Biržā kotēto uzņēmumu tops un 20. nedēļas biznesa ziņu tops

Sveiciens!

2021. gadā "Citadeles" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" ​publicēja pētījuma rezultātus​ par mājsaimniecību interesi par uzkrājumiem ārpus depozītiem, kas nozīmē investīcijas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī, fondos un akcijās. Tagad Latvija plāno kotēt biržā lielākos valsts uzņēmumus. Vai tas rosinās iedzīvotājos lielāku uzticību un vai viņi akcijas pirks vairāk? Grūti pateikt. Ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti, mēs šajā jaunumu vēstulē nolēmām apskatīt, kā biznesā veicies šobrīd biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem.

Saulainu nedēļas nogali Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija

‍

Nedēļas skaitlis

Eiropas Komisija šogad Latvijas ekonomikai prognozē 1,4% izaugsmi. ​Inflācija Latvijā šogad tiek lēsta 9,3% apmērā​, bet nākamgad tiek prognozēts 1,7% saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums. Eiropas Komisija sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,8%.

Nedēļas ziņa

Valsts aizdevumu portfelis 2022. gada beigās bija 2,12 miljardi eiro, kas ir par 8,5% lielāks nekā 2021. gadā. ​Valsts aizdevumu kredītportfelī turpina dominēt aizdevumi pašvaldībām​ un to struktūrām 1,74 miljardu eiro apmērā, kas palielinājušies par 7,2%, salīdzinot ar 2021. gadu.

Top 10 biznesa ziņas Latvijā

• AS "Rīgas siltums" apgrozījums šī finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam, bija 398,59 miljoni eiro. Tas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, savukārt ​uzņēmuma peļņa saglabājās teju nemainīga – 18,46 miljoni eiro​.
• Degvielas tirgotāja ​AS "Viada Baltija" apgrozījums 2022. gadā auga par 37,38%​, sasniedzot 292,36 miljonus eiro. Pagājušajā gadā uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 953,6 tūkstošus eiro.
• Optiskās šķiedras ražotājs SIA "Light Guide Optics International" pagājušajā gadā strādāja ar teju 53 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir ​par 40,4% vairāk nekā 2021. gadā​. Uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 65,6% un bija 22,95 miljoni eiro.
• "Sixt" franšīzes partneris Baltijā SIA "Transportent" koncerns 2022. gadā sasniedza 47,4 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir ​par 25% vairāk nekā 2021. gadā​. Konsolidētā peļņa pērn bija 2,5 miljoni eiro.
• Šī gada pirmajā ceturksnī "Eleving Group" ieņēmumi sasniedza 44,7 miljonus eiro, bet ​neto portfelis bija 290,3 miljoni eiro​, liecina neauditētie rezultāti. Grupas EBITDA pārskata periodā sasniedza 18,9 miljonus eiro.
• Informāciju tehnoloģiju uzņēmums SIA "Datakom" 2022. gadu noslēdza ar 13,7 miljonu eiro apgrozījumu un 1,54 miljonu eiro pelņu. ​Pērn uzņēmums turpināja attīstīt jaunus risinājumus un iespējas​, kā arī pilnveidoja jau esošos produktus un pakalpojumus, piemēram, "Worry-free digital workspace" un "Tiki-Taka Pay".
• Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" privātā kapitāla fonds tuvāko pāris gadu laikā plāno investēt 3 miljonus eiro viedtālruņu un citu mobilo ierīču aksesuāru mazumtirdzniecības tīklā "Aioo". ​Finansējums paredzēts veikalu skaita palielināšanai Latvijā​ un darbības sākšanai Polijā un citās Eiropas Savienības valstīs.
• ​​Datu apstrādes un uzturēšanas uzņēmums SIA "Inbokss" 2022. gadā palielināja apgrozījumu līdz 5,23 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu, kad uzņēmuma apgrozījums bija 4,52 miljoni, aizvadītā gada laikā tas audzis par 15,6%. ​Vēl ievērojamāk pērn auga uzņēmuma peļņa​, kas sasniedza teju divus miljonus eiro un bija par 169% lielāka nekā 2021. gadā.
• ​Latvijā aprīlī bija augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā​. Gada inflācija Latvijā aprīlī bija 15%, bet Eiropas Savienībā vidēji gada inflācija aprīlī bija 8,1%.

Top biznesa ziņas Baltijā

• Neskatoties uz to, ka ASV informāciju tehnoloģiju uzņēmumi šobrīd masveidā atlaiž darbiniekus, Igaunijā situācija nav tik slikta. Taču ​algas šajā iepriekš labi apmaksātajā nozarē vairs neaug tik strauji.​ Savukārt lietuvieši ziņo, ka viņu​ IT uzņēmumi pēdējā laikā strauji apgūst Āfrikas tirgu​. Turklāt viņi arī iemanījušies izmantot šī tirgus darbaspēka potenciālu.
• Igaunija 2022. gadā piedzīvoja zemāko dzimstības rādītāju pēdējo 100 gadu laikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ​dzimstība samazinājusies par 12%​.
• Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmuma ​"Orlen Lietuva" zaudējumi 2022. gadā bija 183,2 miljoni eiro​ pretstatā 71,5 miljona eiro peļņai 2021. gadā.

Top biznesa ziņas pasaulē

• ​ASV mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī​, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 0,4%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozētajiem 0,7%.
• Bijušais Vācijas autobūves uzņēmuma "Audi" vadītājs Rūperts Štādlers ​atzinis vainu tā dēvētajā dīzeļgeitas skandālā​, kas satricināja mātesuzņēmumu "Volkswagen".
• Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ sagrautās un sabojātās infrastruktūras atjaunošanai ​būs nepieciešami vismaz 411 miljardi ASV dolāru​ (377,7 miljardi eiro), liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas jaunākās aplēses.
• ​Itālijas eksports uz Ķīnu pēdējā gada laikā ir trīskāršojies​, bet pat eksperti īsti nevar izskaidrot, kāpēc tas noticis.
• Vairāk nekā puse amerikāņu, kuri pieder tā sauktajai X paaudzei jeb ir dzimuši laika posmā no 1965. līdz 1980. gadam, aptaujā apgalvo, ka ​nav finansiāli gatavi doties pensijā​. Turklāt pieaug bažas par to, vai esošā sociālā sistēma spēs viņiem nodrošināt labklājīgas vecumdienas. ​Z paaudzei cita problēma​ – tā aizvien biežāk iztērē vairāk naudas savās kredītkartēs nekā spēj atmaksāt.
• Uzņēmums 3M par kompānijas politikas noteikumu pārkāpšanu ​no amata atbrīvojis tā vadītāju Maiklu Veilu​. Interesanti, ka šajā amatā viņu apstiprināja tikai pirms mēneša.
• ​Īlons Masks paziņojis uzņēmuma "Tesla" darbiniekiem​, ka darbā jaunie kolēģi varēs tikt pieņemti tikai ar viņa personīgu atļauju.
• Jaunuzņēmuma "Theranos" dibinātājas Elizabetes Holmsas mēģinājums iesniegt "pēdējās minūtes apelāciju" ir ticis noraidīts, un ​30. maijā uzņēmēja uz 11 gadiem dosies cietumā​.
• Nekustamo īpašumu īres cenas Ņujorkā ir ​sasniegušas jaunu rekordu​.

Pārskats par nozari

​Dalies ar nozares apkopojumu​

Tuvāko gadu laikā vairāki valstij un pašvaldībām pilnībā vai daļēji piederoši uzņēmumi ​attīstībai nepieciešamo finansējumu varētu piesaistīt kapitāla tirgū​, biržā piedāvājot savas akcijas vai obligācijas. Kapitāla tirgū varētu iesaistīties arī pašvaldības, un kā pirmā ar obligāciju emisiju biržā varētu startēt Rīga, liecina Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums, ar ko šonedēļ iepazinās valdība. Latvijas Sabiedrisko mediju portāls ir lieliski apkopojis šī brīža situāciju attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumu potenciālo dalību biržā. Informācija ir atrodama ​portālā šeit​.

2020. gadā Ministru Kabinets apstiprināja Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos "​Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos​", kas bija pirmā šāda veida programma Baltijā. ​Četrās projektu atlasēs ​lielākā interese bijusi par akciju emisiju – kopā tika saņemts 21 pieteikums. Vēl divi pieteikumi tika saņemti obligāciju emisijai.

Latvijas privātie uzņēmumi pēdējo gadu laikā aizvien vairāk apsver un arī paziņo par akciju kotēšanu biržā. ​"Nasdaq" mājas lapā​ atrodami visi Baltijas valstu biržās kotētie uzņēmumi. Kā labākais piemērs noteikti jāmin "Madara Cosmetics". Tā akcijas 2021. gadā cenas maksimumā maksāja 31,2 eiro. Tātad investori novērtēja uzņēmumu par vairāk nekā 110 miljoniem. Ieejot biržā, viena "Madara Cosmetics" akcija bija nopērkama par 6,25 eiro. ​Tāpat biržā veiksmīgi 2021. gadā startēja degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs "Virši-A"​. Akcijas piesaistīja rekordlielu investoru interesi, pieprasījumam gandrīz divas reizes pārsniedzot bāzes piedāvājumu – 13,4 miljonu eiro apmērā pret pamata piedāvājumu – 6,8 miljoni eiro.

Interesanti, ka biržā var ne tikai ieiet, bet no tās arī iziet. To tikko izdarīja Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma uzņēmums "HansaMatrix". 2022. gada novembrī Latvijas Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut "BaltCap" uzņēmumam "Emsco" iegādāties "HansaMatrix". Tādējādi Baltijas privātā kapitāla ​fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar sava uzņēmuma "Emsco" starpniecību kļuva par lielāko uzņēmuma "HansaMatrix" akcionāru​. "BaltCap" noslēdza brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un iegādājās 93,1% "HansaMatrix" akciju. Tā kā SIA "Emsco" izdevās iegādāties vairāk nekā 90% "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, saskaņā ar Akciju atpirkšanas likumu uzņēmumam ir tiesības atpirkt "HansaMatrix" akcijas no pārējiem akcionāriem bez viņu piekrišanas. "SIA Emsco" šīs likumā noteiktās tiesības arī izmantoja.

‍