Top 10 alkohola tirdzniecības uzņēmumi 2021. un 2022. gadā

2022. gadā portāls LSM.lv vēstīja, ka  alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju  Latvijā sasniedzis augstāko atzīmi OECD valstu vidū – saskaņā ar pētījuma "Health at a Glance" datiem katrs Latvijas iedzīvotājs  gada laikā izdzer 12,9 litrus absolūtā alkohola . Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 2018. gadā apkopotajiem datiem, reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā togad bija 11,1 litri absolūtā alkohola, kamēr Eiropas vidējais rādītājs bija 9,8 litri.

2021. gadā Latvijā saražoja 57,1 miljonu litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2020. gadu,  saražots par 12,2% vairāk alkoholisko dzērienu .

Valsts ieņēmuma dienesta dati par alkohola tirdzniecību 2021. un 2022. gada pirmajos astoņos mēnešos liecina,  kādus stipros dzērienus Latvijā iecienījuši visvairāk . Tie ir:

  1. liķieris;
  2. raudzētie dzērieni, piemēram, sidrs;
  3. viskijs;
  4. citi alkoholiskie dzērieni, piemēram, rums, balzams, tekila;
  5. konjaks, brendijs;
  6. degvīns;
  7. dzirkstošie vīni;
  8. vīns;
  9. alus;
  10. stiprinātie vīni;
  11. alkoholiskie kokteiļi.

Par alkohola tirgošanas nosacījumiem Latvijā var teikt, ka, no vienas puses, to visādi cenšas ierobežot. No otras – dažādas situācijas mēdz stimulēt alkohola pieejamību. Piemēram, iepriekš alkohola tirdzniecība internetā nebija atļauta, taču grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas stājās spēkā Covid-19 pandēmijas karstumā 2020. gada 28. decembrī, noteica kārtību, kādā  turpmāk atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā  – tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē.

Veselības ministrija regulāri vērš uzmanību uz to, ka Latvijā ir pārāk augsts alkohola patēriņš, un tas pieaug. 2021. gada vasarā ministrija nāca klajā ar iniciatīvu, ka nepieciešams stingrāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku, nosakot, ka  to var iegādāties tikai no pulksten 10 rītā līdz 20  vakarā. Pagaidām šī iniciatīva nav atradusi dzirdīgas ausis. Taču ministrijai sekmīgi ir izdevies pārliecināt par citiem ierobežojumiem, ko 2023. gadā atbalstīja valdība. Tie ir  grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumos , kas, lai stātos spēkā, vēl jāapstiprina Saeimai. Tas šobrīd  ir izdarīts 1. lasījumā . Ar tiem plānots pieprasīt turpmāk uz alkohola pudelēm norādīt produkta uzturvērtību un sastāvdaļas, kā arī aizliegt azartspēļu zālēs piedāvāt alkoholu par brīvu, ierobežot alkohola atlaižu reklāmas un aizliegt tirgot stipros dzērienus mazajā PET iepakojumā.

Ziņu aģentūra BNN apkopojusi dažādu tirgotāju pārstāvju viedokli par plānotajām izmaiņām. Tas lasāms  BNN lapā šeit . Kopumā viedoklis ir, ka regulējums nemazinās alkohola patēriņu sabiedrībā, kā arī būtiski neietekmēs nozares uzņēmumu finanšu rādītājus.

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!