Sveiciens!
Zivsaimniecības nozarei Latvijā ir trīs galvenās darbības sfēras – zvejniecība, zivju apstrāde un akvakultūra, liecina Nacionālās enciklopēdijas dati. Finday.lv jaunumu vēstule šoreiz dziļāk pētīja vienu – zivju apstrādi.
Daudzi eksperti apgalvo – zivsaimniecības nozares nākotne ir neskaidra. Neskatoties uz to, Latvijā ir viens uzņēmums, kas īpaši jāizceļ. Un tā ir "Karavela", kas ļoti veiksmīgi ir pratusi izmantot pieejamos resursus, lai prasmīgi iekarotu eksporta tirgus, kļūstot par vienu no nozares līderiem visā Eiropā. 2025. gadā uzņēmums plāno sasniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu. Bet tagad par visu pēc kārtas.
Ne asakas Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro.
Zivsaimniecībai, īpaši zvejniecībai, Latvijā ir sena vēsture un tradīcijas. To noteica gan pieeja Baltijas jūrai, gan iekšējo ūdeņu bagātība. Iekšējos ūdeņos nozvejai gan ir tendence samazināties. Tas saistīts ar izmaiņām normatīvajos aktos, kas regulē zveju iekšējos ūdeņos. Ir aizliegta zveja upēs, izņemot Daugavu, Buļļupi un specializēto nēģu zveju; aizliegta zveja ar tīkliem Daugavas ūdenskrātuvēs, ar tīkliem pašpatēriņa zvejniekiem. Daudzas pašvaldības aizliedz rūpniecisko zveju savās ūdenstilpēs, jo vēlas attīstīt makšķernieku tūrismu.
Nozīmīgākās zivju sugas Baltijas jūrā ir brētliņa, reņģe un menca, kuru īpatsvars kopējā nozvejā Baltijas jūrā no 2006. līdz 2015. gadam bija vidēji 95,9 %. Latvija izsenis pazīstama kā zivju produktu ražotājvalsts. Senākais un visatpazīstamākais Latvijā ražotais zivju produkts ir šprotu konservi. Ir ziņas, ka šprotu konservus sākts ražot ap 1892. gadu zivju apstrādes cehā Rīgas jūras līča piekrastē no brētliņām. 1911. gadā saražoja teju sešus miljonus kārbiņu šprotu konservu. Sākot ar 50. gadiem, Latvijā paralēli šprotu ražošanai strauji attīstījās arī citu Baltijas jūras zivju apstrāde un konservēšana – reņģes, mencas, kā arī Okeānijas zivju grupa – siļķes, skumbrijas, sardīnes.
Kopumā zivsaimniecības nozares ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā no 2008. līdz 2015. gadam bija 0,7 – 0,8% robežās. Zivju produkti Latvijas kopējā eksporta apjomā šajā periodā veidoja 1,8 – 2,4%. Ārējās tirdzniecības bilance vienmēr ir bijusi pozitīva un 2015. gadā bija 28,6 miljoni eiro. Zivsaimniecības nozares attīstībai īpaša nozīme ir Latvijas piekrastes novadiem, kur izvietota lielākā daļa zvejniecības uzņēmumu.
Salīdzinot zivrūpniecības nozares ar abām kaimiņvalstīm, Saeimas deputāts un zivrūpniecības nozares eksperts Didzis Šmits intervijā laikrakstam "Diena" tieši pirms gada teica: Latvija ir priekšā Igaunijai, bet atpaliek no Lietuvas: "Tas nav tāpēc, ka lietuvieši prastu labāk strādāt ar Baltijas jūras resursiem, bet tāpēc, ka viņiem ir viens liels zivju pārstrādes uzņēmums – "Viciunai Group", kura kopējais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā bija ap 600 miljoniem eiro. Mums nozarē kopā ir tikai puse no tā. Mūsu valstiskajai domāšanai vajadzētu būt tajā virzienā, lai apdzītu lietuviešus. Un šobrīd Latvijā ir uzņēmumi, kas uz šo mērķi virzās, tā pati "Karavela" ar aptuveni 80 miljonu apgrozījumu."
SIA "Karavela" ir viens no lielākajiem zivju konservu un preservu ražotājiem Eiropā ar 140 gadu pieredzi zivju konservu un citu zivju produktu ražošanā. 1995. gadā uzņēmums bija lielākais Atlantijas zivju pārstrādātājs Baltijas valstīs – tā telpas bija izvietotas 11 hektāru platībā, uzņēmumā strādāja 720 darbinieki, tas eksportēja uz visām NVS valstīm. 2000. gadu sākumā "Karavela" piedzīvoja bankrotu un reorganizāciju, bet tika saglabāti "Arnold Sørensen" un "Kaija" zīmoli. Kad uzņēmums atjaunoja savu darbību, palika tikai četri eksporta tirgi. No 2017. gada "Karavela" kļuva par vienu no lielākajiem zivju konservu ražotājiem Eiropā, gadā saražojot 56 miljonus kārbu un eksportējot produkciju uz 40 valstīm visā pasaulē. Lielākās eksporta valstis ir Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Vācija, kas kopā veido 49% no visa realizācijas apjoma.
"Karavela" īpašnieki ir Andris Bite (80%) un Jānis Endele (20%). Izmaiņas dalībnieku sarakstā notika 2021. gadā, kad uzņēmuma īpašnieku vidū vairs nebija atrodams Jānis Bite, kuram līdz šim piederēja 56% SIA "Karavela" kapitāldaļu. Tās nonāca Andra Bites rokās, kas savu dalību uzņēmumā palielināja no 24% līdz 80%.
2019. gadā "Karavela" paziņoja par Vācijas zivju produktu ražotāja "Larsen Danish Seafood" iegādi. Tas bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs, kurš Vācijas tirgū patērētājam bija pazīstams karā "Larsen" zīmolu.
"Karavela" 2020. gadā strādāja ar 66,35 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 28,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 45,1% un bija 7,37 miljoni eiro. Pēc provizoriskiem datiem, 2021. gadā kompānijas apgrozījums varētu būt bijis apmēram 60 miljoni eiro, tomēr peļņa varētu būt samazinājusies.
2025. gadā uzņēmums plāno sasniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu.
Uzņēmums "KH Select" reģistrēts 2004. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,6 miljoni eiro. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Dānijas uzņēmumi "Hova Holding" (28,78%), "Hans Moller Holding" (28,25%) un "Seafood Denmark" (15,6%), kā arī Dānijas pilsonis Hanss Mellers Rasmusens (19,67%). Tāpat uzņēmuma kapitālā 4,99% pieder Dānijas "Hedehuset Holding", savukārt Aivaram Freimanim, Jānim Beitānam, Laimai Pētersonei, Nataļjai Pozņakovai un Andai Liepai katram pieder pa 0,54%.
2019. gadā "KH Select" strādāja ar 19,89 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums cieta 176,68 tūkstošu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2018. gadā.
2020. gadā uzņēmums piedzīvoja apgrozījuma kritumu par 17,81%, tam samazinoties līdz 16,35 miljoniem eiro. "KH Select" gadu noslēdza ar 817,95 tūkstošu eiro peļņu.
"KH Select" 2021. gadā strādāja ar 18,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 3,6 reizes un bija 228,64 tūkstoši eiro.
Eksportē un nodod vietējiem konservu ražotājiem
Viesturs Ūlis
Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs:
"Lielākā daļa nozvejas tiek sasaldēta un eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm. Daļa saldētās produkcijas nokļūst Marokā, Ukrainā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Kanādā. Atgriezumi un sliktas kvalitātes zivs tiek pārstrādāta zivju miltos un zivju eļļā. Daļa nozvejas tiek nodota vietējiem zivju konservu ražotājiem.
Latvijas zvejnieki katru gadu apgūst piešķirtos zvejas limitus Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. Pamatā tās ir brētliņas un reņģes. Pēdējo trīs gadu laikā brētliņu zvejas limitu izmaiņas Baltijas jūrā ir neparedzamas. Vienu gadu limits tiek palielināts par 20%, nākamā gadā to samazina par 16%. Tas varētu būt izskaidrojams ar klimata maiņu un tā ietekmi uz zivju populāciju. Atšķirībā no Baltijas jūras, Rīgas jūras līcī reņģu limits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Tas varētu būt izskaidrojams ar Baltijas jūras centrālās reņģes ienākšanu Rīgas jūras līcī.
Ņemot vērā ekosistēmas izmaiņas, Baltijas jūrā vairs nav iespējams zvejot lašus un mencas. Šīs divas sugas ir uz izmiršanas sliekšņa. Zinātnieki jau vairākus gadus mēģina noskaidrot Baltijas jūras mencu izzušanas iemeslu. Ietekmi uz zivju populāciju atstās Rīgas jūras līcī paredzētie vēja parki, kurus plānots būvēt vietās, pa kurām iet zivju nārsta ceļi."
Ietekmīgākie biznesa līderi Latvijā ik piektdienu savā e-pasta kastē saņem tikai viņiem atlasītu informāciju un ziņas Finday.lv biznesa ziņu jaunumu vēstulē.