Sveiciens!
Pandēmijas laiks ietekmējis to, cik aktīvi apmeklējam zobārstu un higiēnistu – vizīšu skaits pēdējā gada laikās sarucis par aptuveni 10%. 3% aptaujāto nekad nav apmeklējuši zobārstu, 30% nekad nav bijuši pie higiēnista, liecina "Benu Aptiekas Veselības" monitoringa dati.
Neskatoties uz intereses kritumu, zobārstniecības nozares līderis norāda uz nemitīgu pacientu plūsmas un attiecīgi arī apgrozījuma pieaugumu.
Un kad Tu pēdējo reizi biji pie zobārsta? 😎
Ieva Treija
Pērn gada otrajā pusē vidējais patēriņa kredīts, ko piešķīruši nebanku kreditētāji, bija 637 eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā ir uzlabojusies kredītu atmaksas disciplīna.
Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiski apmeklē 41% Latvijas iedzīvotāju. Par to 2021. gadā liecināja "Benu Aptiekas Veselības" monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tas ir mazāk nekā 2020. gadā, kad šādu atbildi sniedza 50% respondentu. Tāpat samazinājies cilvēku skaits, kas vismaz reizi gadā dodas pie zobu higiēnista – 2020. gada augustā to darīja 29%, bet 2021. gada septembrī – 26%.
17% respondentu zobārstu apmeklē reizi divos gados, 8% vidēji reizi trīs gados, 6% vidēji reizi četros gados vai retāk, 21% zobārstu apmeklē tikai tad, kad parādās sāpes, 3% zobārstu nekad nav apmeklējuši, bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Savukārt zobu higiēnistu reizi divos gados apmeklē 13%, reizi trīs gados vai retāk – 23%, kamēr 30% šo speciālistu nav apmeklējuši, bet vēl 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, zobārstu un higiēnistu biežāk apmeklē sievietes. Vismaz reizi gadā zobārstu apmeklē 33% vīriešu un 48% sieviešu. Zobārstu un higiēnistu profilaktiskos nolūkos biežāk apmeklē gados jaunāki cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem zobārstu vismaz reizi gadā apmeklē 50%.
SIA “Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūts” tika atjaunots 1994. gadā kā Latvijas Medicīnas akadēmijas vienība. Šobrīd institūtā ir sapulcējušies labākie klīniskie, pedagoģiskie un zinātniskie spēki Latvijas stomatoloģijā. Institūtā tiek veikta arī topošo zobārstniecības speciālistu apmācība, un mācību programmas ir pilnībā pārstrādātas atbilstoši labāko Eiropas augstskolu standartiem un kritērijiem. No 2003. gada RSU Stomatoloģijas institūts ir Edinburgas karaliskās koledžas eksaminācijas centrs.
2017. gadā tika atvērta RSU Zobārstniecības fakultātes un RSU Stomatoloģijas institūta kopīgi veidotā Studentu klīnika un Bērnu nodaļa. 2019. gadā RSU Stomatoloģijas institūta Implantoloģijas klīnikā tika atvērta ortodontijas nodaļa, kuras izveidē institūts investēja 274 tūkstošus eiro un iekārtoja telpas 220 m2 platībā.
"Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts" 2018. gadā palielināja apgrozījumu līdz 14,68 miljoniem eiro, kas bija par 14,6% jeb vairāk nekā 2017. gadā.
2019. gadā uzņēmums uzrādīja 17,4% apgrozījuma pieaugumu, tam palielinoties līdz 17,24 miljoniem eiro. Kā norādīts iesniegtajā pārskatā, pieaugumu lielā mērā nodrošināja pacientu plūsmas pieaugums, kas bija novērojams jau iepriekšējos gados un turpinājās arī pārskata gadā. Uzņēmuma apgrozījumu ietekmējusi arī Implantaloģijas un Ķirurģijas klīniku paplašināšana, kurās izveidotas papildu ārstu darba vietas.
2020. gadā SIA "Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts" palielināja apgrozījumu līdz 17,6 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 361,48 tūkstošiem eiro vairāk. Neskatoties uz to, finanšu gadu institūts noslēdzis ar 422,12 tūkstošu eiro zaudējumiem.
"Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts" 2021. gadā kāpināja apgrozījumu līdz 22,42 miljoniem eiro, kas ir par 27,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Iesniegtajā vadības ziņojumā skaidrots, ka pieaugums ir saistīts gan ar darbības paplašināšanu, gan arī ar cenu pieaugumu. 2021. gadā ievērojami palielinājās materiālu cena, kā arī izdevumi, kas saistīti ar infekcijas kontroli. Finanšu gadu institūts noslēdza ar 422,5 tūkstošu eiro peļņu. 2021. gadā "Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts" bija darba devējs 451 darbiniekam.
SIA "BE-esse" Stomatoloģijas centrs ir dibināts pirms 25 gadiem. Tiesa, tas gan ir tikai viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Otrs ir uztura bagātinātāju ražošana. SIA "BF-esse" kapitāldaļu turētāji ir Nataļja Rubene (76%), Arturs Rubens (12%) un Aleksandrs Vladimirovs (12%).
Zobārstniecības klīnikas īpašnieka un uztura bagātinātāju vairumtirgotāja SIA “BF-esse” apgrozījums 2020. gadā palielinājās līdz 4,14 miljoniem eiro, rādītājam gada laikā pieaugot par 67,20%. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 201,36 tūkstošu eiro zaudējumiem. “BF-esse” vadības ziņojumā norādīts, ka aptiekās Lietuvā palielinājies uztura bagātinātāju pārdošanas apjomi un uzņēmums ir sācis savas ražošanas līnijas projekta izstrādi.
Kā redzams grafikā, 2021. gadā SIA "BF-esse" apgrozījums palielinājās līdz 4,71 miljonam eiro. Uzņēmums ir atgriezies pie peļņas, pērn nopelnot 616,7 tūkstošus eiro.
“Adenta” ir lielākā privātā kapitāla zobārstniecības klīnika Latvijā. Uzņēmumam jau ir 21 gada pieredze. Klīnikā strādā vairāk nekā 60 darbinieku. Liela daļa ārstu komandas ir pasniedzēji Rīgas Stradiņa universitātē.
Pēdējos gados klīnika paplašina pakalpojumu klāstu un piedāvā arī pamatdarbībai ne tik tipiskas procedūras, piemēram, lāzerepilāciju un citus dermatoloģijas pakalpojumus.
No 2016. līdz 2019. gadam SIA "Adenta" pakāpeniski un stabili auga, 2019. gadā sasniedzot 3,21 miljonu eiro. 2020. gadā, kad mūs visus pārsteidza pandēmija un dažādie ierobežojumi, klīnikas apgrozījums samazinājās līdz 2,75 miljoniem eiro. 2021. gadā "Adentas" apgrozījums ievērojami pieauga un sasniedza 4,2 miljonus eiro. Kopš 2016. gada uzņēmums strādā ar vismaz 140 tūkstošu peļņu, pērn sasniedzot 294,6 tūkstošus eiro.
Nākotnē nozari gaida konsolidācija
Juris Prančs
"Concordia zobārstniecība" (SIA "Molārs M G") izpilddirektors:
"Zobārstniecība ir viena no nozarēm, kas attīstās savā gaitā, un ko īpaši neskar dažādas krīzes un notikumi pasaulē. Arī pandēmijas laikā, lai arī bija dažādi ierobežojumi, akūtos pacientus varēja pieņemt. Un, ja pacientam bija izstrādāts konkrēts ārstēšanas plāns, to varēja turpināt. Tāpēc, ievērojot visas piesardzības normas, mums diezgan veiksmīgi izdevās šo laiku izdzīvot. No vairākām citām zobārstniecībām esmu pat dzirdējis, ka pandēmijas laiks bija diezgan veiksmīgs. Cilvēki ierobežojumu dēļ nedevās ceļojumos, un ietaupīto naudu varēja ieguldīt veselībā, piemēram, nomainīt kronīti, ielikt implantu vai iztaisnot bērniem zobus. Vēl grūti paredzēt, kāda būs šī ziema. Rēķināmies, ka varētu būt sabremzēšanās, bet vēsturiskā attīstība liek domāt pozitīvi – medicīna kopumā ir mazāk jutīga pret makroekonomiskajām un citām kataklizmām. Ja cilvēkam sāp un ir slikti, viņš dodas pie ārsta. Tāpat kopumā sabiedrībā aug vēlme ieguldīt savā veselībā.
Viens no šī brīža lielākajiem izaicinājumiem ir speciālistu trūkums. Iespējams, interesants pienesums varētu būt Ukrainas ārsti. Gandrīz katrā klīnikā, ko zinu, strādā kāds speciālists no Ukrainas. Arī pie mums strādā viena ukraiņu zobārste. Tiesa gan, mums ir novērojums – kad informējam pacientu, ka ārsts pagaidām vēl nerunā latviski, pacienti bieži vien atsakās un gaida pierakstu pie cita speciālista. Iespējams, tas ir saistīts ar neziņu par to, cik labā līmenī tur ir zobārstniecība.
Protams, inflācija skar arī zobārstniecību. Mēs saprotam, ka ir jābūt korekcijām cenās un algās, bet tās nevar celt bezgalīgi. Cenšamies tās pielāgot saprātīgā apmērā.
Runājot par nākotni, agri vai vēlu arī pie mums notiks konsolidācija, un lielākās klīnikas pārpirks mazākas prakses, veidojot zobārstniecību tīklu. Pagaidām pie mums tādu nav vispār, ir tikai privātās prakses un dažas lielākas zobārstniecības klīnikas. Šī tendence šobrīd aktīvi ir vērojama citās valstīs, piemēram, tepat Polijā. Igaunijā un Lietuvā pagaidām ir vien daži šādi gadījumi. Tā ir mūsdienu biznesa realitāte, kam ir milzīgs potenciāls, kas nāk par labu visiem."
