Alkohola tirdzniecības uzņēmumu tops un 21. nedēļas biznesa ziņu tops

Sveiciens!

Aviobiļešu biznesam šī nedēļas nogale noteikti nāks par labu, bet kā būs ar alkohola tirdzniecību? To mēs uzzināsim tikai pēc gada. Domājams, ka Somijā šajā nedēļas nogalē alkohola patēriņš arī noteikti pieaugs, tāpēc "kippis!" jeb "priekā!"

Šajā jaunumu vēstulē nolēmām apskatīt mūsu pašu Latvijas alkohola tirdzniecības nozari. Kā ierasts, top10 redzams zemāk. Un arī mūsu iknedēļas svarīgāko biznesa ziņu apkopojums Latvijā, Baltijā un pasaulē ir klāt. Ar Finday.lv Tu vienmēr būsi informēts un zinošs! Paldies, ka lasi!

Jaunas uzvaras Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija

Nedēļas skaitlis

Latvijā reģistrēti 4982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no valstīm, kuras Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kuras neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem. Starp šiem uzņēmumiem ​3148 ir tādi, kuros daļas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem​.

Nedēļas ziņa

Uzņēmumu grupa AS "APF Holdings", kura sastāvā ir "Alūksnes putnu ferma" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu "Preiļu putni", šī gada rudenī plāno īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. ​Akciju emisijas mērķis ir piesaistīt investīcijas būtiskai olu ražošanas jaudu palielināšanai,​ darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos.

‍

Top 10 biznesa ziņas Latvijā

• Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljoni eiro. Tas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet ​par 2,2% mazāk nekā gada sākumā​.
• SIA "Neste Latvija" neto apgrozījums 2022. gadā bija 566,85 miljoni eiro, kas ir ​par 47% vairāk nekā gadu iepriekš​. Peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija 15,35 miljoni eiro, saglabājot uzņēmuma rentabilitāti 3% līmenī.
• Eiropas čempionāta finālturnīram basketbolā vīriešiem jeb FIBA "Eurobasket 2025" ir potenciāls pienest līdz 100 miljoniem eiro Latvijas tūrisma, viesmīlības un citām nozarēm. Tiek lēsts, ka ​pasākuma norises laikā Rīgā atradīsies aptuveni 50 tūkstoši ārvalstu līdzjutēju​, vairāk nekā 1000 mediju un Starptautiskās Basketbola federācijas pārstāvju un gandrīz tikpat daudz sporta komandu dalībnieku.
• AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 82,58 miljoni eiro, kas ir 3,7 reizes mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. ​Koncerna peļņa samazinājusies 6,4 reizes​ – līdz 12,03 miljoniem eiro.
• Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirgotāja SIA "Aldar Latvija", kam pieder veikali "SuperAlko", pagājušā gada apgrozījums pieauga par 72,68% un sasniedza 43,4 miljonus eiro. ​Pēc nodokļu nomaksas uzņēmuma peļņa 2022. gadā bija 1,6 miljoni eiro​.
• "Rīgas siltumam" biokurināmā katlumājas būvniecība Rencēnu ielā Rīgā izmaksās nepilnus 29,5 miljonus eiro. ​Uzņēmuma paša finansējums būs 7,5 miljoni eiro​, bet aizņēmums bankā – 22 miljoni eiro. Četrus miljonus eiro plānots apgūt, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.
• VSIA "Latvijas Radio" pagājušajā gadā strādāja ar 12,78 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus ​uzņēmuma zaudējumi pieauga par 77,1%​ – līdz 293, 87 tūkstošiem eiro.
• Piesaistot 12 miljonu eiro investīcijas, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas, kas ​nodrošinās "zaļu" elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām​.
• Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" meitas uzņēmums SIA "Latmalt" plāno investēt 4 miljonus eiro iesala ražošanas procesa uzlabošanā. "Luminor" banka šo investīciju projektu finansēs 3,2 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums ir vienīgais iesala ražotājs Latvijā, kas to dara rūpnieciski un lielos apmēros. ​Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas jaudas.​
• Pašmāju informācijas tehnoloģiju grupas "Draugiem Group" uzņēmumam "DeskTime" 2022. gads ir bijis īpaši veiksmīgs – tas joprojām ir grupas straujāk augošais uzņēmums. Salīdzinot ar 2021. gadu, ​"DeskTime" apgrozījums pērn pieauga par 45%​, sasniedzot 3,06 miljonus eiro. Savukārt peļņa auga par 23%.

Top biznesa ziņas Baltijā

• Lietuvas parlaments atļauj vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas aizsardzības nozarē, sākot no 2024. gada ​izmantot valsts brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības​.
• ​Igaunijā vidējā alga​ 2023. gada 1. ceturksnī ir pieaugusi par 13.3% un ir 1741 eiro.
• ​Vidējā Igaunijas iedzīvotājiem piederošo īpašumu vērtība​ ir palielinājusies no 43,5 tūkstošiem eiro 2012. gadā uz 66,2 tūkstošiem eiro 2021. gadā.
• Dzīvokļu pārdošanas cenas Igaunijā tā saucamajos "guļamrajonos" ​ik gadu samazinās pat par 20%​. Pieprasījums pēc tiem – vidējs. Savukārt ​Lietuvā iespēja atļauties savu mājokli​ ir sasniegusi 2010. gada līmeni jeb ekonomisko krīzi.
• Lietuvas sūtījumu piegādes uzņēmums ​"Venipak" ir iegādājies e-komercijas vairumtirgotāju ​"Strengholt Entertainment BV", kas atrodas Nīderlandē un darbojas visā Eiropā. Uzņēmuma apgrozījums sasniedz 50 miljonus eiro. Tā katalogā ir iekļauti tādi zīmoli kā "Universal Music", "Lego", "L’Oreal", "Disney", "Mattel" un citi.

Top biznesa ziņas pasaulē

• Norvēģija, Zviedrija, Somija un Dānija vienojušās savu ​vairāk nekā 200 kara lidmašīnu floti pārvaldīt kopā​.
• ​Eksperti ir nobažījušies par Vācijas ekonomiku​, kas turpina izrādīt recesijas pazīmes un var nopietni ietekmēt ekonomiku visā kontinentā.
• "Moody's" un "S&P Global" prognozes liecina, ka šā brīža ​lielais bankrotējošo uzņēmumu skaits varētu būt tikai sākums​. Šāda tendence varētu saglabāties visu gadu.
• Pēc gadu ilgas sagatavošanās ​Ķīnas uzņēmumi ir gatavi ienākt ASV elektrisko transporta līdzekļu tirgū​. Tas varētu sagrozīt esošo situāciju, jo Ķīnas piedāvājums esot lēts un labs.
• Nenomaksāti rēķini par sadzīves un komunālajiem pakalpojumiem līdz šī gada martam bija aptuveni 20 miljoniem amerikāņu. ​Kopējā parāda summa ​–​ 19,5 miljardi dolāru​, kas ir par gandrīz četriem miljardiem dolāru vairāk nekā gadu iepriekš.
• Ziņu medijs "Axios" un tirgus pētījumu uzņēmums "Harris Poll" ir publicējis rezultātus par ​zīmoliem, kas visvairāk patīk un nepatīk amerikāņiem​. Mūsu platuma grādos zināmāki ir tie, kas nepatīk – "Twitter", "FTX" un Donalds Tramps. Kas attiecas uz ​"Twitter", eksperti par lielāko jaunā uzņēmuma vadītājas izaicinājumu​ nosauc Īlona Maska vadīšanu.
• Saistībā ar Eiropas pilsoņu datu privātuma neievērošanu ​Eiropas regulatori uzņēmumam "Meta" liek maksāt vairāk nekā miljardu eiro lielu sodu​.
• Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" pērn strādājis ar 1,2 triljonu rubļu (13,9 miljardi eiro) peļņu, kas ir ​par 41% mazāk nekā pirms gada​.

Pārskats par nozari

2022. gadā portāls LSM.lv vēstīja, ka ​alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju​ Latvijā sasniedzis augstāko atzīmi OECD valstu vidū – saskaņā ar pētījuma "Health at a Glance" datiem katrs Latvijas iedzīvotājs ​gada laikā izdzer 12,9 litrus absolūtā alkohola​. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 2018. gadā apkopotajiem datiem, reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā togad bija 11,1 litri absolūtā alkohola, kamēr Eiropas vidējais rādītājs bija 9,8 litri.

2021. gadā Latvijā saražoja 57,1 miljonu litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2020. gadu, ​saražots par 12,2% vairāk alkoholisko dzērienu​.

Valsts ieņēmuma dienesta dati par alkohola tirdzniecību 2021. un 2022. gada pirmajos astoņos mēnešos liecina, ​kādus stipros dzērienus Latvijā iecienījuši visvairā​. Tie ir:

1. liķieris;
2. raudzētie dzērieni, piemēram, sidrs;
3. viskijs;
4. citi alkoholiskie dzērieni, piemēram, rums, balzams, tekila;
5. konjaks, brendijs;
6. degvīns;
7. dzirkstošie vīni;
8. vīns;
9. alus;
10. stiprinātie vīni;
11. alkoholiskie kokteiļi.

Par alkohola tirgošanas nosacījumiem Latvijā var teikt, ka, no vienas puses, to visādi cenšas ierobežot. No otras – dažādas situācijas mēdz stimulēt alkohola pieejamību. Piemēram, iepriekš alkohola tirdzniecība internetā nebija atļauta, taču grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas stājās spēkā Covid-19 pandēmijas karstumā 2020. gada 28. decembrī, noteica kārtību, kādā ​turpmāk atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā​ – tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē.

Veselības ministrija regulāri vērš uzmanību uz to, ka Latvijā ir pārāk augsts alkohola patēriņš, un tas pieaug. 2021. gada vasarā ministrija nāca klajā ar iniciatīvu, ka nepieciešams stingrāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku, nosakot, ka ​to var iegādāties tikai no pulksten 10 rītā līdz 20​ vakarā. Pagaidām šī iniciatīva nav atradusi dzirdīgas ausis. Taču ministrijai sekmīgi ir izdevies pārliecināt par citiem ierobežojumiem, ko 2023. gadā atbalstīja valdība. Tie ir ​grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumos​, kas, lai stātos spēkā, vēl jāapstiprina Saeimai. Tas šobrīd ​ir izdarīts 1. lasījumā​. Ar tiem plānots pieprasīt turpmāk uz alkohola pudelēm norādīt produkta uzturvērtību un sastāvdaļas, kā arī aizliegt azartspēļu zālēs piedāvāt alkoholu par brīvu, ierobežot alkohola atlaižu reklāmas un aizliegt tirgot stipros dzērienus mazajā PET iepakojumā.

Ziņu aģentūra BNN apkopojusi dažādu tirgotāju pārstāvju viedokli par plānotajām izmaiņām. Tas lasāms ​BNN lapā šeit​. Kopumā viedoklis ir, ka regulējums nemazinās alkohola patēriņu sabiedrībā, kā arī būtiski neietekmēs nozares uzņēmumu finanšu rādītājus.

‍