ«s jÄatliek, Igaunijas sabiedriskajam medijam Å”onedÄļ sacÄ«ja Igaunijas finanÅ”u ministrs Jurgens Ligi (JĆ¼rgen Ligi). Premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) arÄ« piebilda, ka aizsardzÄ«bas izdevumu palielinÄÅ”ana lÄ«dz 5% no IKP ilgtermiÅÄ tÄpat nebÅ«s pietiekama, lai pilnÄ«bÄ Ä«stenotu Igaunijas BruÅoto spÄku ieteikumus. TÄpÄc investÄ«cijas aizsardzÄ«bÄ, visticamÄk, turpinÄs pieaugt arÄ« nÄkamajos gados.
LielÄkÄ daļa uzÅÄmumu, kas kotÄti Tallinas fondu biržÄ, ir norÄdÄ«juÅ”i, ka dividenžu apjoms par 2024. gadu bÅ«s lÄ«dzvÄrtÄ«gs iepriekÅ”ÄjÄ gada lÄ«menim vai pat nedaudz zemÄks.
RÅ«pnieciskÄs produkcijas ražotÄju cenu indekss, kas atspoguļo ražotÄju cenu izmaiÅas IgaunijÄ gan iekÅ”zemes tirgum, gan eksportam ražotÄm rÅ«pniecÄ«bas precÄm, Å”ogad no janvÄra lÄ«dz februÄrim pieauga par 3,3%.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
UzÅÄmums "PepsiCo" iegÄdÄsies prebiotisko limonÄdes zÄ«molu "Poppi" par 1,65 miljardiem dolÄru. Å is solis skaidri iezÄ«mÄ uzÅÄmuma pievÄrÅ”anos veselÄ«gÄkiem produktiem nÄkotnÄ, jo patÄrÄtÄji aizvien biežÄk atsakÄs no saldinÄtiem dzÄrieniem un neveselÄ«giem naŔķiem. JanvÄrÄ« "PepsiCo" par 1,2 miljardiem dolÄru iegÄdÄjÄs bezglutÄna ÄipÅ”u ražotÄju "Siete Foods". SavukÄrt pagÄjuÅ”Ä gada beigÄs "PepsiCo" pilnÄ«bÄ pÄrÅÄma humusa zÄ«mola "Sabra" ražotÄju, kas iepriekÅ” tam piederÄja vien daļÄji.
ZvÄrinÄtie Kalifornijas tiesÄ ir lÄmuÅ”i piespriest "Starbucks" samaksÄt 50 miljonus dolÄru kompensÄciju autovadÄ«tÄjam, kurÅ” nodroÅ”inÄja piegÄdes pakalpojumu. ViÅÅ” guva smagus apdegumus to tÄ, ka karstÄ dzÄriena traukam bija nepareizi nostiprinÄts vÄciÅÅ”.
Å is ir bijis rekordlabs gads zeltam, jo satrauktie investori meklÄ droÅ”us aktÄ«vus. Å onedÄļ Ŕī dÄrgmetÄla cena par unci sasniedza jaunu visu laiku augstÄko lÄ«meni ā 3000 dolÄrus. Eksperti skaidro, ka to veicinÄjuÅ”i trÄ«s faktori: pieaugoÅ”Ä Ä£eopolitiskÄ spriedze Tuvajos Austrumos, bailes no tirdzniecÄ«bas kara un ASV dolÄra vÄrtÄ«bas kritums.
PÄc tam, kas Ķīnas autobÅ«ves uzÅÄmums "BYD Co." prezentÄja jaunu elektrisko transportlÄ«dzekļu sÄriju, tÄ akcijas sasniedza rekordaugstu lÄ«meni. UzÅÄmuma jaunÄ akumulatoru un uzlÄdes sistÄma testos ar jauno "Han L" sedanu spÄja nodroÅ”inÄt aptuveni 400 kilometru nobraukumam nepiecieÅ”amo akumulatora uzlÄdes apjomu 5 minÅ«tÄs. RažotÄjs plÄno sÄkt ar Å”o jauno tehnoloÄ£iju aprÄ«kotu automaŔīnu tirdzniecÄ«bu jau nÄkammÄnes. "BYD Co." akcijas cenas Honkongas birÅ¾Ä pieauga par 6%, palielinot tÄ tirgus vÄrtÄ«bu lÄ«dz gandrÄ«z 162 miljardiem dolÄru, kas ir vairÄk nekÄ "Ford Motor Co.", "General Motors Co." un "Volkswagen AG" kopÄ.
TikmÄr "Volkswagen" luksusa zÄ«mols "Audi" paziÅojis, ka lÄ«dz 2029. gadam savÄs VÄcijas ražotnÄs plÄno likvidÄt lÄ«dz pat 7500 darbavietu. Å is solis ir daļa no plaÅ”Äka izmaksu samazinÄÅ”anas plÄna, kas saskaÅots ar darbinieku pÄrstÄvjiem un palÄ«dzÄs "Audi" pÄrorientÄt ražoÅ”anu uz elektroautomaŔīnÄm. UzÅÄmums ir norÄdÄ«jis, ka Ŕī iniciatÄ«va vidÄjÄ termiÅÄ tam palÄ«dzÄs ietaupÄ«t 1 miljardu eiro. SavukÄrt nÄkamo piecu gadu laikÄ tas plÄno investÄt 8 miljardus eiro savÄs VÄcijas rÅ«pnÄ«cÄs, lai attÄ«stÄ«tu elektroauto ražoÅ”anu.
TurpinÄs uzÅÄmuma "Tesla" nedienas. Tas bijis spiests atsaukt visus "Cybertruck" pikapus, kas ASV tirgÅ« tika saražoti un pÄrdoti pirmajos 15 mÄneÅ”os. AtsaukÅ”anas iemesls ā droŔības problÄma, ko uzÅÄmumam esot grÅ«ti atrisinÄt.
SaskaÅÄ ar jaunajiem digitÄlÄs droŔības likumiem sociÄlo mediju platformÄm draud ievÄrojami naudas sodi. Tie paredz, ka platformÄm ApvienotajÄ KaralistÄ bÅ«s jÄÄ«steno stingri pasÄkumi nelikumÄ«ga satura, tostarp krÄpÅ”anas, terorisma un bÄrnu seksuÄlÄs izmantoÅ”anas materiÄlu izplatÄ«Å”anas apkaroÅ”anai.
Somija jau astoto gadu pÄc kÄrtas saglabÄjusi savu nepÄrtraukto dominanci to valstu topÄ, kurÄs ir laimÄ«gÄkie iedzÄ«votÄji. LaimÄ«go piecinieku noslÄdz DÄnija, Islande, Zviedrija un NÄ«derlande. ASV ir noslÄ«dÄja uz 24. vietu, kas ir tÄs zemÄkais rÄdÄ«tÄjs Å”ajÄ reitingÄ. Latvija Å”ajÄ topÄ ir 51. vietÄ. Lietuva ir 16. vietÄ, bet Igaunija ā 39. vietÄ.
ā
